Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš rosinājis apsvērt sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā valsts aizsardzības dienestā (VAD). Šobrīd likums paredz, ka pienākums dienēt ir vīriešiem, savukārt sievietes VAD var iestāties brīvprātīgi. “Dzirkstele” noskaidroja, ka Stāmerienā Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā, kurā arī tiek īstenots VAD, šobrīd brīvprātīgi nav pieteikusies un nedien neviena jauniete. “Dzirkstele” aptaujāja Gulbenes novada cilvēkus, ko viņi domā par šo NBS komandiera rosinājumu.
Novadnieks JĀNIS GRASIS, kurš ir starptautisko tiesību doktors un Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns un profesors: “Mums Latvijā XXI gadsimtā ir trīs galvenās problēmas: demogrāfija, demogrāfija un demogrāfija. Demogrāfija ir cēlonis pārējām nedienām: mēs esam spiesti slēgt skolas, jo nav skolēnu, samazinām sabiedrisko transportu, jo nepietiek braucēju, komercsabiedrībām trūkst darbinieku, jo nav, kas strādā. Jau vistuvākajā nākotnē tas apdraud valsts pensiju sistēmas stabilitāti, jo pārāk maz tiks iemaksātas sociālās iemaksas. Bet šobrīd demogrāfiskā situācija ietekmē arī iesaukšanu VAD, ja pietiktu puišu, tad netiktu cilāts jautājums par meiteņu iesaukšanu obligātā kārtā. Pasaulē ir arī valstis, kā, piemēram, Izraēla, kur dien gan puiši, gan meitenes. Mūsdienu karu izšķir ne tikai tuvcīņās, kur vīrieši ir objektīvi spēcīgāki par sievietēm. Šodien notiek tehnoloģiju karš, kur visu izšķir modernie ieroči, kā, piemēram, droni. Vadīt kaujas vai izlūkošanas dronus jau var vienlīdz labi gan vīrieši, gan sievietes. Pēc publiski pieejamās informācijas arī Ukrainas armijā šodien dien no 50 līdz 60 tūkstošiem sieviešu. Līdz ar to nevajadzētu taisīt traģēdiju, ja arī meitenes tiks pakļautas obligātajam dienestam. Bet tomēr būtu labāk, ja meitenes iznēsātu bērnus saviem vīriem, kas tobrīd dien bruņotajos spēkos!”
Gulbenes novada jauniešu domes vadītāja AMANDA TIMOŠKO:
“Viedokļi jauniešu vidū dalās. No dāmu puses vairāk ir nācis neitrāls vai pozitīvs viedoklis, jo jaunietes uzskata, ka tā būtu noderīga dzīves pieredze. Protams, runa ir bijusi arī par to, lai arī tas ir noderīgi, tomēr piespiedu kārta ir tā nedaudz sāpīgā daļa. Savukārt ir viedokļi, kas krasi atšķiras – meitenēm doties dienēt obligāti būtu nepareizi un nevajadzīgi, kā arī pietiek jau ar vienu iesaukto cilvēku daļu. Ironiski, ka tieši no vīriešu kārtas pārstāvjiem visvairāk nāk šīs domas. Es nevaru izteikt visa novada jauniešu domas, bet tā varētu būt interesenta aptauja. Šķiet, ka gan domas, gan neliels apjukums vai uztraukums ir ļoti līdzīgs tam, kad runa bija par vīriešu iesaukšanu obligātajā dienestā. Tomēr joprojām liela daļa informācijas par dienestu tiek palaista garām un daudzi izsakās, pat līdz galam nezinot, ko tur sagaidīt, kā tas notiek un kādi no tā mums pašiem ieguvumi. Tās ir manas personīgās pārdomas, bet ar šo lietu nevajadzētu tik strauji steigties, jo jauniešiem nav tik viegli adaptēties uz pēkšņām pārmaiņām. Tas arī bija novērojams ar valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās, kas, manuprāt, ir pats noderīgākais mācību priekšmets dzīvei. Turklāt, ja atminamies, tad šis priekšmets bija izvēles, un mūsu skolā uz to nebija tik liela atsaucība. Ja arī šo aspektu mēs ņemam vērā, nevaram sagaidīt no jauniešiem pilnīgu akceptēšanu arī tik nopietnā lietā kā obligātais dienests. Protams, kamēr man nav jāatstāj sava darbavieta, kas kaitētu manai karjerai, es jūtos neitrāli par šādu varbūtību – tikt iesauktai. Militārā joma kādreiz bija arī mans karjeras sapnis, tāpēc droši vien šajā jautājumā mans viedoklis varētu nebūt tik objektīvs.”
Gulbeniete jauniete AGNESE KEITA BIRZNIECE:
“Par kara tēmu šobrīd cenšos daudz neinteresēties, lai saglabātu sevī mieru – sekoju līdzi tikai lielos vilcienos un vairāk jūtot līdzi Ukrainai nekā analizējot. Taču par sieviešu iesaukšanu jūtos duāli. No vienas puses – ja skatāmies kā no feminisma kustības, tad šis ir līdzsvars. Taču no otras puses – visos līdz šim bijušajos karos sieviete ir tā, kura turpina nāciju – audzina bērnus, iespējams, ka pat nodrošina kādus resursus kara darbībai. Tas, manuprāt, ir loģiskāk, jo tās sievietes, kuras interesē militārā virziena karjera, pašas jau to ir izvēlējušās, iestājoties Zemessardzē vai mācoties un iestājoties profesionālajā dienestā. Lūk, šīs sievietes ir gatavas šim izaicinājuma, bet, ja mēs iesauksim visus, kas rūpēsies par mājām, bērniem un to, kas paliek te?! Man nav vienas un galīgas atbildes.”
Daudzbērnu māmiņa IVETA KUSIŅA no Tirzas:
“Es kā meiteņu mamma uzskata, ka sievietes nebūtu jāiesauc obligāti. Jāatstāj uz brīvprātības principa kā līdz šim.”
Divu meitu māmiņa DAIGA ALTBERGA no Stāmerienas:
“Ir jādien. Ja es būtu jauna, noteikti dotos dienēt armijā. Mani savā laikā tas interesēja, bet toreiz meitenes neņēma, un man arī toreiz bija mazs bērns. Tas ir ļoti labi, ja cilvēki prot sevi aizsargāt, zinot, kāda ir pasaule apkārt. Ir jāiet dienēt un ir jāiemācās sevi aizsargāt.”
