Dzīves lielākā bagātība – ja tev blakus ir mamma. Mammas atbalsts, sapratne, gudrība un mīlestība skumjos brīžos spēj uzmundrināt un iedrošināt pārvarēt dažādus dzīves izaicinājumus, ar ko reizēm nākas sastapties, savukārt prieka mirkļos ir vienkārši bezgalīgi labi, ja blakus ir mamma, ar kuru dalīties savā priekā.
Pirms Mātes dienas, kuru svinēsim 12.maijā, “Dzirkstele” devās ciemos pie divu bērnu – Esteres un Ernesta māmiņas Evitas Kupčas uz Stāmerienu. Labestība, sirsnība, vienkāršība – vērtības, kuras noteikti raksturo Evitu. Bērni viņas dzīvi ir padarījuši daudz nozīmīgāku, viņas ikdiena nav pelēkā rutīna. Tajās krāsas un dzīvesprieku ienes viņas bērni. Tieši bērni ir tie, kas dod spēku nepagurt un motivē.
Bērni – turpinājums dzīvei
Svētku dienā Estere savu mammu vienmēr palutina ar pašas izceptu kūku. Ir bijusi Pavlovas kūka, medus kūka, krēmsiera kūka. “Arī šogad mammai uz māmiņdienu būs kūka,” saka Estere, un viņas mamma priecājas, ka meitai sanāk ļoti garšīgas kūkas.
Estere lepojas, ka viņas mamma ir skaista, gudra un radoša. Kad viņa bija maza, paticis kopā ar mammu radoši darboties. Evita atminas, kā kopā likušas puzles, zīmējušas, spēlējušas dažādas spēles.
“Ar pirmo bērnu viss notiek, izzinot, iemācoties pašai, pašai saprotot, ko tas nozīmē, ka tev ir bērns. Ar otru bērnu tas viss jau ir pašsaprotami,” saka Evita.
Tagad lielāku uzmanību prasa jaunākais bērns Ernests, kurš ne tikai ir Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēknis un spēlē basketbolu, bet ļoti aizrāvies ar BMX sportu, līdz ar to šobrīd ģimeni vieno sportiskās aktivitātes. “Braucam visi kopā uz BMX sacensībām. Zinām BMX trases un iepazīstam Latviju no cita skatpunkta. Sportiskās aktivitātes – tas ir pavisam citādāk. Reizēm kopīgi braucam ar velosipēdiem. Mums bija izbrauciens pa Liepāju ar velosipēdiem. Savukārt Estere spēlē volejbolu,” stāsta Evita.
Estere piebilst: “Mums ir laba meiteņu komanda, kas spēj atbalstīt cita citu. Ir jauki, ja vecāki arī atnāk paskatīties un atbalstīt.”
Pēc Evitas domām, būt mammai ir ļoti interesanta pieredze. “Ir dēls un meita, un abi atšķirīgi pēc raksturiem. Meita ir mierīgas dabas, piezemēta, pati sava ceļa gājēja, viņai patīk būt pašai, dēls prasa vairāk uzmanības, atbalstu, ir ļoti aktīvs,” stāsta Evita, kura cenšas būt saviem bērniem paraugs un iedvesmotāja brīžos, kad tas nepieciešams.
“Ja nav bērnu, nav turpinājuma, tāpēc tas ir pats skaistākas, kad sieviete kļūst par mammu. Prieka brīži atsver visu. Meitas 9.klases izlaidumā skatījos un domāju: cik bērni jau ir lieli! Un uz to noraudzījos ar tādu gandarījumu un asarām acīs, domājot, ka viņi aizies savā dzīvē. Šogad Estere pabeidz 12.klasi, un es domāju, cik labi, ka ir vēl mazais. Ja bērniem būtu maza gadu starpība, es laikam vēl vairāk pārdzīvotu, ka viņi izaug un aiziet. Esmu arī aizdomājusies, kā būs tad, kad mazais izaugs,” saka Evita.
Patiesa svētība
Evita priecājas, ka ikdienā viņiem blakus ir arī viņas mamma un vīra Ivara mamma. Viņasprāt, ir ļoti svarīgi novērtēt un saglabāt saikni ar vecākiem. Mammu klātbūtne un reizēm arī padoms joprojām noder.
“Gandrīz katru nedēļas nogali mēs esam kopā. Saucam mammas pie sevis. Māmiņdienā mēs viņām noteikti kaut ko dāvinām, un mums ir svētku pusdienas. Viņas palīdz mums. Manai mammai patīk ravēt, vīramātei patīk gatavot ēst. Esam sadalījuši pienākumus. Tas ir jānovērtē, ka ir mamma. Tas ir tāds atbalsts! Tā ir bagātība! Saprast to, ka pati esi mamma un tev ir mamma – tas ir tik forši! Un tas, ka vari ne tikai savam bērnam dot padomu, bet reizēm arī savai mammai, un tavā padomā ieklausās,” priecājas Evita.
Viņa arī novērtē to, ka mammas piekrīt spontānām idejām. “Rudenī ienāca prātā doma – braucam uz jūru kopā ar mammām! Un aizbraucām. Jūra bija tik mierīga! Viņas vēl tagad priecājas par šādu kopīgi pavadīto laiku,” smaida Evita.
Ir tik patīkami apzināties – ja ir problēmas, var aiziet pie savas mammas, apsēsties blakus. “Un mammai atliek vien uzlikt roku un pateikt, ka viss būs labi. Tā ir kā dāvana, ko vari gūt, ja tev ir mamma. Sāpīgi ir tam, kuram vairs nav mammas. Protams, var aiziet uz kapiem, un tā ir sava veida meditācija, bet, ja mamma ir blakus, viņa pat var neko neteikt, tikai paskatīties acīs, un tu saproti – viss būs labi. Un tas, kam mūsu mammas izgājušas cauri, jānovērtē. Reizēm liekas, ko tik viņas nav pārdzīvojušas! Viņās ir tāds spēks!” uzsver Evita.
Laiks sev kopā ar labu grāmatu
Evita zina, lai būtu laimīga savā ģimenē, lai spētu būt kā iedvesmas avots saviem bērniem, lai ikdienā pietiktu enerģijas, svarīga ir pašrealizācija. “Lai arī man patīk būt kustībā un patīk būt cilvēkos, reizēm man nepieciešams arī vientulības mirklis. Tas ir laiks, ko veltu sev kopā ar labu grāmatu vai žurnālu,” saka Evita.
Viņa novērtē un priecājas, ka cilvēki, ko iepazinusi, kopā ar dēlu dodoties uz BMX treniņiem un sacensībām, kā arī mammas, kuras pārstāv Gulbenes “Mamanet” komandu, ir draudzīgi, atbalstoši un pretimnākoši, radot ģimenes sajūtu. Tāpat viņa kā mamma novērtē iespēju dzīvot Gulbenē un uzskaita mazpilsētas plusus: droša un draudzīga vide, dabas tuvums, ērti, jo bērniem viss ir blakus – skola, treniņi. “Protams, ir arī negācijas, bet tāpat dzīvot mazā pilsētā ir forši! Jo vairāk iepazīsti cilvēkus, jo vairāk gūsti,” saka Evita.
