Trakas dienas. Notikumi, emocijas, cerības, vilšanās. Iedziļināšanās, viedokļu un informācijas analīze. Jauni secinājumi. Personīgi man vissvarīgākie aizvadīto dienu notikumi bija peripetijas ar privāto militāro “Vāgnera grupu”, kuru, kā izrādās, finansē Krievijas valsts un kura tik pompozi uzsāka un nepabeidza savu gājienu uz Maskavu. Pa ceļam šā grupējuma līderis Jevgeņijs Prigožins pateica ļoti daudz patiesu un man kā Latvijas pilsonei saprotamu vārdu par Krievijas bezjēdzīgo karu Ukrainā. Uz brīdi noticēju, ka tiks gāzta Vladimira Putina vara.
Notikumu attīstības gaitai sekoju pretrunīgi vērtētajā interneta platformā “TikTok”, kur visu rādīto, teikto ir jāuztver kritiski. Un tomēr tā bija iespēja operatīvi iegūt informāciju. Novērtēju J.Prigožina trāpīgo retoriku, prasmi uzrunāt krievus (izmantojot viņiem tik saprotamos un visu emociju gammu ietverošos lamuvārdus) un būt sadzirdētam. Redzēju, ka “vāgneriešus” Krievijā ciena un pat mīl… Bērni uz skolu Krievijā iet, savu imidžu papildinot ar “vāgneriešu” logotipiem, kur uz viena no tiem ir attēlota miroņgalva. Kičīgi. “Vāgneriešu” vidū taču ir viņu pašu tēvi vai brāļi. Bērni lepojas…
Šova elementi, pasniedzot vardarbību, varu kā kaut ko ekskluzīvu, virtuozu, estētisku – tas ir raksturīgi arī “vāgneriešu” reklāmas klipiņiem. Pats iespaidīgākais – kur līdz zobiem bruņots, stilīgs kaujinieks ar aizklātu seju iet pa kaujas lauku ar vijoli rokās un beigās ar šā instrumenta lociņu pārvelk pār savu rīkli, sak, ar jums ir cauri. Un tam visam ir azartisks muzikālais fons. Krievi kaujiniekus dēvē par “Vāgnera orķestri”, par brāļiem un novēl: “Strādājiet!” Īpašs fetišs ir “vāgneriešu” veseris, ar kuru tiek sadragāti galvaskausi savējiem, ja tiek uzskatīti par nodevējiem. Viņi to sauc par kara tribunāla “tiesu”. Un tas viss ir internetā. Vājprāts…
Kad “vāgnerieši” atkāpās no saviem plāniem… Es jau par viņiem biju uzzinājusi tik daudz, šķiet, visu iespējamo un prātam neaptveramo. Agrāk nezināju. Un es vairs nenožēloju “vāgneriešu” atkāpšanos. Vai pasaulei būtu labāk, ja neprognozējamās V.Putina varas vietā pie teikšanas Krievijā tiktu vēl mazāk prognozējamie algotņi – slepkavas, kuri eksistē pēc viņiem pašiem, bet ne civilizētajai pasaulei saprotamiem principiem?
Mīklainā, nesaprotamā, mistiskā, mežonīgā… Šie epiteti nāk prātā tagad, domājot par Krieviju. Tās šovinisma (ar krievu pārākuma izcelšanu) atzari ietiecas visur. Visur, kur ir šīs tautības pārstāvji. Arī Latvijā. Tāda ir realitāte.
