Gulbenes siltumapgādes uzņēmums SIA “Bioeninvest” kā juridiska vienība turpinās darboties arī turpmāk, lai gan to nopirkusi SIA “Gren Latvija”. Par kādu summu noticis darījums, to “Dzirkstelei” noskaidrot neizdevās, jo tas esot komercnoslēpums. Taču zināms, ka SIA “Bioeninvest” nav paredzēts sapludināt ar kādu citu jaunā īpašnieka uzņēmumu.
“Redzam, ka arī tālāk šis uzņēmums strādās patstāvīgi un tikai Gulbenē. Vienīgā izmaiņa, kas būs tuvāko pāris mēnešu laikā – visticamāk, mēs nomainīsim uzņēmumam nosaukumu. Un tās būs vienīgās izmaiņas, kas uzņēmumu sagaida juridiskā aspektā,” “Dzirkstelei” saka uzņēmuma jaunais valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Tuvākā pusgada laikā tikšot izveidota Gulbenes uzņēmuma attīstības stratēģija, plānojot arī investīciju ieguldījumu, lai siltuma ražošana šeit kļūtu efektīvāka un lai arī turpmāk tiktu ievērotas visas vides aizsardzības prasības – teic A.Vanags.
“Nevajadzētu satraukties, ka investīcijas būtiski sadārdzinās siltuma tarifu. Tas tā nav. Investīcijas mēs varam attiecināt uz ilgu laika periodu,” viņš saka.
A.Vanags arī redz, ka Gulbenē ir vēl rezerves jaunu klientu piesaistē centralizētās siltumapgādes sistēmas papildu pieslēgumu veidošanā.
Vēlas Gulbenē palikt un turpināt strādāt ilgtermiņā
A.Vanags norāda – Gulbenes siltumapgādes uzņēmuma “Bioeninvest” jaunais īpašnieks vēlas šeit strādāt ilgtermiņā un uzskata, ka pašvaldībai ir izdevīgs šāds sadarbības partneris, kurš strādā profesionāli, kompetenti, seko normatīvo prasību attīstībām, ir nepārtrauktā saziņā ar ministrijām, enerģijas ražotāju asociācijām/federācijām un nebaidās no konkurences, jo domā par attīstību.
Kā zināms, SIA “Bioeninvest” kā Gulbenes siltuma operatora līgums ar pašvaldību beigsies pēc 2023./2024.gada apkures sezonas. Šajā sakarā A.Vanags saka: “Mums ir zināmas priekšrocības pretstatā jebkuram citam pretendentam, kurš varētu nākt strādāt Gulbenē. SIA “Bioenonvest” ir pašiem savas ražošanas iekārtas Gulbenē. Tā ir koģenerācijas stacija Miera ielā. Stacija ir pierādījusi, ka tai ir ļoti stabila enerģijas ražošanas tehnoloģija. Šādā mazā jaudā tradicionāli elektroenerģiju ražo ar tvaika turbīnu. Gulbenē izmanto citu tehnoloģiju, kur eļļa ir tā, kas darbina turbīnu.”
A.Vanags arī akcentē, ka pašvaldībai, viņaprāt, ir izdevīgi Gulbenes siltumapgādi uzticēt ārpakalpojuma sniedzējam, nevis domāt par to pašai, algot darbiniekus un nodarboties ar siltumapgādi.
Prognozē: šoziem siltuma tarifs vairāk nepalielināsies
A.Vanags uzsver – klienti Gulbenē par siltumu saņems rēķinus kā līdz šim, un norēķiniem uzņēmuma maksājumu konti paliks iepriekšējie. “Gulbenē līgumi par siltuma piegādi ir noslēgti ar dzīvokļiem. Uzņēmumam vēsturiski ir tāda prakse, un mēs labprāt to pārņemam. Ja šajā krīzes situācijā izveidosies vēl papildus debitoru parādu pieaugums, uzņēmumā nāksim pretī, skatīsimies, kādas vienošanās mēs varam slēgt. Mēs strādāsim ar katru individuāli, ar katru no klientiem. Aicinām iedzīvotājus, ja jūt, ka ziemas mēnešos maksājumus pilnā apmēra nevar veikt, pēc iespējas ātrāk vērsties pie mums, lai neizveidojas parāda summa vairākus mēnešus. Ja mums nav informācijas, tad ir jāsāk aprēķināt soda procenti,” saka A.Vanags.
“Mūsu prognoze ir tāda, ka šobrīd siltuma tarifs ir tas augstākais šajā ziemā. Augstāks vairs nebūs,” viņš saka.
Uzņēmējs skaidro situāciju plašākā kontekstā: “Redzam, ka janvārim šķeldas cena vairs nepieaug. Un ceram arī, ka februārī un martā vairāk nepieaugs. Iepriekš slēgtie šķeldas iepirkuma līgumi bija īstermiņa, bet tagad mēs ar piegādātājiem runājam par garāka termiņa līgumiem.”
Izvērtēs alternatīvu risinājumu iespējas un investēs
A.Vanags saka – ir jāvērtē, vai pēc pieciem gadiem šķeldas cena būs vēl augstāka; varbūt ir jādomā par saules enerģijas izmantošanu vismaz vasaras laikā. Gulbenes siltumapgādē viens no iespējamajiem modernajiem risinājumiem varētu būt arī ūdens akumulācijas iekārtas izmantošana, kas, piemēram, ir Jelgavā ar 5000 kubikmetru ūdens tvertni.
A.Vanags saka – ir jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai, lai neiznāk tā, ka Gulbenē tiek izmantots ļoti dārgs risinājums, kamēr citur jau tiek lietotas citas iekārtas. Viņš piebilst: “Mēs sekojam, spēsim laikus reaģēt un ieguldīt investīcijas, lai nebūtu jāpārmaksā ne mums, ne klientiem.” Mērķis esot domāt, ar ko aizvietot cenu ziņā neprognozējamās šķeldas un cita kurināmā izmantošanu, izmantojot akumulāciju, saules un vēja enerģiju un integrējot to centralizētajā siltumapgādē.
A.Vanags arī izskaidro, kā jāsaprot un jāvērtē fakts, ka SIA “Bioeninvest” īpašniekam – SIA “Gren Latvija” – ir ieķīlātas kapitāldaļas. Uzņemējdarbībā tas esot normāls un pat pozitīvs rādītājs, jo uzņēmuma biznesa modelim tic arī finansētāji un ir gatavi aizdot līdzekļus. Turklāt bankām esot svarīgi, vai uzņēmums izmanto zaļās enerģijas, jo tad finansējums ir pieejams būtiski lētāk. Un jaunais Gulbenes siltuma operatora īpašnieks ir tendēts uz zaļo enerģiju izmantošanu siltuma ražošanā.
– Diāna Odumiņa
Fakti
* Kopš 14.decembra SIA “Bioeninvest” ir jauna valde. Ne vairs trīs cilvēki, kā iepriekš, bet divi – Johannes Ilkka Niiranen un Andris Vanags, kurš ir valdes priekšsēdētājs. Līdzšinējais valdes loceklis gulbenietis Agris Libeks ir iekļauts prokūristu sarakstā.
* Kopš 9.decembra SIA “Bioeninvest” īpašniece ir Jelgavā 2014.gadā dibinātā SIA “Gren Latvija”, kura savukārt pieder Nīderlandes uzņēmumam “Gren Holding Company B.V”. Arī SIA “Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs ir A.Vanags.
* Spēkā ir stājies Konkurences padomes 4.oktobra lēmums, kā rezultātā SIA “Gren Latvija” iegūst izšķirošu ietekmi pār Gulbenes pilsētas centralizētās siltumapgādes operatoru SIA “Bioeninvest”.
Avots: “Lursoft” un Konkurences padome
Andris Vanags (47)
* Ir valdes priekšsēdētājs šādos uzņēmumos: SIA “Bioeninvest” (kopš 14.12.2022.), SIA “Gren Rīga” (kopš 20.04.2022.), SIA “Lake Development” (kopš 23.08.2018.), SIA “Gren Daugavpils” (kopš 10.04.2018.), SIA “Gren Latvija” (kopš 12.12.2014.).
* Darbojas Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas izpildinstitūcijā (kopš 20.02.2017.).
Avots: “Lursoft”
