Kad pieminam Rankas pagastā dzimušo latviešu aktieri Uldi Pūcīti, vispirms prātā nāk viņa kino loma ar pasaules slavu. Tas ir Cēzars Kalniņš latviešu filmā “Četri balti krekli” (jeb “Elpojiet dziļi”), kas uzņemta 1967.gadā un uzreiz tika “nolikta plauktā”. Tā bija aizliegtā filma. 2018. gada aprīlī filmas restaurētā versija tika iekļauta Kannu kinofestivāla klasikas programmā, kas uzskatāms pat par sensacionālu vēsturisku notikumu Latvijas kinomākslas attīstībā.
Filma tapusi pēc Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā” motīviem. Režisors ir Rolands Kalniņš, kurš 7.maijā svinēja savu 100. dzimšanas dienu. Filmā skan komponista Imanta Kalniņa septiņas dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem. Tas ir Latvijas zelta fonds. Par ko tad ir šī filma? Par jaunību, par radošo inteliģenci, par brīvu pašizpausmi, par cenzūru un par sirdsapziņu. Svinot Latvijas neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu, prātā ir tieši “Četri balti krekli” un U.Pūcīša šarms kā šīs filmas vizītkarte. Un blakus viņam ne mazāk valdzinošā padomju cenzūras iemiesotāja aktrise Dina Kuple, kura atveido Anitas Sondores tēlu.
Nespēlēja sevi
Atzīmējot U.Pūcīša 85.dzimšanas dienu, Gulbenes novada bibliotēkā ciemojās un ar šā aktiera talanta cienītājiem tikās profesors Jānis Siliņš, kurš ir Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs. Viņš akcentēja – U.Pūcītis ir Latvijas kultūras kanona (veidojusi Nacionālā bibliotēka) aktieris. Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu un piederības izjūtu Latvijai.
Domājošais aktieris, kurš nekad nespēlē sevi, bet ārkārtīgi precīzi iejūtas lomā – tā U.Pūcīti raksturo mākslas eksperti. Šā aktiera tēlojums mantojumā atstātajās mākslas filmās ir ļoti šodienīgs. It kā viņš dzīvotu tagad, nevis Latvijas okupācijas gados.
J.Siliņš par šo personību teic – pratis daudzpusīgi, ātri un perfekti reaģēt uz jebkuru situāciju gan kino, gan teātra lomās. “Nevienā brīdī jūs nepateiksiet, ka tā ir nepatiesība, ka tie ir meli. Melus viņš neatzina nekādus,” sacīja J.Siliņš. Tā viņš raksturoja U.Pūcīti kā mākslinieku, nevis kā privātpersonu, kam, protams, bija reizēm jāmānās kā jebkuram cilvēkam, lai izdzīvotu šajā pasaulē.
Nebaidījās kļūdīties
Kā mākslinieks U.Pūcītis “nebaidījās kļūdīties” un arī “lieki netērēja laiku”. Viņš bija ātras dabas. Taču pats sevi viņš dzīves laikā ir daudz šaustījis, to atklāj viņa dienasgrāmata, kura izdota 2018.gadā. J.Siliņš zina teikt, ka aktieris studiju laikā Teātra fakultātē reiz bijis atskaitīts no kursa, taču ir pratis atrast atpakaļceļu pie pasniedzējas Veras Baļunas un ticis pieņemts atpakaļ uz pārbaudes laiku. Un tā U.Pūcītis studijas sekmīgi beidza. Kā aktieris ir darbojies trīs teātros: Liepājā un Rīgā – Dailes un Jaunatnes teātrī. J.Siliņš saka – U.Pūcītis nav meklējis ienesīgāku vietu. “Viņam nekad nebija naudas,” raksturoja J.Siliņš. Toties U.Pūcītim bija ilgas pēc darba, kurš pašam liktos vērtīgs. Viņa teātra lomu klāstā kā augstākais sasniegums, pēc J.Siliņa domām, varētu būt Ivanovs Antona Čehova tāda paša nosaukuma lugā, kuru Jaunatnes teātrī 1975.gadā bija iestudējis Ādolfs Šapiro. Katrā izrādē skatītāju zāle vienmēr bijusi pārpildīta. U.Pūcītis nospēlēja cilvēku, kurš 38 gadu vecumā ir sasniedzis savā dzīvē punktu, kad tālāk vairs negribas iet. Aktieriski viņš to izdarīja izcili, kaut pats pēc dabas neesot bijis čīkstētājs un pašnāvnieciskas domas nebijušas viņam raksturīgas. U.Pūcītis šīs zemes gaitas ir beidzis 63 gadu vecumā. Taču J.Siliņš par šo mākslinieku saka – “beigu nav”. U.Pūcītis joprojām ir ar mums savās filmu lomās un to cilvēku sirdīs, kuriem bija laime redzēt šo aktieri uz skatuves.
– Diāna Odumiņa
Fakti par Uldi Pūcīti
* dzimis1937.gada 15.aprīlī Rankas pagasta „Strautiņu” mājās; vecāki – Anna un Jānis Pūcīši. ģimenē bija trīs dēli;
* beidzis Rankas septiņgadīgo skolu; mācījies Rīgā pedagoģiskajā skolā, pēc tam gadu strādājis Aizputē par skolotāju; bijis kaislīgs grāmatu lasītājs; 1960. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti;
* kā aktieris darbojies teātros Liepājā un Rīgā no 1960. līdz 1992.gadam; nospēlējis arī savu sapņu lomu – galveno lomu Henrika Ibsena drāmā “Pērs Gints”, ko 1979.gadā Jaunatnes teātrī iestudēja Ādolfs Šapiro; bijis arī filmu aktieris kopš 1959.gada;
* spožākās lomas kino ir Edgars filmā “Purva bridējs” (1966.gads; režisors Leonīds Leimanis) un Cēzars Kalniņš “Elpojiet dziļi” jeb “Četri balti krekli” (1967.gads; režisors Rolands Kalniņš);
* darbojies arī kā režisors, spilgtākie darbi: Andreja Upīša stāsta “Sūnu ciema zēni” izrādīšana Jaunatnes teātra pagalmā (1978.gads); kopā ar Armandu Zvirbuli veidojis TV filmu “Izpostītā ligzda”, kas 1998.gadā ieguva “Lielā Kristapa” balvu kā labākā filma;
* miris 2000.gada 14.decembrī, apglabāts Rīgā Meža kapos.
Informācijas avots: Nacionālā bibliotēka
