“Kā dalīt zelta dievieti?” – ar šādu nosaukumu reiz dramaturgs Pauls Putniņš bija sacerējis lugu. Stāmerienā pašlaik “zelta dievietes” statusā ir vēsturiskās muižas klēts. Pati ēka pieder pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir privāta. Zemes īpašnieks gadiem ilgi nomājis klēti savām vajadzībām, bet pirms kāda laika pašvaldība uzteica nomas līgumu. Iemels – pašvaldībai pašai radās nepieciešamība izmantot savu klēti kā glabātavu. Tas viss – sakarā ar Stāmerienas pils, kas arī pieder pašvaldībai, rekonstrukciju.
Uzsverams, ka gan pils, gan klēts un vēl citas ēkas ietilpst Stāmerienas muižas vēsturiskajā apbūvē, kam kopš 1998.gada ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, kā liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publiskie dati. Šodien daudzi, arī “Dzirkstele”, jautā: kā tā varēja notikt, ka daļa Stāmerienas muižas zemes ir privāta, bet daļa pieder pašvaldībai?
Ir izveidojies interešu konflikts starp klēts īpašnieku un zemes īpašnieku. Pašvaldībai pašlaik nav zemes nomas līguma. Vai tas nozīmē, ka pie savas klēts pašvaldības darbinieki piekļūst, izmantojot gaisa satiksmi? Tik dramatiski, protams, nav. Tomēr pašvaldība aktualizējusi, ka vēlas nopirkt zemi zem klēts vai nomāt šo zemi vismaz uz septiņiem gadiem. Ja vienošanās tiks panākta, varēšot pretendēt uz finansējuma piesaisti vēsturiskās ēkas jumta remontam un izpētei, lai novērstu ūdens krāšanos klēts pagrabos.
100 eiro mēnesī un – konflikta nebūs
Zemes īpašnieks prasa, lai pašvaldība viņam maksā 100 eiro mēnesī par zemi zem Stāmerienas muižas klēts. Šādu prasību uztur 1994.gadā dibinātās (saskaņā ar “Lursoft” datiem) zemnieku saimniecības “Pilssēta” īpašnieks Kārlis Ošs. Viņš pārstāv savu mammu Anitu, kura ir likumīga minētās zemes īpašniece. Vietējie deputāti izvērtēja priekšlikumu tautsaimniecības komitejas sēdē 23.martā.
Sēdes vadītāja, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika (JKP) teica: “Līdz šim nevienam tādu maksu (100 eiro mēnesī par nomāto zemi – red.) neesam maksājuši.” Viņa piebilda, ka ir jādara viss, lai nākotnē pašvaldība varētu nopirkt šo zemes īpašumu. Arī pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča sacīja – labākais risinājums būtu izbeigt dalītās īpašuma tiesības, kad zeme pieder vienam, bet ēka uz šīs zemes citam. Viņasprāt, tas ir jārisina abu īpašnieku sarunu ceļā.
“Pilssēta” nodarbojas ar zirgkopību un saimnieko vēsturiskajā Stāmerienas muižas teritorijā. Vietējais deputāts Ainārs Brezinskis (LRA) “Dzirkstelei” uzsvēra – “Pilssētas” ļaudis ir sava pagasta patrioti, un tas ir būtisks arguments, kas ir jāņem vērā.
Likums nosaka – var maksāt tikai 50 eiro gadā
Pašvaldības vecākā zemes lietu speciāliste Lolita Vīksniņa izskaidroja, ka pašvaldībai savas klēts uzturēšanai nepieciešami vien 966 kvadrātmetri no privātīpašniekam piederošā “Pilssētas” zemes daudz lielāka gabala; vajadzīgās platības kadastrālā vērtība – 25,18 eiro. Tas nozīmē, ka pašvaldība par šīs zemes lietošanu īpašniekam gadā ir gatava maksāt 50 eiro (ko paredz valstī spēkā esošie normatīvie akti).
Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna teica, ka sarunas ar zemes īpašnieku turpinās jau ilgi – vismaz divus gadus. Šobrīd klētī glabājas Stāmerienas pils vēsturiskais noņemtais dakstiņu jumts, kā arī citas saimnieciskās lietas.
Zemes īpašnieks iepriekš nav piekritis pašvaldībai nodot nomā zemi, kas atrodas zem klēts. Tagad sarunas ar zemes īpašnieku ir nonākušas tik tālu, ka dota piekrišana zemes nomai ar domu, ka nākotnē varētu notikt arī pārdošanas darījums – sacīja E.Siļķēna. 100 eiro no īpašnieka puses bija zemākā summa, par kādu mēnesī viņš būtu gatavs nodot savu zemi nomā.
Pašvaldība turpinās sarunas ar zemes īpašnieku
G.Švika pauda – maksāt no pašvaldības budžeta zemes īpašniekam gadā 1200 eiro šobrīd ir nepiemērots brīdis, nezinot, vai izdosies piesaistīt finansējumu klēts jumta labošanai. Turklāt situācijā, kad viss sadārdzinās, visticamāk, šogad klēts jumts paliks nesalabots – teica G.Švika.
Deputāts Intars Liepiņš (JV) pievienojās šādam viedoklim. Piekāpjoties vienam, to pašu var prasīt citi. “Tāpēc nevajag iziet no kaut kādiem saprāta rāmjiem,” sacīja I.Liepiņš. Viņaprāt, maksāt par klēts zemes izmantošanu pašvaldība var tikai tik, cik nosaka likums. Tas būšot vēl viens iemesls īpašniekam atbrīvoties no nevajadzīgas zemes.
A.Brezinskis sacīja – zemes īpašniekam jārēķinās ar 1000 eiro izdevumiem vai pat lielākiem, lai zeme tiktu sadalīta, kā to vēlas pašvaldība. A.Brezinska piedāvājums – no pašvaldības budžeta kaut daļēji apmaksāt šīs summas daļu.
“Jāsēžas pie galda un jārunā,” teica deputāts Normunds Mazūrs (LA).
Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma cents” vadītāja Simona Sniķe bilda – turpmāk “Pilssētas” zemes īpašnieks ir solījies piedalīties un paust savu viedokli.
Apkopojot visu deputātu publisko izskanējušās domas, S.Mickeviča piedāvāja atlikt jautājuma virzīšanu izskatīšanai novada domes tuvākajā sēdē un turpināt sarunas ar zemes īpašnieku. Komitejas locekļi tam piekrita.
– Diāna Odumiņa
Uzziņai
* Stāmerienas muižas apbūve sākusi veidoties 19.gadsimtā.
* Ap Stāmerienas pili ir vairāk nekā 20 hektāru liels parks. Saglabājušās vairākas muižas apbūves ēkas – kalēja dzīvojamā māja ar smēdi, zirgu stallis, ratnīca un kučiera dzīvoklis, kalpu māja, meldera māja, klēts, kā arī 1904.gadā celtā Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca.
* Baronu fon Volfu dzimtai Stāmerienas muiža piederējusi vairāk nekā 100 gadus.
Informācijas avots: Stāmerienas pils darbības stratēģija
Fakti
* No 2022.gada 1.janvāra piespiedu nomu par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās aizstāj zemes likumiskās lietošanas tiesības, un maksājums ir noteikts vienots – četri procenti no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā. Maksas apmēru nosaka likums, tādēļ par to vairs nav nepieciešama atsevišķa vienošanās.
* Ja zemes īpašnieks ir zināms un sasniedzams, kā arī ir zināma lietošanā esošās zemes platība, tieši būves īpašniekam ir jānodrošina maksas samaksa.
* Gadījumos, kuros 2022.gada 1.janvārī nav spēkā nomas līgums (piemēram, ir beidzies tā termiņš), būves īpašniekam ir jānodrošina likumiskās maksas samaksa par 2022.gada 1.ceturksni.
Avots: likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”
Komentāri
Kārlis Ošs, Stāmerienas zemnieku saimniecības “Pilssēta” īpašnieks: “Es principā neesmu gatavs piekāpties. Šis nebija mans pirmais iesniegums novada pašvaldībai. Visi mani piedāvājumi tiek noraidīti. Esot par dārgu, nevarot pieņemt piedāvājumu. Norunāts, ka 29.martā pulksten 10.00 tiekamies Stāmerienas pilī. Tā būs atkārtota tikšanās. Vajag vienoties, nav jau nekāda naida. Bet īsti par velti es neko neatdošu. Zinu, ka pagaidām jautājuma izskatīšana novada domes sēdē ir atlikta. Viss ir procesā. Jautājuma virzība būs atkarīga no tā, kā veidosies sarunas 29.martā. Esmu informēts par izmaiņām likumā attiecībā uz dalītajām īpašuma tiesībām.”
Gunārs Vīksniņš, Stāmerienas baznīcas atslēgu glabātājs, reizēm vada ekskursijas pa muižas teritoriju: “Stāmerienas muižas klēts ir varenāka par Vecgulbenes muižas klēti, kuru tagad izmanto novada muzejs. Mūsējai, kas atrodas Stāmerienā, ir trīs velves no ķieģeļiem, bet Vecgulbenes muižas klētij ir tikai viena velve. Stāmerienas muižas klēts pagrabos problēma ar ūdens krāšanos ir sena, bija jau padomju gados.”
Sarmīte Dundure, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore: “Stāmerienas muižas klēts ir ļoti vērtīga. Pašvaldība noteikti var pretendēt uz valsts atbalstu šīs ēkas glābšanā. Tā, visticamāk, uzcelta 19.gadsimta otrajā pusē. Klēts muižā atrodas saimnieciskajā galā. Tālāk tur bijušas kūtis. Tur, kur padomju gados bija ēdnīca, sākotnēji atradies zirgu stallis. Klēts pagrabi veidoti tā, lai tur glabātu ledu, apberot ar koka skaidām. Pavasaros zāģēja ledu un veda uz pagrabu. Tā darīja muižas laikā. Pagrabs bija kā ledusskapis. Tas bija vajadzīgs piena produktu glabāšanai. Tā stāsta vecie stāmerenieši. Visticamāk, agrāk pagrabam bija izveidota ūdens notece.”
Ainārs Brezinskis, novada deputāts, bijušais Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs: “Zeme zem Stāmerienas muižas klēts ir privāta. Tas noticis sen. Kopš zemes reformas. Kad bija ļauts izpirkt zemi, tad nopirka stalli kopā ar zemi. Klēti nopirkt nevarēja, jo tā ir muižas apbūvē, kura – valsts nozīmes kultūras piemineklis. Atsevišķi atdalīt klēti nav iespējams – neļaus. Kādreiz ir skaidrots un runāts par vienu citu muižas apbūves ēku, tika noskaidrots – nav iespējams neko atdalīt. Tāpēc šajā konkrētajā situācijā vajag visiem mierīgi apsēsties pie galda un kārtīgi izrunāties. Nav cita varianta, kā vien nonākt pie pareizākā kopsaucēja. Likumā ir noteikts, cik liela drīkst būt nomas maksa, un lielāka tā nevar būt. Privātais ar privāto var sarunāt citādāk, bet ar pašvaldību tā nevar. Visam ir jānotiek likumīgā ceļā. Pareizākais būtu atdalīt zemesgabalu, kas ir zem klēts, lai pašvaldība to varētu nopirkt.”
