Pamatfunkciju apmaksai vajadzēšot aizņemties 1,2 miljonus eiro
Šogad prognozētais Gulbenes novada pašvaldības budžeta pieaugums ir palielinājies par nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro, taču paredzamie izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tas galvenokārt ir saistīts ar jauno minimālās mēnešalgas apmēru, kāds noteikts valstī, kā arī saistībā ar pedagogu algu palielināšanos, ko arī noteikusi valsts.
“Ir iztrūkums. Ja vienojamies, ņemam aizdevumu, lai mums kādā brīdī neapstājas naudas plūsma,” teica novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, vadot 8.februāra apvienoto komiteju sēdi, kurā piedalījās gandrīz visi vietējie deputāti.
Par pašvaldības 2024.gada budžeta projekta virzīšanu apstiprināšanai novada domes sēdē (kuras datums vēl tiks precizēts) nobalsoja 7 no vietējiem 11 deputātiem, kuri piedalījās apvienoto komiteju sēdē. 4 deputāti balsoja pret.
A.Caunītis aicināja novada politiķus izteikt priekšlikumus, kur ko vēl var taupīt, lai samazinātu pašvaldības izdevumus. Šis samazinājums ir jāpanāk gada laikā, tāpēc A.Caunītis veidos darba grupu, kura strādās pie tā. Šajā kontekstā par nastu viņš nodēvēja pašvaldības realizēto deinstitucionalizācijas projektu. Kā vēra ņemamu viņš pieminēja citu pašvaldību pieredzi, kur šādi projekti ir nodoti biedrību pārraudzībā. Savukārt Gulbenes novadā tikai personu mājas aprūpes funkciju pašvaldība ir uzticējusi biedrībai “Latvijas Samariešu apvienība”. A.Caunītis norādīja, ka papildu izdevumi vēl būs arī saistībā ar skolēnu pārvadājumiem pašvaldības teritorijā, ja ņem vērā, ka vēl varētu būt izmaiņas skolu tīklā.
Šoreiz pašvaldībai nebūs bezdeficīta budžets
Pašvaldības ekonomiste Gundega Upīte raksturoja pašvaldības 2024.gada budžeta projektu skaitļos: plānotie ieņēmumi ir 36 729 000 eiro, no tiem 45 procenti – valsts budžeta transferti (tajā skaitā mērķdotācija pedagogu algām, Sveķu skolai, kā arī dažādu projektu valsts līdzfinansējums); 37 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (13 780 000 eiro). “Ieņēmumu sadaļu vairāk palielināt nav iespējams. Šis ir maksimālais, uz ko varam cerēt,” teica G.Upīte.
Pašvaldības plānotajos izdevumos gandrīz pusi veido atlīdzībai tērējamā nauda.
“Kopumā tas izskatās tā, ka izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 9 084 000 eiro. Naudas atlikums pašvaldībā gada sākumā bija 3,5 miljoni eiro. 2024.gadā tiek plānots, ka pašvaldība varētu ņemt aizņēmumus 5 000 000 eiro apmērā. Savukārt jāatmaksā par jau ņemtajiem aizņēmumiem 1 770 000 eiro. Šeit gan būs pamatsummas samazinājums, ko mums atļāva Valsts kase. Rezultātā pietrūkst 1 224 000 eiro. Pašreiz redzam, ka (par šādu summu – red.) ir jāņem aizņēmums uzturēšanas izdevumu finansēšanai,” teica G.Upīte.
Viņa arī norādīja, ka 2024.gadā pašvaldībā pirmajai prioritātei jābūt strukturālo reformu veikšanai; otrā prioritāte – Eiropas Savienības struktūrfondu piesaiste novada attīstībai; trešā prioritāte – turpināt pašvaldībā ieviest konkurētspējīga atalgojuma sistēmu, pietuvinoties valstī noteiktajiem mēnešalgu intervāliem visu mēnešalgu grupās. Šobrīd pašvaldībā tikai pirmajās deviņās mēnešalgu grupās darbinieku algas sasniedz valstī noteikto minimumu, taču, sākot ar 10. mēnešalgas grupu (kur sākas augstāk kvalificēti amati), valstī noteikto mēnešalgu minimumu Gulbenes novada pašvaldībā saņem tikai daļa darbinieku, bet 11. mēnešalgu grupā neviena pašvaldības darbinieka mēnešalga nesasniedz valstī noteikto minimumu.
Izdevumi jau samazināt par 6 miljoniem eiro
“Es saprotu, ka budžets nav izveidots labi, bet mēs esam samazinājuši izdevumus, kas bija pieprasījumos (no pašvaldības iestādēm – red.) par 6 miljoniem eiro. Un mums joprojām viena miljona eiro pietrūkst,” teica G.Upīte.
“Par reformām tik tiešām ir jārunā,” teica deputāts Ainārs Brezinskis. Viņš pieminēja kultūrvēsturiskā mantojuma centrus un muzejus, kas atrodas ārpus Gulbenes. “Tur tik tiešām katrā ir vadītājs, katrā ir vēl kaut kas. Kad saliek visus kopā, tad ir kaut kādi 115 000 eiro,” teica A.Brezinskis. Viņš pieminēja arī pašvaldības aģentūru “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, arī to, ka struktūrvienībā “Stāmerienas pils” ir 87 000 eiro ieņēmumi. Bet kopumā par aģentūras finansēm viņš teica: “Situācija ir diezgan skarba, ieņēmumos paredzēti 136 000 eiro, bet izdevumos – 382 000 eiro.” Deputāts ir pievērsis uzmanību arī izdevumiem sakarā ar skolēnu pārvadājumiem, tie ir 507 000 eiro. “Ja uz vienu lauku skolu pārvadājumos mēs tērējam 80 000 eiro, tad ir jāsāk domāt, kā varam to citādāk izdarīt un ietaupīt,” teica A.Brezinskis. “Visu jau nekad mēs nevaram nogriezt. Kultūra un sports nav pelnošās nozares.”
Savukārt A.Caunītis teica: “Ja strādā un dara, par to ir nauda jāsaņem, bet, ja uz papīra mazliet vairāk nekā dabā, tad ir jāpavērtē.”
Pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne, atbildot uz deputāta Intara Liepiņa jautājumu, pastāstīja, ka 2023.gadā pašvaldībā samazinātas 23 amatu likmes, šogad – 12 amatu likmes. Tās ir bijušas dažādas štata vietas: teritorijas uzraugs, kasieris, bibliotekāri, tehniskais darbinieks, apkures iekārtu operators, kultūras pasākumu organizators, grāmatvedības darbinieks, lietvedis. Katras pašvaldības iestādes vadītājs pats izvērtē likmju samazināšanu, bet darījuši to ir sakarā ar pašvaldības administrācijas doto uzdevumu.
Vairāki priekšlikumi vēl samazināt un ko ne
Kā priekšlikums 2024.gada izmaksu samazinājumam ir Gulbīša pamatskolas slēgšana un vienas štata vietas likvidēšana Lejasciema jauniešu centrā, taču pagaidām vēl deputāti par to nav nobalsojuši.
A.Caunītis piebilda: “Ja valsts saglabās līdzšinējo finansēšanas modeli un skolotājiem alga nāks, personālu mēs noturēsim. Bet, ja valsts neiedos algu skolotājiem, mums jau arī nebūs, no kurienes ņemt.”
Izskanēja, ka, iespējams, Jaungulbenes bērnudārzā tad varētu veidot 1.klasi. Par Gulbīša pamatskolas likteni deputātiem ir jāpieņem lēmums līdz februāra beigām, akcentēja G.Upīte.
Deputāts Normunds Mazūrs izteicās, ka viņš ir pret bērna piedzimšanas pabalsta samazināšanu pašvaldībā. Šim viedoklim pievienojās ar deputāts Aivars Circens.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šobrīd šā vienreizējā pabalsta apmērs ir 700 eiro, bet plānots to samazināt līdz 500 eiro. N.Mazūra priekšlikums – atstāt šā pabalsta apmēru negrozītu, bet samazināt deputātu darba stundas likmes apmēru. Jāatgādina, ka ar novada domes 25.janvāra sēdes lēmumu 13 novada deputātiem darba stundas likme ir palielināta par 1,22 eiro un sasniedz 9,39 eiro.
I.Liepiņa viedoklis – jāsamazina algas arī domes priekšsēdētājam, vietniecei, izpilddirektorei. Jau vēstīts, ka ar novada domes 25.janvāra sēdes lēmumu A.Caunīša mēnešalga ir palielināta par 384,50 eiro, vietniecei Gunai Švikai par 330 eiro. Katram no viņiem tagad mēnešalga pārsniedz 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
“Kāpēc tikai deputātiem (samazināt atalgojumu – red.)? Lai ir visiem vienādi!” teica I.Liepiņš. Viņu atbalstīja A.Circens: “Samazināsim politiskās vadības algu.” “Laižam kaut uz minimālo algu,” izsaucās I.Liepiņš. A.Caunītis sacīja, ka ir svarīgi uzklausīt visus priekšlikumus. Būs pēc tam balsojums un būs jāpiekrīt vairākuma viedoklim.
Deputāts A.Jencītis pauda – kolēģi labi saprot situāciju un viņu izteikumi ir uzskatāmi par “spalvu spodrināšanu”. Viņš teica – citos novados sakarā ar spiedīgo finansiālo situāciju ar domes lēmumu jau ir atteikušies no pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām, par kādu uzskatāms Gulbenes novadā pašvaldības maksātais bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts. “Es neesmu pret bērnu piedzimšanu un atbalstīšanu,” sacīja deputāts un lika saprast – arī plānotais 500 eiro bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojama summa. A.Jencītis pauda – arī ar šādu pabalsta apmēru “mēs esam līderos” starp citām Latvijas pašvaldībām.
Piedāvā visiem darbiniekiem piemaksāt 80 eiro
Kritiski I.Liepiņš izteicās par to, ka “dome tērē, ņem kredītus” projektiem, bet “cilvēkresursu atstāj novārtā”. Viņa priekšlikums – “griezt” projektus, “iesaldēt” tādus, kas nav primārie.
N.Mazūrs piebilda, ka no nerealizētajiem vitāli nepieciešama ir Gulbīšu parka rekonstrukcija Gulbenē, kā arī jāpabeidz iesāktā Litenes ielas rekonstrukcija. I.Liepiņš iebilda, kam būs domāts parka labiekārtošanas projekts, ja pašvaldības darbinieki zemā atalgojuma, darbavietu likvidēšanas dēļ brauks projām no novada? A.Caunītis uzsvēra – Gulbīšu parkam ir paredzēts ārfinansējumus, kuru neizmantot būtu grēks.
Deputāte Mudīte Motivāne vēlējās zināt, cik naudas pašvaldībai šogad vajadzēs papildus algu izmaksai. G.Upīte teica – viņa neesot to sarēķinājusi, taču viņa zināja teikt – lai tikai palielinātu minimālo algu, vajag aptuveni 300 000 eiro. M.Motivāne pauda – ir pašvaldībā darbinieki, kuri divus gadus pēc kārtas nemaz nav saņēmuši kādus pāris eiro klāt pie minimālās algas. “Tas nav normāli,” viņa komentēja. M.Motivānes piedāvājums – pilnīgi visiem darbiniekiem pašvaldībā noteikt 80 eiro pielikumu.
G.Upīte iebilda, ka tas ir par vēlu, darbinieki jau parakstījušies, un pa visu novadu esot tikai kādi trīs pašvaldības darbinieki, kuriem divu gadu laikā nav mainījusies alga vispār nemaz tāpēc, ka viņi iepriekš bija klasificēti augstākā (mēnešalgu – red.) grupā, bet tagad, kad skala ir mainījusies, grupas algas likme netiek līdzi tam apmēram, kāds darbiniekam ir jau šobrīd.
A.Sprudzāne paskaidroja, ka pagājušajā gadā pašvaldībā ieviests jauns amatu katalogs, balstoties uz šādu pašu valsts dokumentu. Turklāt šogad pašvaldībā ir izveidota jauna darbinieku vērtēšanas sistēma. Katram darbiniekam tiek noteikta individuālā mēnešalga.
Nav garantēts ikgadējs liels atalgojuma pieaugums
“Šis ir bijis pārmaiņu process,” teica A.Sprudzāne un piebilda, ka šogad būs iespējams pārskatīt samērību starp mēnešalgu grupām.
Izpilddirektore arī pauda, ka ir ļoti žēl, bet tie, kam pagājušajā gadā zemākajās mēnešalgu grupās bija ievērojams atalgojuma pieaugums, to ir uztvēruši kā garantiju, ka šogad ir jābūt tāpat. “Mēs labi zinām, kura nozare ienesa disonansi, kur izjauca samērīgumu starp dažādām nozarēm un amatiem,” sacīja A.Sprudzāne. Šobrīd situāciju individuālā atalgojuma apmēra noteikšanā katram pašvaldības darbiniekiem viņa raksturoja ar vārdiem: “Nav ideālākais variants, bet mēs ejam uz to.”
“Cilvēkiem, kuri strādā, viņiem ir jāēd šodien, nevis pēc gada,” iebilda M.Motivāne. A.Sprudzāne teica – katrai mēnešalgu grupai ir noteikts piešķiramā atalgojuma diapazons atbilstoši ikgadējam vērtējumam, kurā savukārt vērā tiek ņemtas darbinieka zināšanas, pieredze, prasmes un cits. Varot būt arī tā, ka atsevišķos amatos iepriekš darbiniekam ļoti palielināta alga un tagad viņš savā jaunajā mēnešalgu grupā jau skaitās sasniedzis maksimumu vai ir tuvu tam, savukārt citiem darbiniekiem šajā pašā mēnešalgu grupā ir tagad “jāpievelkas klāt”, lai viņi iekļautos atalgojuma diapazonā.
A.Circens pauda – var notikt pašvaldības darbinieku aizplūšana uz citiem novadiem, kur atalgojuma principi ir daudz labāki nekā pašlaik Gulbenes novadā. “Mums šobrīd nav naudas, lai vēl palielinātu algas,” komentēja G.Upīte. A.Circens iebilda, ka tā vai citādi Gulbenes novada pašvaldībai 2024. gadā ir deficīta budžets. “Priekš kā šis deficīts tiek? Priekš cilvēkiem vai vēl kaut kur citur?” viņš vaicāja.
Grib atteikties no prēmijām, runā par reformām
A.Jencītis pauda: “Šobrīd būtu jāpamaina tā domāšana, lai mēs izietu ārā no vecajām sliedēm un vecajiem paradumiem. Gan no papildu piemaksām, gan iespējām pierakstīt kaut kāda veida izdevumus un darbus.” Viņš arī pauda, ka zemāko mēnešalgu kategorijās darbiniekiem algas ir palielinātas līdz ar minimālās algas kāpumu, bet priekšnieki atalgojumā paliek uz vietas. Bet tas, kā norādīja A. Jencītis, ir tikai uz brīdi. “Gan jau viss sakārtosies un priekšnieks atkal būs priekšnieks ar savu lielo algu,” viņš teica un iebilda pret pusslodžu darbu. “Manuprāt, var būt gan priekšnieks, gan apkopējs viena personā,” sacīja A.Jencītis. Tā esot viena optimizācijas iespēja. Tāpat deputāts piedāvāja domāt, kādus pašvaldības pakalpojumus var optimizēt. “Jādomā, ko varam darīt, ko nedarīt,” viņš teica.
Deputāts Normunds Audzišs pauda – ir skumji redzēt pašvaldības šāgada budžeta tapšanu, jo kopumā tas izskatās “vāji un skumji”. Viņš pajautāja par prēmiju izmaksu pašvaldības darbiniekiem. Pašvaldības Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča teica – deputātiem tuvākajā domes sēdē būs jābalso par grozījumiem atlīdzības nolikumā. Šie grozījumi ir sagatavoti pēc A.Caunīša un G.Švikas iniciatīvas un paredz darbiniekiem nemaksāt prēmijas par 2023.gadu. “Parasti mums pēc budžeta apstiprināšanas tika izmaksātas prēmijas saskaņā ar darbinieku ikgadējo vērtējumu,” skaidroja S.Mickeviča. Tāpat grozījumi atlīdzības nolikumā paredz 2024.gadā pašvaldības darbiniekiem maksimums līdz 20 procentiem samazināt piemaksas par aizvietošanu un par papildu darba veikšanu. N.Audzišs iebilda pret to, savukārt G.Švika skaidroja – atsakoties no prēmijām, pašvaldība ietaupīs 420 000 eiro.
