Šā gada 3.janvārī apritēja 20 gadi, kopš regulāros pasažieru pārvadājumus maršrutā Gulbene-Alūksne veic SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis”. Bānītis šobrīd ir Eiropas tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas (FEDECRAIL) dalībnieks, turklāt ar valsts nozīmes vēstures pieminekļa statusu. Par to laiku vēsturiskajām atmiņām laikraksts uz sarunu aicināja industriālā mantojuma ekspertu un vienu no SIA dibinātājiem Andri Biedriņu.
“Viss sākās jau astoņdesmito gadu beigās, kad bānītis tika iekļauts vietējas nozīmes pieminekļu sarakstā. Plašākas aktivitātes sākās deviņdesmito gadu otrajā pusē, sadarbojoties ar Lielbritānijā bāzēto NERHT (Jaunās Eiropas dzelzceļa mantojuma fondu) – nevalstisko organizāciju Austrumeiropas muzejdzelzceļu atbalstam. Toreizējais bānīša apsaimniekotājs VAS “Latvijas dzelzceļš” mēģināja tikt vaļā no šīs nerentablās līnijas, tāpēc, lai saglabātu kultūrvēsturisko dzelzceļu, nodibinājām atsevišķu uzņēmumu un pārņēmām pārvadājumus šajā līnijā. Jaunās uzņēmējsabiedrības dibinātāji bija Gulbenes un Alūksnes pilsētu, kā arī Stāmerienas pagasta pašvaldības, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība un sešas privātpersonas.
Paveikts ne mazums darbu
Visi paveiktie darbi jau nav uzskaitāmi, bet zīmīgākie ir divu tvaika lokomotīvju projekti. 2005.gadā projektā “SteamRail.Net” tika pabeigta tvaika lokomotīves “Marisa” restaurācija. Šī projekta ietvaros atjaunojām Kalnienas stacijas izmaiņas sliežu ceļu un Papardes stacijas ūdenstorni, kas šobrīd tiek izmantots tvaika lokomotīvju uzpildīšanai ar ūdeni. Sarežģītākais projektā “SteamRail.Net” bija tvaika lokomotīves atjaunošana, jo Latvijā tādas lokomotīves nebija saglabājušās. Tvaika lokomotīvi izdevās sarunāt ar kolēģiem Lavasāres muzejdzelzceļā Igaunijā, kur, noslēdzot līgumu par tās atjaunošanu, mēs ieguvām tiesības to lietot piecus gadus. Arī šobrīd izmantojamā tvaika lokomotīve “Ferdinands” līdzīgā veidā tika iznomāta un atjaunota. Tādējādi šobrīd mums ir pagarināts nomas līgums vēl pieciem gadiem, taču tas joprojām ir igauņu īpašums, par kuru mēs maksājam simbolisku nomas maksu.
Daudz uzlabojumu visā maršruta garumā
Pa šiem gadiem veikti ievērojami uzlabojumi gan tūristiem, gan ikdienas bānīša pasažierim. No pieturas būdiņu uzstādīšanas līdz ēku restaurācijai un jaunām būvēm. Tas panākts ar dažādiem veidiem. Protams, pamatā ir pašu iniciatīva, bet daudz kam apakšā ir projektu naudas. Bez tām jau mūsdienās nevar. Ar pašu finansējumu, protams, neko daudz nevar panākt. Es pat neņemos nosaukt visus, ko esam piesaistījuši līdzekļu ieguvei, bet vienmēr jau pietrūkst, tāpēc vairākus projektus tagad veicam vairākās kārtās. Startējam visur, kur var piesaistīt atbilstošu projektu naudu.
Ir restaurēts arī preču vagons
Tas netika darīts ar domu, lai iesaistītos kravu pārvadāšanā, jo tam nav saimnieciska pamatojuma. Turklāt vajadzīga speciāla dzelzceļa kravu pārvadātāja licence. Vagons paredzēts galvenokārt tūristu piesaistei kā vizuāls objekts un praktiskām vajadzībām, kur pārvadāt velosipēdus, ģeneratoru, skaņu aparatūru vai citas lietas, ko nevar novietot pasažieru vagonā. Ja vilciena sastāvā ir kravas vagons, tas izskatās vairāk autentiski, jo sākotnēji dzelzceļš tika būvēts un izmantots galvenokārt kravu pārvadājumiem. Mums ir senas fotogrāfijas, kur Stāmerienas stacijā uz rampas preču kraušana notiek uz nebēdu. Turpat bijušas arī noliktavas, un tāda pat situācija bijusi arī Kalnienas stacijā.
Prominentu personu pasažieru sarakstā netrūkst
Pirmais, ko atceros, bija Ministru prezidents Māris Gailis. Toreiz vēl nebijām pat pasažieru pārvadātāji, bet tāda bilde man mājās ir. Ir braukusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, no pēdējiem atceros ārvalstu vēstniekus un ļoti augstas NATO militārpersonas, ministrus, premjerus un daudzus citus. Varētu jau viņus visus pat uzskaitīt, bet tad jāceļ augšā vecās fotogrāfijas, laikrakstu publikācijas un paša pieraksti. Galvenais, ka visi ir izrādījuši interesi un palikuši apmierināti. Tāda ir arī mūsu koncepcija – strādāt tā, lai ikviens mūsu pasažieris justos labi,” stāsta A.Biedriņš.
Netiek aizmirsts arī vietējais pasažieris
Bānīša apsaimniekotāji sadarbībā ar pašvaldībām un dzelzceļa entuziastiem regulāri rīko dažādus pasākumus, galvenais no kuriem ir gadskārtējie bānīša svētki. Par to, kāds redzējums ir bānīša attīstības nākotnē, laikrakstam stāsta SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders.
“Pēdējo gadu apstākļi ir “interesanti”, mums līdzīgi kā citiem pārvadātājiem pasažieru skaits ir samazinājies par aptuveni 10 procentiem, tāpēc šobrīd ir vairāk laika pievērsties materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un pilnveidei. Tas attiecas gan uz ritošo sastāvu, gan ēku kompleksu sakārtošanu. Realitātē redzam, ka nākotnē mūsu galvenā mērķauditorija būs Baltijas valstu tūristi, un vislabākais gadalaiks tiem ir vasara, tāpēc līdz tai ir jāpaspēj sakārtot jaunu piedāvājumu. Gribam atjaunot kultūrvēsturisko vidi ap depo, sakārtot iekšpagalmu un ēkas. Tas attiecas gan uz šaursliežu, gan lielo platsliežu depo ēkām. Runājot par ēkām, plānā ir arī Kalnienas stacijas “iedzīvināšana” ar mūsdienu popkultūras pieskaņu. Tālākajā nākotnē mēs redzam arī ārvalstu tūristu kā mūsu potenciālo klientu, un mūsu tvaika lokomotīve ir magnēts, kas viņus piesaista. Šeit varētu piestrādāt pie komercreisiem, kas domāti fototūristiem, dzelzceļa entuziastiem, kuru ārzemēs ir daudz. Šādas ieceres vieglāk ir realizēt sadarbībā ar Gulbenes un Alūksnes pašvaldībām, jo tās strādā pie staciju sakārtošanas un līdz ar to piedāvājumi kļūst interesantāki. Regulārie pasažieru pārvadājumi arī turpmāk būs neatņemama mūsu sastāvdaļa. Es pat gribētu teikt, ka viena no mūsu uzņēmuma funkcijām ir sociālā funkcija. Joprojām ir cilvēki, kuri izmanto bānīti, lai brauktu iepirkties uz veikalu vai aptieku. Tas pat ir nedaudz eksotiski, tāpēc no tā mēs noteikti neatteiksimies. Otrkārt, regulārie reisi palīdz tūristiem veiksmīgāk plānot savu maršrutu, tāpēc bānītim ir jākursē katru dienu visa gada garumā,” saka R.Melders.
– Gatis Bogdanovs
