Bērnu dzimumneaizskaramības noziegumu izmeklēšanā Latvijā var vēlēties profesionālāku pieeju. Par to liek aizdomāties tiesībsargs Juris Jansons. Janvārī tiešsaistē viņš kopā ar kolēģiem prezentēja pārbaudes lietu “Par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, izmeklēšanu”. Notika arī kompetentu amatpersonu un ekspertu publiska diskusija.
Svarīgi ir par to stāstīt, jo bērnu dzimumneaizskaramības noziegumi ir tēma, kas praksē vienmēr tiek pētīta aiz slēgtām durvīm, gādājot par cietušā interesēm. Saskaņā ar Valsts policijas Gulbenes iecirkņa informāciju 2021.gadā Gulbenes novadā ir bijuši uzsākti četri kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – Krimināllikuma (KL) XVI nodaļa -, kur iesaistītas nepilngadīgas personas. Izbeigti trīs procesi.
Pārāk ilga izmeklēšana, ko vēl vairāk paildzina, ja vispirms tiek uzsākta resoriskā pārbaude, nepieļaujama cietušo bērnu iztaujāšanā resorisko pārbaužu laikā – to ir akcentējis J.Jansons. Tiesībsargs atbildīgajām valsts institūcijām ir darījis zināmas savas rekomendācijas. Viņš aicinājis Tieslietu ministriju, Valsts policiju un prokuratūrai līdz 30.aprīlim informēt tiesībsargu par paveikto un to, kā plānots ieviest saņemtās rekomendācijas.
J.Jansons sacīja: “Pie nepietiekamas kapacitātes, pie nepietiekamām kompetencēm mēs esam situācijā, kurā bieži vien kriminālprocesi netiek uzsākti vai kriminālprocesi tiek izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ. Un var gadīties, ka cietušais bērns nonāk atpakaļ varmācīgā vidē. Tas ir ļoti nopietns signāls arī sabiedrībai, domājot par preventīviem dažādiem pasākumiem un vispār pievēršot uzmanību ļoti nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietekmē bērna psihoemocionālo labklājību un, protams, arī attīstību. Nākotnē tas var ietekmēt, kā paši var veidot ģimenes, kāda ir tā vērtību sistēma, ticība justīcijai.”
Pandēmija atstājusi negatīvas sekas
Pārbaudes lietā tika vērtēta Latvijas prakse tam, kā notiek bērnu dzimumneaizskaramības noziegumu izmeklēšana. Tika analizēts divarpus gadus ilgs laika periods Latvijā – no 2019.gada līdz 2021.gada jūnijam.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere pastāstīja: “Kopumā tiesībsargs saņēma 42 atbildes no Valsts policijas struktūrvienībām un 11 atbildes no prokuratūras iestādēm.” Izvērtējot šīs atbildes tiesībsargs pārbaudes lietā skatīja četrus jautājumus: pirmstiesas izmeklēšanas ilgums un problēmas, kas kavē šo procesu; iespējamie risinājumi pirmstiesas izmeklēšanas efektivitātes celšanā; prokurora loma pirmstiesas izmeklēšanā; Valsts policijas resorisko pārbaužu problemātika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādīja, ka statistiski ir vērojama tendence 2021.gadā nedaudz pieaugt seksuālā rakstura noziegumiem pret bērniem, bērnu pornogrāfijai. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka tagad cilvēki “vairāk pievērš uzmanību, vairāk ziņo”, tāpēc “vairāk izdodas identificēt šos gadījumus”.
A.Ruks sacīja – visbiežāk seksuāla rakstura noziegumus pret bērniem veic tuvu vai pazīstamu cilvēku lokā esošie. Taču ir sava ietekme arī mūsdienu tehnoloģijām – bērni tiek iesaistīti, pievilināti. Mēdz būt arī gadījumi, kad bērni, kuri vecuma dēļ vēl nav nozieguma subjekti, paši viens otram nodara pāri.
A.Ruks nepiekrita, ka ilgas resoriskās pārbaudes gadījumos, kad ir runa par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērnu, būtu ļoti izplatīta prakse. “Nu tik tiešām tie ir pēdējā laikā atsevišķi gadījumi,” teica Valsts policijas priekšnieks. Tie galvenokārt varētu būt saistīti ar vecāku šķiršanās procesiem, kad notiek “bērnu dalīšana” un tiek izmantota vīra vai sievas “apvainošana” bērna dzimumneaizskaramības pārkāpšanā. A.Ruks pauda – te ir runa “par izmeklēšanas kvalitāti”, tas esot jautājums, kuram Valsts policija un prokuratūra uzmanību pievērš ikdienā, analizējot problēmas, lai nebūtu “neprofesionāli izmeklētu gadījumu”. Tieši kvalifikācijas paaugstināšanai ir izveidots Izmeklētāju mācību centrs – norādīja A.Ruks. Kriminālizmeklēšanas pārvaldē ir izveidota specializētā nodaļa, tāpat arī Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldē 1.biroja 4.nodaļa specializējas šāda veida noziegumu izmeklēšanā. Tomēr Valsts policijas priekšnieks norādīja, ka sevišķi reģionos trūkst izmeklētāju. Valsts policijā kopumā trūkst vairāk nekā 200 izmeklētāju.
A.Ruks akcentēja – Kriminālprocesa likuma 14.pants nosaka nepieciešamību veikt kriminālprocesa izmeklēšanu saprātīgā termiņā, vēl jo vairāk, ja tas ir gadījums par notikušu vardarbību pret nepilngadīgo. “Tas ir tikai jāpilda,” viņš sacīja.
Cietis bērns – ko viņš spēj atcerēties?
Nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode pievērsa uzmanību no aizskāruma cietuša bērna atmiņas īpatnībām atbilstoši vecumam, kā arī psiholoģijai. Kauns, bailes un vainas sajūta ir aspekti, kāpēc bērni izvairās runāt par piedzīvoto seksuālo vardarbību, teica A.Balode. Viņa norādīja, ka no šāda veida vardarbības cietušie bērni nereti mēdz izrādīt seksualizētu uzvedību. Un tas, kā uzsvēra viņa, “ir milzīgi liels risks, ka bērns tiek izslēgts no vienaudžu grupas”, bet, otrkārt, ar tāda veida uzvedību “bērns neapzināti dod ziņu citiem potenciālajiem nozieguma veicējiem” un šis “bērns var tikt atkārtoti izmantots”.
A.Balode akcentēja: “Mums vajadzētu apturēt pāridarītāju. Mums vajadzētu palīdzēt bērnam. Tieši tik vienkārši. Un īstenībā tieši tik sarežģīti.”
No prakses viņa zina teikt – mudinājums vērsties policijā, rakstīt iesniegumu ne vienmēr nes cerēto rezultātu, jo viss atduras pret “resoriskajām pārbaudēm”. Un nereti šādas pārbaudes laikā jau notiek saruna ar bērnu. A.Balode uzsvēra – tā tam nevajadzētu notikt! “Katru reizi, kad bērns ir spiests stāstīt par to, kas ar viņu ir atgadījies, informācija, ko viņš sniedz, nedaudz mainās un deformējas,” skaidroja A.Balode.
Nodibinājuma “Centrs Dardedze” pārstāvji ir izgājuši apmācību par bērnu atmiņas īpatnībām, un tas radījis izpratni, ka laika vilcināšana, sarunas ar bērnu resoriskās pārbaudes laikā var būt viņam kaitējošas. “5-6 gadus vecs bērns tūlīt pēc notikušā spēj atcerēties 25 procentus no notikušā; sešus mēnešus pēc pirmās sarunas viņš var pastāstīt tikai 10-15 procentus. Viss pārējais kaut kur pazūd. Bērns aug, viņa atmiņa ir dinamiska. Viņa atmiņa ir subjektīva un selektīva. Un diemžēl šeit mēs redzam, ka laiks patiešām ir ļoti nozīmīgs kriminālprocesa ienaidnieks. Tātad mēs zaudējam cietušā liecību, jo mēs izmantojam laiku… Un mēs īsti nevaram saprast, kādam nolūkam tas tiek darīts,” teica A.Balode.
Viņa arī norādīja, ka, saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem, tikai sākot no 11-12 gadu vecuma var gaidīt, ka bērns spēs pastāstīt pilnībā par to, kas ar viņu ir noticis. A.Balode teica, ka šie faktori ir jāņem vērā, tāpēc cietis bērns ir jānopratina laikus, un tas ir jādara viņa interesēs.
Sabiedrībai kopumā jākļūst izglītotākai
Ģenerālprokurors Juris Stukāns, runājot par seksuālas dabas pārkāpumiem attiecībā pret bērniem, pauda – sabiedrība ir atbildīga par šiem noziegumiem. Viņš sacīja, ka skolās pedagogiem ir jāpievērš uzmanība bērnu uzvedībai, pēc kuras var redzēt, ka kaut kas nav kārtībā. “Reaģēt, nevis gaidīt!” sacīja J.Stukāns. Novilcināta, viņaprāt, ir situācija, kad “bērns atnāk pie psihologa un stāsta” par piedzīvoto vardarbību.
Ģenerālprokurors norādīja, ka šis ir jautājums par “izglītību un izglītības kvalitāti”. Viņš pauda – jādara viss iespējamais bērna labā, lai noziegumi nenotiktu. Šobrīd diemžēl bērni sakarā ar attālinātajām mācībām Covid-19 pandēmijā mēdz būt ilgstoši izolēti no sabiedrības. Statistika liecina – nereti tieši tuvie cilvēki ir vainojami bērnu aizskārumos.
Ģenerālprokurors akcentēja, ka gadiem ilgi ir iestrēgusi ideja par “vienas pieturas aģentūras izveidi bērnu nopratināšanā”, kaut par to ir runāts gan Labklājības, gan Tieslietu ministrijā.
J.Stukāns sacīja, ka laikus un kvalitatīvi veikta bērna kā cietušā nopratināšana veido 90 procentus no tā, cik rezultatīva un kvalitatīva būs izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros. Runājot par resoriskajām pārbaudēm, J.Stukāns pauda – ir nepieņemami, ja policists vai izmeklētājs runā ar bērnu par viņam nodarīto pārestību, kaut kriminālprocess par šo faktu vēl nav uzsākts. “Jau sen tas ir skaidrs”, ka šāda prakse “var nodarīt kaitīgumu tālāk izmeklēšanai” – teica J.Stukāns.
Viņš arī atgādināja, ka līdz noteiktam bērna vecumam izmeklētājs nav tiesīgs veikt pratināšanu. Tur ir jābūt klāt psihologam, nopratināšana ir jāveic “caur ekspertu”. Ja šie elementārie nosacījumi netiek ievēroti un ir tādi konkrēti gadījumi, tas ir jādara zināms, jāizvērtē un jātiek skaidrībā. Cietušā bērna pirmajai pratināšanai ir jābūt maksimāli ātrai, bet arī sasteigt to nedrīkst, jo nekvalitatīvi veikta pratināšana kaitē – norādīja ģenerālprokurors. Viņš arī pauda, ka izmeklēšanai ir jānotiek tieši tik kvalitatīvi, lai tiesnesis bez šaubām varētu taisīt notiesājošu spriedumu.
J.Jansons komentēja gadījumus, kad notiek vecāku strīdi un kāds no viņiem apzināti raksta iesniegumu, vainojot otru vecāku nodarījumā bērnam, kas varbūt nemaz nav patiesība. “Par to iestājas kriminālatbildība,” uzsvēra tiesībsargs. Turklāt nepatiesi apvainota cilvēka reputāciju pēc tam atjaunot ir grūti, un tas ir ilgstošs process.
– Diāna Odumiņa
Tiesībsargs konstatējis
Pārbaudes lietā “Par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, izmeklēšanu” tiesībsargs ir konstatējis vairākus trūkumus noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanā.
- Kopumā gandrīz trešdaļas noziegumu pirmstiesas izmeklēšana ilgst divus gadus vai ilgāk.
- Vairākas pārbaudes lietā identificētās problēmas pirmstiesas izmeklēšanā rodas tādēļ, ka izmeklētājiem trūkst pieredzes un profesionālās kompetences šādu kategoriju lietu izmeklēšanā.
- Šāda veida noziegumu izmeklēšanā ļoti būtiska ir amatpersonu noslodze, kā arī tas, lai izmeklētājiem būtu pieejami efektīvi izmeklēšanas resursi.
- Vienotas kārtības un metodoloģijas trūkums resorisko pārbaužu veikšanai iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību lietās.
- Bērna iztaujāšana ārpus kriminālprocesa resoriskās pārbaudes.
Tiesībsarga priekšlikumi
Tiesībsargs ir sniedzis priekšlikumus Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Valsts policijai un Prokuratūrai, lai veiktu izmaiņas, kas veicinātu bērna tiesību ievērošanu. Lūk, būtiskākie!
• Attīstīt Valsts policijas un prokuratūras amatpersonu profesionālo tālākizglītību noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, izmeklēšanā.
• Ieviest amatpersonu specializāciju noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanā, nodrošinot, ka izmeklētāji netiek noslogoti ar cita veida lietām un ir spējīgi profesionāli risināt dažāda veida grūtības, kas saistās ar šīs kategorijas lietu izmeklēšanu.
• Nodrošināt, ka noziegumus, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, neizmeklē reģionālo nodaļu iecirkņi, bet gan augstāka līmeņa specializētās struktūrvienības un amatpersonas.
• Ieviest vienotu, bērnu tiesībām un tiesiskajām interesēm atbilstošu kārtību resorisko pārbaužu veikšanai iespējamo noziedzīgo nodarījumu pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību lietās. Nodrošināt, ka šāda kārtība būtu saistoša visiem izmeklētājiem un tajā tiktu precizēts, kuros gadījumos resoriskās pārbaudes būtu pieļaujamas. Nepieļaut, ka resorisko pārbaužu laikā notiktu bērnu tieša vai netieša iztaujāšana par iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Paredzēt, ka attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, nav pieļaujams veikt resorisko pārbaudi, kas ilgtu ilgāk par vienu mēnesi.
• Ieviest prokuroru, kas uzrauga noziedzīgo nodarījumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanu, specializāciju konkrētās kategorijās lietās. Turpināt nodrošināt atbildīgo prokuroru nekavējošu iesaisti un atbildību pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā.
Fakti par 2021.gadu
* Valsts policijas Vidzemes reģionā pārvaldē (VP VRP) uzsāktie kriminālprocesi, kad cietusī persona ir mazgadīga vai nepilngadīga:
– izvarošana pēc KL 159.panta – 3;
– saistībā ar seksuālo vardarbību pēc KL 160.panta – 15;
– par seksuāla rakstura darbībām ar personām, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu, pēc KL 161.panta – 8;
– par pavešanu netiklībā pēc KL 162.panta – 6;
– par seksuāla rakstura darbībām ar personām, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu, par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās (KL 162.1 pants) – 3;
– par pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumu pārkāpšanu pēc KL 166.panta – 7.
* VP Gulbenes iecirknī uzsāktie kriminālprocesi, kad cietusī persona ir mazgadīga vai nepilngadīga:
– saistībā ar seksuālo vardarbību pēc pēc KL 160.panta 4.daļas – 1;
– par seksuāla rakstura darbībām ar personām, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu, pēc KL 161.panta – 1;
– pēc Krimināllikuma XVI nodaļas – 2.
Avots: VP VRP speciāli “Dzirkstelei”
