Gulbenieti Māru Puteni ar Tetianu Kozlovsku no Kijivas kopā savedis liktenis. Vārds pa vārdam un Māra no draugiem uzzinājusi par profesionālu masieri no Ukrainas, kurai ir liela pieredze un kura meklē darbu šeit. Un SIA “Marmed” Gulbenē darbu uzsākusi masiere, manuālā terapeite (ārstē funkcionālos traucējumus locītavās un/vai mīkstajos audos) Tetiana. Viņai ir oficiāls darba līgums. Šeit viņa strādā kopš 24.marta – “Dzirkstelei” stāsta M.Putene.
Gulbenieši priecīgi palīdzēt strādīgai ukrainietei
Gulbenē Tetiana kopā ar divām meitām un mazmeitiņu nonāca, pateicoties gulbenieša Kaspara Ozera atsaucībai, kurš ir arī devis pajumti. “Dzirkstele” sazinājās arī ar Kasparu, kurš pastāstīja – Tetiana Gulbenē nonākusi caur paziņu paziņām. Tie visi ir latvieši, kuri neformāli vēlas palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem un organizē izmitināšanu ģimenēs Latvijā. “Tetiana ir ļoti labs, strādīgs cilvēks,” saka Kaspars.
“Tetiana ir laba, kvalificēta speciāliste. Un ir gandarījums palīdzēt cilvēkam,” uzsver Māra.
“Dzirkstelei” Tetiana saka – viņa ir apguvusi un nodarbojas ar dažādiem masāžas veidiem. Arī ar tādiem, kur tiek izmantota dārga aparatūra. Taču savulaik Ukrainas klienti viņu ātri vien pārliecinājuši, ka nekas nevar līdzināties Tetianas roku pozitīvajai enerģijai.
“Es kā speciāliste vienmēr esmu strādājusi kompleksi. Pārzinu arī relaksējošo masāžu, kas atjauno cilvēka fizisko un garīgo spēku. Pie manis uz masāžām nāca arī tie, kuri vienkārši emocionāli jūtas slikti. Izmantoju tās tehnikas, kuras esmu studējusi, kuras esmu apguvusi praksē un par kuru derīgumu guvu pārliecību,” viņa stāsta.
Tetiana ir ne tikai masiere, bet arī profesionāla hirudoterapijas pielietotāja. Hirudoterapija ir metode, kas balstīta uz ārstniecisko dēļu izmantošanu. Gulbenē nekur tāda piedāvājuma līdz šim nav bijis. “Sen vēlējos “Marmedā” tādu ārstniecības pakalpojumu. Tetiana mums ir vērtīgs atradums,” akcentē Māra.
Bēga savu meiteņu dēļ, dēls palicis Ukrainā
Tetiana ir trīs bērnu mamma. 19 gadus vecais dēls palicis Ukrainā. No valsts projām Tetiana devusies ar savām meitenēm un suni. Zivtiņas akvārijā, vēl arī kaķi atstājusi pie labiem cilvēkiem. Bet ne uz visiem laikiem! Kaķis ir vecs, viņam pārceļošana nenāktu par labu. Taču suns, kurš ir pieradis dzīvot kopā ar kaķi, tagad ļoti skumst. “Karu mēs neviens negaidījām…” noteic Tetiana. Viss bijis pēkšņi. Arī lēmums aizbraukt no valsts. Bijusi bezspēcības sajūta, kad atlicis tikai lūgties dievpalīgu. Karš licis izvērtēt, kas ir vissvarīgākais. Tetianai tās nav materiālās vērtības, bet viņas piederīgie.
Viņa pārdzīvo par savu mammu, kura palikusi Hersonas apgabalā, par brāli ar ģimeni, kurš ir Hersonas pilsētā. “Ziniet, labāk par šo tēmu nerunāsim. Tā aizķer…” Tetiana ieminas ik pa brīdim.
Braucot projām no Ukrainas, Tetianai nācies utilizēt savas personiskās dēles – tikai pašai sevis ārstēšanai divus gadus lietotās. Bijis žēl, jo mīļas. Savukārt vēl nelietotās ārstnieciskās dēles, kas Tetianas krājumā bija Ukrainā, viņa nodevusi savam hirudoterapijas skolotājam. Viņš palicis valstī un projām nebrauc.
Par nokļūšanu Latvijā Tetiana saka: “Devāmies, kur acis rāda. Radinieku šajā pusē mums nav.” Par iemesliem viņa saka īsi un skaidri: “Nedrīkstam ļauties depresijai, nedrīkstam nonākt upura lomā.”
Par Gulbeni un tās cilvēkiem sievietei ir vislabākie iespaidi. Saka – kādreiz ir sapņojusi dzīvot mazpilsētā. Viņai šī pilsēta šķiet saulaina un atsaucīga, pat teiksmaina. Bijusi uz dievkalpojumu Gulbenes luterāņu baznīcā. Tur skanējušas Tetianai zināmas Dieva dziesmas. Dziedājusi līdzi, bet tikai savā valodā. Tetiana jau paspējusi izmēģināt skriet krosu parkā. Jaunākā meita, kurai ir 13 gadu, sākusi apmeklēt mācības Gulbenes novada vidusskolā. “Viņai tur patīk,” piebilst Tetiana. Cik ilgi būs jāpaliek ārpus savas Ukrainas, to viņa nezina un nākotni nezīlē. “Esmu bezgala pateicīga Dievam, esmu pateicīga cilvēkiem, ka esam nonākuši te, Gulbenē. Esmu pateicīga Kaspara ģimenei, kas mūs pieņēma un deva pajumti. Pasaulē nav nekā vērtīgāka par cilvēciskām attiecībām, nekā vērtīgāka par dzīvību, nekā vērtīgāka par ģimeni!” saka Tetiana.
Gan masiere, gan hirudoterapijas pratēja
Apmēram sešus gadus Tetiana praktizē hirudoterapiju. Šo metodi sākotnēji apguvusi, lai ārstētu pati sevi, savus tuviniekus. Tetiana stāsta, ka pasaulē ir vairāk nekā 400 dēļu sugu, taču ārstniecībā/medicīnā tiek izmantotas tikai medicīniskās dēles. Tetiana hirudoterapijai lieto tikai speciālā audzētavā iegūtās dēles. Izrādās, arī Latvijā ir tādas audzētavas. Jaunais Tetianas krājums ir nācis taisnā ceļā no turienes. Viņa uzsver – katram klientam tiek izmantotas iepriekš nekad nelietotas medicīniskās dēles. Pēc procedūras izmantotās dēles tiek iznīcinātas.
“Sākumā man pašai bija nepatika pret dēlēm. Daudzi to izjūt. Taču, kad apjautu efektu, es pilnībā mainīju savu attieksmi. Medicīnisko dēļu izmantošana ārstniecībā ir viena no senākajām metodēm un darbojas joprojām. Mana mamma sākumā teica, lai nenesu tos ērmus pāri slieksnim. Tomēr pieņēma šādu ārstēšanu, novērtēja un atzina par derīgu,” saka Tetiana. Līdzko viņa sapratusi, ka, izmantojot medicīniskās dēles, ir kļuvusi vesela, sākusi piedāvāt arī citiem cilvēkiem šāda veida ārstēšanos.
“Dēles tīra cilvēka asinis, tīra limfātisko sistēmu, izšķīdina trombus, palīdz apturēt asinsvadu sieniņu apkaļķošanos,” stāsta Tetiana. Katram klientam dēles uz ķermeņa liek tādās vietās, kas atbilst viņa veselības problēmām un sūdzībām. Arī izmantojamo dēļu skaits katrā konkrētajā gadījumā ir individuāls – pēc vajadzības. Vienā procedūrā parasti tiek izmantotas vairākas dēles. Dēle cilvēka organismā ielaiž dažādus fermentus, bioloģiski aktīvās vielas. Hirudoterapija palīdzot pat tādos gadījumos, kad tradicionālā medicīna ir bezspēcīga.
– Diāna Odumiņa
