Ministrijas nebeidz pārsteigt ar saviem atklājumiem, kā sakārtot savu nozari. Jau iepriekš izteicos par Veselības ministrijas “novitātēm”, tagad klajā nākusi Izglītības un zinātnes ministrija ar jaunu ideju, kas glābs nozari – noteikt atkal obligātu skolēnu skaitu, šoreiz 7.- 9.klases skolēniem. Par to arī rakstām šodienas “Dzirkstelē” un pētām, ko par to domā pašvaldības vadība un deputāti un ko tas vispār nozīmē realitātē.
Mūsu novadam tas būtu smags trieciens, jo faktiski pamatskolu pagastos vairs nebūtu. Visi bērni no 7. klases būtu spiesti mācīties Gulbenē vai meklēt iespējas, kā jau viņi to dara, kaimiņu novados. Skaidrs, ka novadā un Latvijā kopumā skolēnu skaits samazinās, mācību kvalitāte krīt, par spīti kompetenču izglītības ieviešanai, kurai, manuprāt, bija jāpaaugstina zināšanu līmenis, nevis “jāpazaudē” mācību priekšmeti. Pagājušajā “Dzirksteles” numurā varēja uzzināt, kā reformās pazuda vēsture kā mācību priekšmets vidusskolas posmā. Trūkst arī profesionālu un ieinteresētu skolotāju. Jā, tas viss tā ir, bet vai šīs visas problēmas var atrisināt tikai, piemēram, ar visu novada bērnu sadzīšanu Gulbenē? Atļaujiet neticēt!
Mūsu novadā izglītības reformu nav trūcis, kāds īsti ir ieguvums no skolu likvidēšanas, sabiedrībai nav bijis saprotama un pamatota skaidrojuma ne ministrijas, ne pašvaldības oficiālajos kanālos, to nav izdevies iegūt arī mums, žurnālistiem, tāpēc grūti izprast ieguvumus realitātē. Protams, loģiski var secināt, ka ir kaut kādi finansiāli ieguvumi, piemēram, neuzturot lauku skolu ēkas, direktoru algas vai tehniskos darbiniekus un tamlīdzīgi, taču transporta izdevumi ir lielāki un loģistika arvien sarežģītāka. Un svarīgākais, vai un kā mainījušās skolēnu sekmes, bet par to Izglītības pārvalde runā maz. Iespējams, grūti salīdzināt, jo skolēnu sastāvs katru gadu mainās.
Tomēr kas tad ministrijai dod pārliecību, ka bērniem viss būs labāk, ja novadā būs viena liela skola? Mani neatstāj sajūta, ka ministrijas ierēdņiem uzdots atrast, kur ietaupīt, lai skolotāji saņemtu solītās lielākas algas, tāpēc top šie “jaunie” kritēriji ar cēlu mērķi, ka bērniem tagad būs labāk.
Kaut kā uzreiz man nāk prātā kaut kur dzirdēts Gulbenē ironisks teiciens par skolu reformu pilsētā, ka bija reiz divas spēcīgas skolas Gulbenē, palika viena – ne tik spēcīga. Iespējams, vienkārši neizprotu ministrijas ierēdņu vēstījumu un realizētās reformas, varbūt ir kādi citi objektīvi iemesli, par ko neviens nestāsta, taču mani kā sabiedrības locekli uztrauc tas, lai visās šajās peripetijās mums neizaug analfabētu paaudze. Un tas arī ir valsts drošības jautājums.
