Sacensību dalībnieki tika sadalīti divās grupās, kur makšķerēšana notika divos sektoros – A un B. Vietas sektoros tika noteiktas izlozes kārtībā un netika mainītas visu piecu stundu garumā. Vērtēšana notika katrā sektorā atsevišķi, pēc lielākā noķerto zivju svara, kā arī bija balva par lielāko noķerto zivi.
Absolūti labāko rezultātu, noķerot 2,645 kilogramus zivju, uzrādīja rīdzinieks Rihards Dervins. Savukārt lielāko zivi – 0,595 kg – noķēra Toms Marks Salenieks.
G.Mežulis “Dzirkstelei” stāsta, ka sacensības notiek jau trešo gadu un ir domātas tiem, kas gatavi ziedot katru brīvo mirkli savai nodarbei.
“Kopš esmu atgriezies dzimtajā pusē, jau trešo gadu rīkojam šīs sacensības. Sākām ar Āžu HES Tirzā, bet nu jau darbojamies arī šeit, Galgauskā. Tagad tas jau ir iegājies, ka vasarā sacensības notiek Tirzā, bet rudenī šeit, Galgauskā. Nākamgad jau ir doma rīkot tādas nopietnākas sacensības Gaujā pie Robežkalna, bet tam ir vēl laiks. Domas jau ir visādas, tad jau redzēs, jo vajadzīgi gan cilvēki, kas darbojas, gan atbalstītāji. Mērķis tam visam ir vienkāršs – lai visā iesaistās jaunatne, un arī no mūsu novada nākotnē izaug kāds slavens sportists tieši fīdermakšķerēšanā. “Zieminieks” mums jau ir, un tas ir Einārs Kuprovskis, bet gribas arī kādu, kas prot darboties ar garo makšķeri,” stāsta G.Mežulis.
Viņš uzsver, ka iesākumā ieguldījumi makšķerniekam arī nemaz tik lieli nav. “Nevajag to makšķeri par trim simtiem, var ķert arī par trīsdesmit. Arī bez tās platformas var iztikt, sēdi uz parastā krēsla. Ja tas viss tev ir, tad uz tevi jau citādāk skatās un pievērš tev uzmanību. Protams, ir ērtāk un patīkamāk, bet vai to vajag? Ne jau rīki ķer to zivi. Paša zināšanas, prasme, meistarība un nedaudz veiksmes,” uzskata G.Mežulis.
Tirzā ne, bet Galgauskā G.Mežulis arī pats atļaujas būt kā dalībnieks, jo lielu organizatorisko darbu uzņemas kolēģis Kristaps. “Nav jau tik viegli. Visu laiku jāskrien un kaut kas jādara. Pirms tam jārunā ar sponsoriem, jāsaskaņo viss ar pieguļošo zemju īpašniekiem, kaut vai jāsarunā, kas zupu izvārīs. Jāiztīra ūdens malas, lai dalībnieki jūtas ērti. Šeit jau labi, nav tādu zāļu, bet pirms kāda mēneša vienās sacensībās “paņēma” un “ievilka” lēpju lapās. Dabūju peldēt pakaļ, bet trīskilogramīga karpa ārā bija,” stāsta Guntis.
Šoreiz trīskilogramīgā karpa izpalika, bet savā sektorā trīspadsmit dalībnieku konkurencē Guntim izdevās iegūt trešo vietu, noķerot 1,420 kilogramu smagu lomu.
K.Kuzmenko stāsta, ka viss sākās no tā, ka viņš vairāk makšķerēja pa Galgauskas, bet Guntis pa Tirzas HES un visu laiku viens otru tā kā “uz zoba vilka”.
““Metām kauliņus kopā” un sākām sportot, darīt, un jau trešo gadu iet vaļā sacensības. Ir jau pavēls rudens, un ar “fīderi” uz lieliem lomiem cerēt nevar, bet tas nenozīmē, ka nevar gadīties. Es teiktu, ka šobrīd mērķzivs ir auslejas, nelielas raudiņas un pa kādam pliķītim. Vasarā siltajā laikā te var dabūt arī pa kārtīgam eksemplāram, bet makšķernieki jau cer katru reizi, un zivis var ķert visu cauru gadu. Pie mums, “Tirzas āķī”, katrs to dara, kā vēlas. Ir tādi, kas vienkārši makšķerē, bet ir arī tādi, kas braukā pa sacensībām, kaut tepat uz Alūksni ķert karpas. Mēs jau darbojamies ne tikai ar “fīderiem”. Ar visu ko, spiningu ieskaitot. Šodien te ir gan sportisti ar jau zināmu vārdu, gan iesācēji, un tā viņiem ir laba pieredze – pacīnīties ar līmeni augstākiem pretiniekiem. Tomēr, kā pieredze rāda, tad ar vietējiem šeit ir grūti cīnīties, jo viņi jau savas ūdenstilpes pārzina. Lai nu kā, neatkarīgi no rezultātiem gandarījumu būs guvuši visi,” teica Kristaps.
