Kad biju maza, es ļoti baidījos no tumsas. Mazam bērnam atšķirt fantāziju no realitātes bija grūti, un tā vien šķita, ka no kāda stūra virsū uzglūn kāds lielāks vai mazāks briesmonis, un lapu čaboņa lika no bailēm sarauties, iedomājoties, ka tepat spokojas. Kad kaut kur bija jāiet tumsā, lai arī blakus bija pieaugušais, es centos aizturēt pat elpu, lai būtu tik klusa, cik vien iespējams. Arī tagad tumsa neiedveš omulību. Tumsa – tas ir kaut kas nezināms un noslēpumains, jo tumsa ierobežo spēju redzēt, bet tas nav patīkami. Un tumsa savijas arī ar Halovīnu. Ceturtdien, 31.oktobrī, ir Halovīns – Visu svēto dienas priekšvakars. Tas tiek svinēts vairākās valstīs un nu jau vairākus gadus arī pie mums Latvijā.
“Vai saldumi jau sapirkti?” jautāju paziņai Halovīna priekšvakarā. Atskan atbilde: “Man – jā.” Ir, kas šos svētkus svin un pieņem tos ar prieku, un ir, kas joprojām tos noliedz. Jaunākā paaudze izpaužas ar radošiem kostīmiem, grimu, dekorācijām, ķirbju grebšanu un dažādām citām aktivitātēm, lieliski kopā pavadot laiku. Viņi uztver to kā spocīgu piedzīvojumu. Bērni aizraujas ar saldumu vākšanu, un tas pārtop par sava veida tumsas piedzīvojumu. Katru gadu gan nākas arī novērot, ka Halovīna svinēšana ir pārprasta un izjokošanas robežas ir krietni vien pārkāptas – pret namu durvīm mestas olas, uz namu rokturiem uzspiesta zobu pasta, izmētāti saldumu tukšie iepakojumi. Tas viss ir redzēts un piedzīvots, līdz ar to arī saprotama negatīvā attieksme pret šiem svētkiem, un daļa sabiedrības ir kategoriska un noliedzoša pret citu zemju tradīcijām.
Nenoliedzami, Halovīns ir kļuvis arī par komerciāliem svētkiem. Attiecīgās krāsas un formas atribūtiku: sveces, ķirbjus, svečturus, spocīgas maskas un saldumus veikalos varēja manīt jau pirms krietna laika. Notiek tematiskās ballītes un karnevāli, kur satiekas raganas, vampīri un spoki. Neesmu ne liela piekritēja, ne kategoriska noliedzēja, ne arī čakla Halovīna atribūtikas pircēja. Attieksme – drīzāk neitrāla. Bet saldumi, ja nu arī pie manām durvīm klauvē “halovīni”, man vienmēr ir sarūpēti. Un atliek vien pirmos “halovīnus” pacienāt, kad klauvējieni pie durvīm nerimst visa vakara garumā. Arī četrkājainā mājas sarga riešana nevienu “halovīnu” nebaida. Bet, tiklīdz saldumi beigušies, arī “halovīni”pazūd kā nebijuši.
