Siltāks laiks un tas, ka nedzīvojam pandēmijas ierobežojumos, tradicionāli parauj vaļā galu pasākumu “maisam” – gan privātiem, gan arī publiskiem pasākumiem, un dabiski, ka aizmirstas par karu. Kara ziņas cilvēki patērējot mazāk – secināts arī kompānijas “Gemius” aptaujā. Lai arī kopumā interese par notikumiem Ukrainā joprojām ir augsta, redzams, ka salīdzinājumā ar marta beigām iedzīvotāji šīm ziņām šobrīd seko līdzi retāk. Psihologi to skaidro ar cilvēka pielāgošanās spējām, jo, ilgstoši atrodoties stresa situācijās, cilvēks meklē veidus, kā izdzīvot vai sadzīvot ar to, ko nevar būtiski ietekmēt. Ja pārmērīga sekošana līdzi kara notikumiem negatīvi ietekmē emocionālo labsajūtu, ziņas vajagot skatīties vai lasīt reizi dienā. Un tad es aizdomājos: labi, ka mēs varam pārslēgt televīzijas kanālus, arī savu prātu, lasīt ziņas retāk, taču ukraiņi to nevar. Arī tiem, kuri bēgļu gaitās, nav tik vienkārši pārslēgt prātu, jo jebkuram būs domas par mājām, kas notiek tur. Tāpēc man šķiet ļoti netaisni pārmetumi, ko kultivē daži sabiedrības indivīdi, arī Gulbenē, piemēram, kāpēc mums jāatbalsta bēgļi, kāpēc jāmaksā pabalsti, tas tiek atņemts mūsu cilvēkiem. Man daudzreiz rodas šaubas, vai tiešām pabalsti mūsu valstī nonāk pie tiem iedzīvotājiem, kam patiesi to vajag. Es nesaku, ka visi bēgļi ir “balti un pūkaini”, bet vai tad visi Latvijas iedzīvotāji – tikai čakli un strādīgi? Taču situācija, kurā ir Ukraina un tās tauta, ir briesmīga, netaisnīga un šokējoša, bet mēs tomēr dzīvojam miera apstākļos.
Šonedēļ piedalījos Zemessardzes komandieru maiņas ceremonijā Stāmerienā, tagad kaujas atbalsta bataljonam būs jauns komandieris. Emocionāli mani uzrunāja aizejošā komandiera Ģirta Pintāna uzruna. Tieši viņš pilnīgi no jauna izveidoja šo bataljonu, kura štābs ir Stāmerienā un kas ir viena no jaunākajām profesionāla dienesta vienībām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ģ.Pintāns teica, ka patiesi lepojas ar saviem izaudzinātajiem karavīriem – “ar tiem puišiem un dāmām” viņš varot iet jebkurā kaujā. Tagad šajos apstākļos šiem vārdiem ir pilnīgi cita jēga un dziļums. Ģ.Pintāna spēcīgo personību nevar nepamanīt, un nešaubos, ka viņš ir daudz paveicis. Un, par spīti kāda skepsei, sak, ko tad viņi tur var mūs aizstāvēt, man jāatgādina, ka Stāmerienā dien karavīri, kas mācās darboties ar prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ja kāds ir dzirdējis kaut ko no pulkveža Rajeva teiktā televīzijā, tad labi zina, cik svarīgas ir šīs zināšanas un spēja tās pielietot dzīvē.
– Ginta Alberte
