Dažādas dabas stihijas, mazākas un lielākas, pasaulē notiek visu laiku, un, kamēr tas neskar pašu, tas šķiet kaut kas tāls un arī bezpersonisks. Bet, lai arī Latvija ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un vismazāk postošas, sinoptiķi brīdina, ka klimata pārmaiņu ietekmē Latvijas iedzīvotājiem ar postošām dabas stihijām nāksies saskarties arvien biežāk. Diemžēl. Un to nav patīkami ne dzirdēt, ne apzināties.
Vienu no postošākajām dabas stihijām tikko piedzīvojām šīs nedēļas sākumā. Sākotnēji, redzot fiksētos mirkļus Dobeles novadā, šķita, ka tie ir viltus foto un ziņas. Koki cits pēc cita lūzuši kā sērkociņi, krusa visu sakapājusi! Likās neticami, ka tik smagi negaiss var skart arī mūsu mazo Latviju. Cilvēki nonākuši neapskaužamā situācijā – izpostīti tīrumi, raža, lielgraudu krusa sabojājusi mašīnas, mājām izsitusi logus, spēcīgais vējš mājām norāvis jumtus. Diemžēl, uzkrītot kokam, viens cilvēks Latgales pusē gājis arī bojā. Vairākiem bija nepieciešama mediķu palīdzība.
Jāteic gan, salīdzinot ar citiem novadiem, mēs vēl tikām saudzēti. Gulbenes novadā vētrā visvairāk cietis ir Druvienas pagasts. Postošās vētras laikā mūsu novadā cietušas arī vairākas kapsētas. Lieli pārdzīvojumi ir tiem, kuriem izpostītas tuvinieku kapa vietas, pret kurām izturamies ar cieņu un godbijību.
Ne tik sen – gada sākumā – sekojām līdzi notikumiem Jēkabpilī. Arī plūdi Jēkabpilī bija piemērs klimata pārmaiņām. Toreiz sinoptiķi skaidroja, ka agrāk, proti, 60. un 70.gados, ziemās arī bija atkušņi, taču ne tik intensīvi, lai lielajās upēs ledus lūztu jau ziemā.
Nepilna gada laikā šie ir divi spilgti piemēri klimata pārmaiņām tepat pie mums. Notikumi varbūt arī nav tik ekstrēmi kā citviet pasaulē, bet tomēr tas ir nopietns signāls. Ir jāatzīst, ka klimata pārmaiņas kļūst par nopietnu izaicinājumu un arī draudu. Laikapstākļi kļuvuši neprognozējamāki – biežāki plūdi, spēcīgas vētras un sniegputeņi, lielgraudu krusa, karstuma periodi, tropiskas naktis. Un ar to mums ikvienam nākas sadzīvot. Bet, kad nākas piedzīvot varenas dabas stihijas, tad to priekšā cilvēks kļūst par niecību. Visi kļūstam vienādi bezspēcīgi.
