Maskas prom, un… omikrons atkal ir klāt. Maskotie, jūs esat atmaskoti… Veikalā, kurā regulāri iepērkos, uzreiz trīs darbinieces saslimušas. Arī mans tētis Jāzeps atkal mazliet sasirdzis. Ir paaugstināta temperatūra. Šķiet, tikko mēs izslimojām omikronu… Visapkārt cilvēki slimo. Ne velti tāpēc mediķi iesaka: ejot cilvēkos, labāk tomēr joprojām uzlikt sejas masku, lai pasargātu sevi. Arī psiholoģiski. Aiz maskas mēs varam paslēpt savas emocijas, domas, sevi. Viena mana draudzene, pandēmijai beidzoties, trāpīgi pateica: “Bez maskas es jūtos neomulīgi. Jūtos kaila.”
Es pati trīs reizes esmu vakcinēta pret koronavīrusu. Esmu arī pārslimojusi to. Tātad ceturtā vakcīna bija dabiska. Kas būs tālāk? Tik daudz visādu sazvērestības teoriju ir par vīrusa ietekmi nākotnē. Bet cilvēce jau ir savulaik pārcietusi mēri. Pārcietīs arī koronavīrusu. Es ticu, ka tas izšķīdīs zilajās pavasara debesīs un pazudīs.
Lieldienu laikā negribētos domāt par slimībām, par karu Ukrainā, par zaudējumiem, par sāpēm. Gribētos tikai uz brīdi, uz sekundes desmitdaļu aizmirst visu laicīgo. Aizmirsties un pabūt citā dimensijā. Savējā. Nesen lasīju skaistu vēlējumu: “Lai jūsu starpā klejo zvaigžņu vējš!”
Manuprāt, Lieldienas ir brīdis, kad kāds meklē raibās olas un zaķus, bet cits – atbildes uz saviem jautājumiem.
Un mums katram ir. Jautājumi. Par kuriem skaļi nerunājam. Tie ir dziļi personiski. Par tiem runājam ar sevi, ar vistuvākajiem, ar Dievu, iespējams. Piemēram, par to, vai aiz beigām vēl ir kāds turpinājums, kāds cits sākums. Kāds man tuvs cilvēks teica – esot. Bet tikai tiem, kuri dzīves laikā nav pazaudējuši dvēseli. Tiem mūžība esot kā vēl viens “trips” (ceļojums – angļu valodā). Šajā vēstījumā mani īpaši uzrunāja atziņa – nepazaudēt dvēseli.
Lieldienas ir brīdis, kad kāds meklē raibās olas un zaķus, bet cits – atbildes uz saviem jautājumiem.
Lai mūsu starpā klejo zvaigžņu vējš!
Šogad pavasaris nāk lēni, mokoši. Es tikko Spārītes parkā ieraudzīju vienu zilo vizbulīti, tad vēl vienu. Kur tās tik kūtras šogad?!
Nezinu, vai krāsošu Lieldienu olas. Nezinu, vai aiziešu uz baznīcu. Bet zinu, ka iešu izbaudīt Lieldienu “tripu”, kas sastāvēs tikai no gara kājām gājiena svaigā gaisā, no saules un no pavasara skaņām un smaržām. Lai mūsu starpā klejo zvaigžņu vējš!
– Diāna Odumiņa
