“Man ir parasts lauku dārzs, bet tajā ir mana sirds un dvēsele,” par krāšņos ziedos ieskauto dārzu saka stāmereniete Velga Maksteniece.
Velgas dārzs, kuru viņa sauc par savu miera ostu, priecē ikvienu, kas tajā ieiet, jo tajā valda ziedu un krāsu daudzveidība: bagātīgi ziedošās krāsainās petūnijas, kuras atgādina ziedu mākoņus, dārza karalienes rozes, skaistās pelargonijas un fuksijas, ziedu pumpurus ver arī lilijas un krāsainās cīnijas. Dārzā vieta rasta arī samtenēm un atraitnītēm.
Jūlijā Velgas dārzā ir pats ziedu pilnbrieda krāšņums, bet, lai par to priecātos, Velga katru rītu ceļas jau pulksten 4.00 un dodas uz dārzu aprūpēt katru ziedu. Ar tiem, kas kādu apstākļu pēc sāk nīkuļot vai neaug, viņa aprunājas vai pat mīļi tos sabar. Un pēc laika tie jau ir saņēmušies un arī sāk vērt ziedu pumpurus.
Iekšēji uzplauksti arī pats
Vasara ir Velgas mīļākais gadalaiks, jo vasara dara brīnumus ar garastāvokli. Saule, siltums, ziedi, un šķiet, ka iekšēji arī pats uzplauksti.
“Istabā gandrīz neesam. Ārā gatavojam arī pusdienas. No agra rīta līdz vēlam vakaram rosāmies ārā,” priecājas Velga un turpina, ka pavasara salnas un tagad ieilgušais sausums gan dara bažīgus. “Kā es glābu rozes un lilijas! Pavasara salnas bija smagas. Bija ļoti grūti. Lilijas sedzu ar segām. Smaržīgās lilijas, kuras tautā sauc par kapu lilijām, sedzu, bet tāpat apsala. Raudāju. Bet tagad, skat, tomēr ziedēs! Pērn uz viena kāta bija pieci zvani, tagad ir trīs, bet ziedēs. Dobē ir arī salnu skartās lilijas. Ja nebūtu segtas, tad vispār nebūtu nekā. Lai būtu skaisti, ir liela ņemšanās un darba ir daudz,” uzsver Velga.
Pārdzīvojums bija arī par hortenzijām. Velga domājusi, ka šogad tās nepriecēs ar savu skaistumu, jo arī tās skāra salnas, bet šobrīd paveras patīkama aina – arī hortenzijas sāk ziedēt. “Apsala. Bija dzeltenām lapām. Domāju, ka nekā nebūs, bet tagad sāk ziedēt. Pačubinu, parunāju, sabaru, un tās pārdomā. Tagad sāk ziedēt. Neticami!” priecājas Velga.
No pavasara līdz rudenim
Dārzā jau noziedējuši īrisi un lauztās sirdis, to vietā Velga iestādījusi saulespuķes. Skaisti tagad zied arī rozes. Viņa neskaita rožu, dāliju vai liliju šķirnes, kas ir dārzā, jo viss tiek stādīts un audzēts pašas sirdspriekam. Vienas beidz ziedēt, citas puķes Velgas dārzā tikai sāk ziedēt, un tā no pavasara pirmajiem sniegpulkstenīšiem līdz pat vēlam rudenim un rūgteni smaržīgajām mārtiņrozēm.
“Petūniju podi tagad zied, un tad, kad tās paliek nekādas, ņemu rokās šķēres, visu kārtīgu nogriežu, un tās sāk zaļot otru reizi. Pagājušajā gadā tās ziedēja vēl visu septembri. Petūnijas ir ļoti ēdelīgas. Pie katras laistīšanas es tās vēl baroju ar “Kristalonu”. Pirms tam tās baroju reizi nedēļā, līdz kāda puķu audzētāja izstāstīja, ka tas ir par maz. Viņa pamācīja, ka vajag barot pie katras laistīšanas reizes. Ja nebarosi, tad tik kupli neziedēs,” stāsta Velga.
Tikpat ļoti viņa rūpējas arī par cīnijām. Šobrīd tās sāk ziedēt. Velga skaidro, ka pirmais zieds, lai cik arī žēl, ir jālauž ārā, lai veidojas krūms, kas pēc tam bagātīgi zied. “Pavasarī, kamēr cīnijas stāds ieaug, es tam virsū uzlieku plastmasas pudeli. Un tā katram stādam. Man jau smējās un prasīja, kas tas par pudeļu dārzu. Bet es tā daru, lai stāds neizdeg un ir nepieciešamais mitrums. Kad nav salnu un tās ir ieaugušas, tad ņemu nost. Protams, lai skaisti ziedētu, arī mēsloju tās,” stāsta Velga.
Viņa savā dārzā vietu radusi arī skujeņiem. Draudzene iedevusi skujeņus, Velga tos iestādīja, frizēja. Pati veikalā nopirka nocentu pusnokaltušu eglīti, iestādīja. Velgai prieks, ka tā aug.
Ja grib skaistumu, jāstrādā
Velgas mamma savulaik bija dārzniecības vadītāja. “Ir teiciens, ka kurpniekam nav kurpju, dārzniekam – puķu. Nekā arī nebija. Tas, kas te tagad ir, to kopā ar dzīvesbiedru esam iekopuši. Viss, kas te redzams, ir 15 gadu darbs. Mammai tam nebija laika, un viņai tās puķes bija apnikušas jau dārzniecībā,” stāsta Velga.
Viņa priecājas, ka dzīvesbiedrs katru otro dienu dodas uz ezeru pēc ūdens, lai varētu apliet ne tikai sakņaugu dārzu, bet arī puķes, citādāk ir tuksnesis, un akā ir ūdens tikai dzeršanai. “Viņš ir mans glābiņš,” pateicīgi smaida Velga.
Viņa arī uzsver, ja grib skaistumu, ir ļoti jāstrādā, īpaši šogad, kad naktis bija vēsas, dienā siltums, sausums. Augiem tas nepatīk. Vēl jārēķinās ar kurmju nedarbiem un siseņu neganti lielo apetīti. “Kurmis mums te strādāja, raka puķu dobes, bet ar to tikām galā. Savukārt siseņi apskādē ne tikai kartupeļu lapas, bet arī ziedu lapas. Sisenis grauž visu, tas nesmādē neko,” saka Velga.
