Šībrīža jaukais laiks vilināt vilina iedzīvotājus pamest dzīvojamās telpas, lai pilnu krūti izbaudītu pavasari katrs pēc savas izpratnes un iespējām. Kam pirmais brauciens ar velosipēdu, citam laiskošanās atpūtas krēslā un pirmo saules staru ķeršana, kāds steidz kurināt grilu, bet citam vienkārši vajag iekustināt pa ziemu nedaudz “ierūsējušās” locītavas. Tomēr ļoti liela daļa mūsu novada iedzīvotāju, tā sacīt, metas vagā un sāk darbus pie privātmāju un mazdārziņu kopšanas. To novēroju Lieldienu brīvdienās, kad, par spīti ticējumiem, ka svētkos strādāt nav labi, visur rūca zāģi, šņirkstēja knaibles un dūmoja ugunskuri ar zaru čupām un pērnajām lapām. Ja privāto teritoriju sakopšana pēc ziemas ir normāla parādība arī citviet, tad mazdārziņu kults pie mums sit augstu vilni.
Nu ir tas latvietis zemes cilvēks, un lielākajai daļai no mums asinīs ir melnzemes piejaukums.
Vēlmes ir dažādas. Kam pietiek ar puķu dobi un nopļautu mauriņu, kam gribas sīpollokus un pāris ābeles, bet daudziem bez sava kartupeļa un tomāta siltumnīcā vasara nav iedomājama. Un šī nebūt vairs nav solīdu vecumu sasniegušu ļautiņu iegriba, dārziņos rosījās visādu paaudžu cilvēki, arī jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Tie, kam atļauj rocība un abas rokas nav kreisās, savu teritoriju spēj pārvērst par jauku oāzi sev un saviem tuviniekiem. Ja vēl to visu papildina ar šūpolēm, vasaras baseinu vai ko citu, kas katram ir svarīgs, tad pēc pavadītās vasaras saproti, ka zemes pleķītis ir bijis to rūpju vērts. Arī Zaļajā tirdziņā pie stādu tirgotājiem varēja manīt ļaudis spēka gados un eleganti ģērbtas sievietes, kuras gatavas ikdienas darbus aizstāt ar netīrām rokām un gaidāmo patīkamo sajūtu, ko acīm un garšas kārpiņām sniegs darba rezultāts. To visu mums sniedz zeme, tāpēc tā ir jāmīl un jāaizstāv.
Šobrīd nav problēmu tikt pie neliela zemes pleķīša ne mūsu pilsētā, ne laukos. Arī novada pašvaldībai ir daudzas vietas, kur piedāvāt zemes pleķīti mazdārziņu vajadzībām. Vajag tikai gribēt, un, kad pamēģina – tad jau aiziet. Nezinu, kāpēc tā ir, bet paša audzētais kartupelis vienmēr ir garšīgāks par to, kas pirkts veikalā vai tirgū. Arī puķe, kas plūkta savā dārzā, smaržo labāk par veikalā pirkto, un baso kāju sajūta, ko sniedz jūrmalas smiltis, noteikti konkurē ar dārzu vai vēsu rīta rasu smaržojošā zālājā.
– Gatis Bogdanovs
