Gulbenes novada vecākajā dievnamā – Tirzas luterāņu baznīcā 24.decembrī pulksten 16.00 notiks svētku dievkalpojums, kuru vadīs mācītājs Valdis Strazdiņš. Skanēs garīgā mūzika, muzicēs Kristiāna Dāvida kristīgās pamatskolas pedagogi un audzēkņi. Tirzas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas darba vadītāja Terese Silapētere, kura visu savu mūžu ir gājusi baznīcā, “Dzirkstelei” atzīst, ka Ziemassvētki ir visskaistākie un vislielākie svētki, kādi vien var būt.
Terese Silapētere atminas, ka pat vidusskolas laikā atzīmēja Ziemassvētkus. “Klusi, bet atzīmējām. Ziemassvētkos Tirzas baznīcā ir izrotāta eglīte. Parasti to sarūpē vietējie cilvēki. Ziemassvētkos es noteikti dodos uz Tirzas baznīcu. Kā parasti, gaidot Ziemassvētkus, noskaņojums ir labs, neraugoties uz laika apstākļiem, kādi tie tagad ir. Tirzas baznīcā būs Ziemassvētku dievkalpojums, un cerams, ka cilvēki saņems dūšu un atnāks uz to. Nevarētu teikt, ka Ziemassvētkos baznīca ir pilna cilvēku, bet ir diezgan daudz. Tieši Ziemassvētkos uz baznīcu sanāk visvairāk cilvēku. Draudzē esmu aptuveni 30 gadus. Baznīcai drīz būs 200 gadi. Līdz tam vēl jāpagaida nepilni četri gadi. Jā, ir bijis laiks, kad Ziemassvētkos uz baznīcu nedrīkstējām iet, bet darbība Tirzas baznīcā nekad netika pārtraukta. Bija dažādi mēģinājumi, bet tā visu laiku darbojās,” stāsta T.Silapētere.
Tirzas luterāņu draudzes vecākā Svetlana Ziepniece “Dzirkstelei” stāsta, ka Ziemassvētkos baznīcā pulcēsies draudze, vietējie cilvēki un ļaudis no kaimiņu pagastiem. Viņai liekas, cilvēku acis šajā laikā citādi uzlūko pasauli, sirdis atveras mīlestībai, gribas būt tīrākam, labākam. Ziemassvētku labdarības akcijās draudze dalās ar cilvēkiem, kam ir vajadzīga palīdzība, apkārtējo cilvēku uzmanība.
“Vairākus gadus labdarības akciju īstenošanā iesaistījās arī sadraudzības draudze no Lansingas ASV. Ziemassvētku gaidīšanas laikā netrūkst arī pārbaudījumu, un ne vienmēr mēs tos vēlamies pieņemt, bieži ir kārdinājums ļaunoties, iekrist bezcerībā. Jēzus Kristus dzimšanas svētki nāk ar atgādinājumu, ka cerība mums ir dota visiem,” saka S.Ziepniece.
Tumsa atkāpjas un nāk gaisma
Arī tirzmalietei Ligitai Dzenei ir svarīgi doties uz baznīcu ne tikai Ziemassvētkos, bet arī uz katru dievkalpojumu, kas ir Tirzas baznīcā.
“Ziemassvētki man ir cerību laiks, tumsa atkāpjas, un nāk gaisma. Ne tikai dabā nāk atmoda un gaišums, bet arī sirdī, un tas visiem ir vajadzīgs. Tā ir žēlastība, tas ir prieks, tā ir dzīvotgribēšana. Mums ir maza draudze, bet mēs esam tādi dzīvi, ticība palīdz izdzīvot šī laika smagākos mirkļus. Izteikti smags laiks sākās ar Covid-19 pandēmiju. Inflācija – cilvēkiem jāspēj izdzīvot. Ir, kas rēķina kapeikas, lai sanāktu maize. Man sāp sirds par smagumu, kas cilvēkiem šajā laikā jāspēj iznest. Ļoti svarīgi un vajadzīgi ir lūgt arī par Ukrainu, un kopīgai lūgšanai ir liels spēks,” saka L.Dzene.
Viņa aicina cilvēkus nebūt vienaldzīgiem pret apkārtējiem, ieraudzīt to, kurš ir pakritis, pasniegt palīdzīgu roku, varbūt tikai blakus pastāvēt, pateikt labu vārdu. “Cilvēcība vienam pret otru ir ļoti svarīga, pamanīt otra sāpi. Reizēm pat nav vajadzīgi vārdi, palīdz klusa blakus būšana. Cilvēcība – tas ir vajadzīgs pasaulei un cilvēkiem,” uzsver L.Dzene.
Nozīmīgs kultūras un garīgās dzīves centrs
2026.gadā Tirzas baznīcas ēkai būs 200 gadi. S.Ziepniece stāsta, ka pašreizējā baznīcas ēka Tirzā pēc skaita ir trešā. Pirmā baznīca bijusi koka ēka ar salmu jumtu, celta pēc 1589.gadā. Pašreizējais dievnams celts klasicisma stilā 1826.gadā pēc arhitekta F. Zīgela projekta. Lēmumu toreiz par jaunas baznīcas celšanu pieņēma vietējā vācu draudze, bet tās celtniecībā piedalījušies daudzi apkārtējie iedzīvotāji, piepalīdzot gan ar ziedojumiem, gan gataviem materiāliem – akmeņiem, ķieģeļiem, kokmateriāliem, meldriem, kaļķiem, granti un citu. Darbs pie baznīcas celtniecības ildzis trīs gadus un izmaksājis 5530 rubļus. Baznīcā 1833.gadā uzstādītas meistara F.Huberta izgatavotās ērģeles, kas šobrīd ir vecākās oriģinālā stāvoklī saglabātās ērģeles Vidzemē. Liela mākslinieciskā vērtība ir J.K.L. Maddausa 1860.gados radītajai altārgleznai un citiem baznīcas interjera elementiem un priekšmetiem.
“Telpas akustisko kvalitāti atzinīgi novērtējuši arī jomas profesionāļi. Tirzas baznīcā ir muzicējuši gan vietējās kopienas pašdarbības kolektīvi, gan pagasta muzikālie jaunieši, gan profesionālie mūziķi. Tirzas baznīca ir nozīmīgs kultūras un garīgās dzīves centrs, kurā gan vietējās kopienas pārstāvji, gan jebkurš interesents ir laipni gaidīts. Baznīcā regulāri divas trīs reizes mēnesī notiek dievkalpojumi. Dievnams ir iecienīts tūrisma objekts, kas iekļauts gan reģionālās, gan valsts nozīmes tūrisma maršrutos, starp kuriem aktuālākais ir projekts “Ceļi, kas paliek: no vārda uz vārdu. Literāras klausāmtakas Gulbenes novada piecos pagastos”, Tirzas pagastā tas veltīts Andrieva Niedras radošajiem darbiem un personībai,” stāsta S.Ziepniece.
2022.gadā Tirzas baznīcu apmeklējušas 27 tūristu grupas, kā arī individuālie apmeklētāji. Baznīca iesaistījusies atvērto baznīcu iniciatīvā “Baznīcu nakts”. Baznīcas telpās šī gada maijā notika raidījuma “Literatūre” (rakstniece Laima Kota un dzejniece Elza Ķezbere) filmēšana.
Iecerēta jumta seguma nomaiņa
Draudze rūpējas par baznīcas ēku un tās apkārtni, piesaista finansējumu un plāno darbus. Ir sagatavots un iesniegts pieteikums valsts budžeta finansējuma saņemšanai sakrālā mantojuma saglabāšanai.
S.Ziepniece stāsta, ka baznīcas jumta segums mainīts 1996.gadā, izmantojot toreiz vislētāko pieejamo jumta seguma materiālu – “Onduline” bitumena papes viļņotās loksnes, kuru paredzētais kalpošanas laiks ir 15 gadi. Pēdējos gados ir sākusies jumta seguma strauja sairšana. Jumta lokšņu un kores saturošie stiprinājumi vairs nenotur tās pie jumta latojuma, seguma loksnes ir deformējušās un nenodrošina labu hidroizolāciju. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir apdraudēts. Ir paredzēts uzstādīt jaunu koka latojumu un ieklāt atbilstošu māla dakstiņu segumu (baznīcu būvējot 1826.gadā tika ieklāti S-veida māla dakstiņi), kā arī veikt citus remontdarbus.
Aktuāli veicamie darbi ir jumta seguma nomaiņa, apkures remontdarbi. Apjomīgi darbi veicami, risinot situāciju ar sēni, kas bojā grīdas dēļus un citas koka konstrukcijas. Nepieciešams restaurēt ērģeles.
Tirzas baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet tās altāris, ērģeļu prospekts, ērģeles, kancele un durvju komplekts – vietējas nozīmes mākslas piemineklis.
– Inita Savicka
Fakti
2010.gadā veikts torņa jumta seguma nomaiņa un fasādes remonts. Draudzes piesaistītais finansējums (ziedojums).
2005.-2006.gadā paveikti vērienīgi Tirzas evaņģēliski luteriskās baznīcas iekštelpu remonta un restaurācijas darbi, draudzes un NVO finansējums – 110 000 eiro. Ēkas ārsienu hidroizolācijas un drenāžas, kā arī atsevišķu fasādes elementu remonts, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējums – 10 000 eiro.
2019. un 2016.gadā veikti baznīcas grīdas remontdarbi.
2021.gadā ir veikti daļēji baznīcas torņa jumta nomaiņas darbi, jumta neatliekamie glābšanas darbi pēc vētras izraisītajiem bojājumiem un teritorijas sakopšanas darbi pēc vētras izraisītajiem postījumiem.
2021. un 2022.gadā veikti baznīcas apkārtnes apstādījumu kopšanas darbi.
Avots: Tirzas luterāņu draudze
