17.maijā notika Baltijā vēl nebijusi starptautiska tiešsaistes konference “Mūsdienīga integratīva pieeja atkarību ārstēšanai un ārstniecībai kopumā: psihodēlisko vielu nozīme”, kur zinātnieki runāja par atkarībām kā garīgās veselības problēmām un to saistību ar citām saslimšanām, piemēram, depresiju.
Pacienti nereti ķeras pie pašārstēšanās, izvēloties viegli pieejamās ielu narkotikas. Bija runa par vajadzību dekriminalizēt un legalizēt šo cilvēku problēmu izpratni, ārstēšanu, būt iejūtīgiem pret šiem cilvēkiem. Saskaņā ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra datiem Latvijā aizvien palielinās atkarīgo pacientu skaits un pieaug rindas uz ārstēšanās programmām.
Diskusija bija arī par alternatīvo ārstniecības metodi – psihodēliju, kas ir dabas un ķīmiskos, kā arī mākslas produktos. Izskanēja satraucoša informācija par Latvijas situāciju ar ielu narkotikām un jauno cilvēku nāvēm. Bija runa par nepieciešamību dekriminalizēt medicīniskās palīdzības sniegšanu narkotikas pārdozējušajiem Latvijā.
Konferencē uzstājās kopumā 14 pazīstami starptautiskie un vietējie eksperti. Konferenci organizēja biedrība “Veselīga Latvija” sadarbībā ar kultūras portālu “Arterritory.com/Spiriterritory.com”. Organizatori uzsvēra, ka šādas diskusijas nepieciešamību aktualizējusi jaunu, īpaši bīstamu sintētisko narkotisko vielu nekontrolēta parādīšanās Latvijā un narkotisko vielu aizvien lielākā pieejamība pusaudžu vidū.
Par konferences klausītāju varēja kļūt arī citi interesenti. Konferences materiāli ir publiskoti un pieejami par brīvu visiem.
Narkotiku lietošana: mediķu izsaukumu skaits palielinās
Ar satraucošiem datiem iepazīstināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītājs Rafaels Ciekurs. Trīs aizvadīto gadu Latvijas dati liecina, ka visu laiku palielinās personu skaits, kuriem veselības traucējumus/saindēšanos izraisījusi opioīdu vai daudzu narkotiku un psihoaktīvo vielu lietošana. Visizteiktāk tas notiek 30-39 gadu vecuma grupā, kā arī 40-49 gadu vecuma grupā.
Palielinājies gadījumu skaits, kad mediķi saukti palīgā sakarā ar narkotiku pārdozēšanu. 2020.gadā “Naloxon” injekcijas bijušas nepieciešamas 1246 gadījumos (tajā skaitā 209 sievietēm un 1037 vīriešiem); 2021.gadā – 1943 gadījumos (tajā skaitā 190 sievietēm, 1753 vīriešiem); 2022.gadā – 2357 reizes (tajā skaitā 252 sievietēm, 2015 vīriešiem). “Naloxon” ir zāles, ko lieto, lai mainītu vai samazinātu opioīdu iedarbību. Tās lieto, lai novērstu pavājinātu elpošanu opioīdu pārdozēšanas gadījumā. Ietekme sākas divu minūšu laikā, ievadot intravenozi, un piecu minūšu laikā, ja to injicē muskulī.
Raksturīgi, ka trīs gadu periodā reanimēto narkotiku lietotāju īpatsvars stabili lielākais ir 30-39 gadu vecuma grupā un palielinās arī 40-49 gadu vecuma grupā. Biežāki neatliekamās palīdzības mediķu izsaukumi kļuvuši arī jaunāku cilvēku pārdozēšanas gadījumos. Neatliekamās palīdzības mediķu prakse liecina: starp pārdozējušajiem, kuriem nepieciešama “Naloxon” injekcija, bija arī sieviete 37. grūtniecības nedēļā; šogad nomira 17 gadus veca jauniete narkotiku pārdozēšanas dēļ; vienā ārkārtas gadījumā pārdozējuši vienviet bija 5 jaunieši; vienā gadījumā tika fiksēta uzreiz 3 jauniešu nāve.
Par lietošanas kultūru un pierādījumos balstītu informāciju
Ārste-narkoloģe, Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Ilze Maksima pastāstīja, ka Lisabonā ir piedalījusies mediķu 2022.gada zinātniskajā konferencē, kurā bija runa tieši par situāciju ar atkarības vielām Rietumeiropā. Tur tika akcentēti mirstības dati, kur augstākais fentanila toksicitātes gadījumu skaits (fiksējuši neatliekamās palīdzības mediķi) ir tieši Baltijas valstīs.
I.Maksimas pašas vērojumi ir par šādiem faktoriem: potenciālie lietotāji dzird stāstus par vielu nekaitīgumu, par pozitīvo ietekmi; vielu ietekmes sasaukšanās ar indivīda iekšējo pieprasījumu (duālie traucējumi); apkārtējie nerīkojas, kad to var un vajag darīt, noklusē, kaunas, jūt bailes un vainas sajūtu; medicīnas pakalpojumu pieejas grūtības atkarību ārstēšanai; trūkst informācijas pat profesionāļu vidū.
I.Maksimas ieteikumi: jāizmanto pierādījumos balstīta informācija par atkarības vielām un šī informācija jāpiedāvā jauniešiem, vecākiem, profesionāļiem un sabiedrībai kopumā; jācenšas maksimāli attālināt vecumu, no kura cilvēks sāk pamēģināt narkotikas (bērniem un jauniešiem jāattīsta interešu izglītība); vajadzīga tūlītēja praktiska rīcība neatliekamos gadījumos; sabiedrībā profesionāļiem ir jāsadarbojas problēmu identificēšanā un ātrā reaģēšanā palīdzības sniegšanai.
I.Maksima lieto terminu “lietošanas kultūra”, runājot par atkarīgo cilvēku problēmām un to, ka šādas kultūras nav. Viņa norādīja, ka lietotājiem nav zināšanu un iespēju (rīku), kā glābt citam citu pārdozēšanas gadījumā, ja izvēlas lietot ielu narkotikas. Runājot par aizstājterapiju no opioīdiem atkarīgajiem, viņa kritizēja, ka no kompensējamajiem medikamentiem Latvijā var piedāvāt vienīgi metadonu.
Statistika
* Narkotikas pārdozējuši Latvijā
– Jaunieši līdz 18 gadu vecumam: 2020.gadā viens gadījums; 2021.gadā – 5 gadījumi; 2022.gadā – 14 gadījumi.
– Jaunieši 18-19 gadu vecuma grupā: 2020.gadā 8 gadījumi; 2021.gadā – 9 gadījumi; 2022.gadā – 22 gadījumi.
* No narkotiku pārdozēšanas miruši
– 2020.gadā – 2 nāves (jaunākajam bija 21, vecākajam 47 gadi);
– 2021.gadā – 7 nāves (jaunākajam bija 25, vecākajam – 45 gadi);
– 2022.gadā – 13 nāves (jaunākajam bija 20, vecākajam – 62 gadi).
Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centrs “Krasts”
