Profesiju pasaule ir ļoti plaša, un katram arodam ir sava garoza – kurš gan to nezina. Pavisam nesen lasīju rakstu, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas, ka pārdevēja profesijai drīzumā pienākšot gals, jo visu var nopirkt interneta veikalos, ko arī liela daļa jau sen kā dara. Pārdevējus var aizstāt mākslīgais intelekts un roboti. Varbūt pienāks laiks, kad patiešām to arī piedzīvosim.
Bet, kamēr mūs veikalos apkalpo dzīvi cilvēki, nevis roboti, izmantošu izdevību, ko jau sen vēlējos pateikt ar laikraksta starpniecību: paldies tām pārdevējām, kas Skolas ielas “Maximā” seko līdzi un palīdz pircējiem pie pašapkalpošanās kasēm. Dažreiz, redzot pircēju neiecietību, arī niknā tonī veltītus vārdus pārdevējām, nodomāju, cik neapskaužami sūra reizēm mēdz būt šī aroda garoza un ka šis darbs nudien nav no pateicīgākajiem. Tāpēc arī jautājums – vai viegli būt pārdevējam, pārdevējai? Un kāpēc cilvēki mēdz būt tik neiecietīgi, neapmierināti, dusmīgi? Reizēm pat ne par ko. Nedaudz jāpagaida rindā, bet kāds jau sāk burkšķēt. Neizdodas tikt ar visu galā pie pašapkalpošanās kases, kāds jau zaudē pacietību. Situāciju ir daudz un dažādas, un tādās reizēs šķiet, ka piemirsušās pieklājības normas vai arī nemaz nezina, kas tās tādas ir. Kāds cilvēks par to man teica, ka cilvēki, kas ir neiecietīgi un savu neapmierinātību izgāž uz citiem, patiesībā ir ļoti nelaimīgi cilvēki. Par dzirdēto aizdomājos. Laikam tiesa.
Tomēr pārdevējas tik un tā pasaka “paldies” un novēl jauku dienu, lai gan droši vien nav viegli smaidīt nākamajam pircējam, ja oma ir sabojāta. Skolas ielas veikalā ir divas pārdevējas, nezinu gan, kā sauc, kuras ir ļoti laipnas, atsaucīgas, pretimnākošas un vienmēr ar sirsnīgu vēlējumu pircējiem: lai jauka, izdevusies diena! Iespējams, arī citas ir tikpat laipnas, bet man kaut kā sanācis iepirkties tad, kad strādā tieši šīs divas pārdevējas. Es tiešām novērtēju šo laipnību un domāju, ka ne es viena. Labu vārdu, ko veltām cits citam, nevar būt par daudz, un tiem piemīt liels spēks. Gribam, lai pasaule ir labāka, cilvēki ap mums labāki, smaidīgāki, draudzīgāki, bet katrs jau sāk ar sevi, vai ne? Tiem, kas nezina, ir tāds teiciens: pasmaidi pasaulei un pasaule smaidīs tev pretī! Varbūt ir vērts pamēģināt, vai darbojas!
