gatis.bogdanovs@dzirkstele.lv
Ko darīt atvaļinājumā? Tas atkarīgs no tā, kādas ir jūsu vēlmes, maciņa biezums un izpratne par to, ko vispār nozīmē šis vārds “atvaļinājums”. Pēc būtības jau laikam tas ir laika periods, kad cilvēkam ir dota iespēja atpūsties no ikdienas darba, atgūt izsīkušos spēkus un sakārtot sevi, lai pēc kāda laiciņa atkal ķertos vērsim pie ragiem. Laikam jau liela daļa cilvēku tā arī dara, jo bieži nākas dzirdēt par to, kur nu kurš bijis un kā atpūties. Tomēr liela daļa, un es pat teiktu, ka lielākā man zināmo cilvēku daļa, atvaļinājumu izmanto mājas darbu veikšanai, kas iekrājušies, jo tā ir iespēja kaut nedaudz atgūt iekavēto. Kurš metas vagā, kurš remonta darbos, bet kāds no agra rīta līdz vēlam vakaram ceļ malkas šķūnīti. Uz aicinājumu aizdoties makšķerēt, saņēmu atbildi: “Tagad nevaru, man taču ir atvaļinājums un jāpabeidz šķūnītis!” Nezināju, ko atbildēt vai tomēr noziedot kādu savu brīvo dienu un iet talkā, lai taptu šķūnītis.
No vienas puses, tu raujies vaiga sviedros un vakarā esi noguris no šāda atvaļinājuma, no otras, varbūt tiešām atpūties, jo parasti ikdiena tiek pavadīta pie datora. Tomēr pats fakts, ka kaislīgs makšķernieks dienu, kas būtu veltāma makšķerei un sliekai, maina pret āmuru un naglām, man nelikās pareizi. Kur tad ir šī atšķirība starp tiem, kuri var atļauties dienvidu sauli vai vismaz dažas dienas kādā tīkamā atpūtas vietā, un tiem, kuri ziedojas dzīvokļa remontam? Pašam jau it kā sanāk krietni lētāk vai labāk, tas jau cits jautājums. Arī dārzam daudzi ziedo atvaļinājumu. Te gan jāpiemetina, ka dārza darbos iegrimst vien tie, kam, kā smejies, pie zemes jau jāsāk pierast. Jaunā paaudze velk degunu, dažus pat ar sētas mietu tur neiedzīsi. Godīgi sakot, nav jau par to jāapvainojas, ka kādam dārzs nav prioritāte, jo ir demokrātija, kā katrs grib, tā atvaļinājumu izmanto. Ir daudz arī tādu jauniešu, kuri savu brīvlaiku maina pret darbu, lai kaut ko nopelnītu, ja vien ir tāda iespēja. Tie, kuri naudu neskaita, bet mēra vismaz centimetros, atvaļinājumos bauda arī ekstrēmas lietas. Pat dodas kosmosā vai ar zemūdeni aplūkot nogrimušo Titāniku. Pēdējiem gan tas bija arī pēdējais atvaļinājums dzīvē. Skarbi. Bet – katram pēc iespējām, vēlmēm un savas izpratnes!
