Gulbenes novadā 6.jūlijā satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis apsekoja aktuālos ceļus, kam notiek vai vajadzīgi remontdarbi, tiktās ar vietējiem uzņēmējiem, kā arī apmeklēja Gulbenes–Alūksnes bānīti. Notika arī tikšanās ar vietējiem deputātiem, pašvaldības darbiniekiem un sabiedrības pārstāvjiem.
Kāpēc nevar uzreiz pārlabot Galgauskas-Tirzas ceļu?
“Ceļi ir kā asinsrite, kas ir svarīgākais mūsu novadam,” teica novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, ievadot sarunu. Uzreiz viņš pieminēja Galgauskas-Tirzas ceļa dubultās virsmas apstrādi, kuras kvalitāte neapmierina. J.Vitenbergs apliecināja – bija izbraucis uz šo ceļa posmu, kur “bijis nesekmīgs būvniecības process”, kura iemesli saskatāmi gan saistībā “no izvēlētās tehnoloģijas, gan no būvnieka”. Viņš norādīja, ka “nākotnei ir svarīgi saprast tās kļūdas, kas ir bijušas”. J.Vitenbergs apliecināja – kļūdas būs jānovērš. Diskusija izvērtās par to, kad tas tiks darīts. Deputāte Mudīte Motivāne teica, kāpēc nevarētu to darīt tūlīt, neko nenogaidot. Savukārt ministrs sacīja, risinājumu varēšot rast tikai tad, kad jau veiktajiem būvdarbiem beigsies garantijas termiņš. Savukārt M.Lazdovskis ironizēja, ka viņi ar ministru ir aizmirsuši līdzi uz Gulbenes novadu paņemt lāpstas. Ar to viņš lika saprast, ka ir juridiski atrunāts process un visam ir sava gaita. Pagaidām tiek solīta tikai bedru lāpīšana. Pēc garantijas termiņa beigām inženieriem būšot jāizspriež, vai pastiprināt esošo klājumu, vai uzklāt vēl vienu vai divas virsmas. “Es esmu tāpēc šeit, lai jums to apsolītu,” viņš sacīja.
J.Vitenbergs skaidroja, ka svarīgi saprast Galgauskas-Tirzas ceļa problēmu, lai citreiz kaut kas līdzīgs vairāk neatkārtotos. Arī M.Lazdovskis pauda: “Mēs esam mācījušies, mēs esam arī pieļāvuši kļūdas. Nevaram teikt, ka ir bijušas tikai būvnieku kļūdas. Arī mūsu (VSIA “Latvijas Valsts ceļi” – red.) kļūdas, nespējot pateikt – nē, tur mēs virsmu neliksim, jo tur viņa neturēsies, un tur būs grants!” Viņš atzina, ka Galgauskas-Tirzas ceļš nav vienīgā tāda vieta Latvijā, kur ir problēmas ar virsmu pēc veiktās rekonstrukcijas. “Mēs esam izdiskutējuši, ka labāk ir to granti sataisīt pamatā iepriekšējā gadā, ļaut pa ziemu nosēsties, izdangāties, bērt klāt un tad jau uz jūniju varētu taisīt virsmu, lai tā visu vasaru var nostāvēt saulē, sakosties,” stāstīja M.Lazdovskis. Viņš arī teica, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pēdējos 3-4 gados Latvijā ir dubulto virsmas apstrādi ir veikusi tuvu 50 ceļu posmiem. Piecos no tiem esot problēmas un uzņēmumam par to esot kauns, sacīja M.Lazdovskis.
Vēlas zināt, kura ceļa sakārtošana ir pašvaldības prioritāte
Gulbenes novadā šogad ir plānoti ceļa darbi posmā no Tirzas līdz Velēnai caur Lizumu. Arī tas būšot divu gadu projekts, piebilda M.Lazdovskis. Tur tiks labots vecais asfalts un pa vidu grantētajam posmam tiks ieklāts asfalts, nevis vienkārši veikta dubultā virsmas apstrāde. J.Vitenbergs šādu nepieciešamību pamatoja ar to, ka Lizumā satiksmes intensitāte ir ievērojama. ”Lizums mūs pārsteidza. Tāda dzīvība dienas vidū. Tā vieta ir ar lielu potenciālu,” viņš sacīja.
Ministrs runāja arī par ceļa posmu Lizums-Druviena, kur “10 kilometri ir ar pamatīgu redeli”. Viņš bilda: “Cerams, ka šogad tur uzsāksim darbu dubultās virsmas ieklāšanai.” Deputāte Guna Pūcīte rēķināja, ka šogad laikam nesanāks sākt darbus. M.Lazdovskis teica – šis ir divgadīgs projekts, kur virsma tiks klāta nākamgad. Viņš norādīja, ka dubultas virsmas klāšana salīdzinājumā ar ceļa asfaltēšanu nozīmē: “Izdalīsim (izmaksas – red.) ar pieci.”
Ministrs pauda, ka ceļu dubultās virsmas apstrāde Latvijai ir salīdzinoši jauna tehnoloģija. Jāņem vērā, ka tas maksā lētāk nekā ceļu asfaltēšana. Turklāt dubultā virsmas apstrāde esot labs risinājums reģionos, kur ceļiem ir zemāka satiksmes kustības intensitāte. J.Vitenbergs teica – esot daudz piemēru, kur Latvijā šāda brauktuvju virsmas apstrāde ceļiem tiešam kalpo labi. Ņemot vērā Latvijas rocību, šīs metodes pielietošana būšot jāturpina.
Ministrs pieminēja arī ceļa posmu Gulbene-Beļava, kur darbi varētu notikt nākamgad. Tāpat šajā viesošanās reizē J.Vitenbergs apsekojis arī ceļa posmu no Gulbenes Šķieneru virzienā un pārliecinājies, ka tur satiksmes intensitāte ir pietiekami liela. Tur ir plāni un notiek sarunas ar pašvaldību par veloceliņa izveidi. Ministrs teica, ka ir jāsaprot, kuras ir pašvaldības prioritātes, jo viņš šajā reizē redzējis, ka arī projektēšanā esošais ceļš Gulbene-Jaungulbene ir sliktā stāvoklī. Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika apliecināja – prioritārs ir tieši ceļš virzienā no Gulbenes uz Šķieneriem.
Nedēļas nogales vilcienam vēlas pieturu Jaungulbenē
Pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas speciāliste Dace Kurša vērsa ministra uzmanību, ka Rīgas-Gulbenes vilcienam, kurš kursē nedēļu nogalēs, ir ļoti nepieciešama pietura Jaungulbenē. Šobrīd šim vilcienam Gulbenes novadā ir tikai viena pietura – pilsētā. Savukārt Madonas novadā – piecas pieturas. Jaungulbenes pieturas punkts pašlaik esot iekonservēts. Satiksmes ministrijai pagājušā gada 26.aprīlī ir nosūtīta 176 cilvēku (no Jaungulbenes, Līgo, Daukstu pagasta) parakstīta vēstule, kurā ir rosinājums vilcina pieturu sarakstā iekļaut Jaungulbeni. Šajā sakarā VAS “Latvijas dzelzceļš” šogad 7.februārī ir apsekoja iekonservēto Jaungulbenes pieturu. Norāde bija, ka pieturas perona atjaunošanā vajag ieguldīt pusmiljonu eiro. Pašvaldībā uzskata, ka šo pieturu var sakārtot, tērējot daudz mazāk naudas. Pašvaldība būtu gatava to darīt, kā arī pēc tam uzturēt šo pieturvietu. Novada deputāts, sabiedriskā transporta komisijas loceklis Aivars Circens sacīja – pietura būtu izdevīga ne tikai Jaungulbenes, bet arī citu apkārtējo ciemu iedzīvotājiem, lai nevajadzētu braukt liekus 20 kilometrus Rīgas vilcienā līdz Gulbenei un pēc tam domāt, kā tikt uz savām mājām no Gulbenes. Jāatgādina, ka vilciens no Rīgas uz Gulbeni piektdienās, sestdienās un svētdienās atsāka kursēt 2021.gadā. Vilcienu arvien vairāk sāk izmantot studenti, jo ar vilcienu ātrāk var atbraukt no Rīgas uz Gulbeni nekā ar satiksmes autobusu. Ministrs solīja iesaistīties šā jautājuma risināšanā par Jaungulbenes pieturas atjaunošanu.
