10. un 11.maijā Ukrainas Koropas pašvaldības pārstāves Jūlija Prokhorenko un Jūlija Solodka viesojās Gulbenē, lai smeltos pieredzi pašvaldības darbā. Tūrisma jomas iepazīšanā viņas apmeklēja arī izglītojošo un interaktīvo centru “Dzelzceļš un Tvaiks”. Abas Latvijā ir pirmo reizi.
“Te ir ļoti jauki cilvēki. Atvērti, sirsnīgi un ļoti labi izturas pret Ukrainu. Redzams atbalsts. Zinām, ka arī Gulbenē dzīvo Ukrainas valstspiederīgie, un mēs viņus arī vienā no uzņēmumiem, kurā viesojāmies, redzējām. Arī parunājāmies. Un kopumā ir ļoti patīkami te būt. Pie jums ir ļoti skaisti!” saka J.Prokhorenko, un viņai piekrīt arī kolēģe.
Latvijas Pašvaldību savienības īstenotajā projektā “Uzticības tilti” no 8. līdz 12.maijam Latvijā uzturas triju Ukrainas pašvaldību pārstāvju delegācija. 8.maijā Rīgā delegācijas pārstāvji piedalījās Latvijas – Ukrainas pašvaldību solidaritātes forumā “Pirms…”. 10. un 11.maijā Ukrainas pašvaldību pārstāvji devās katrs uz savu sadarbības pašvaldību Latvijā, lai smeltos pieredzi pašvaldību darbā. Gulbenes novada pašvaldības sadarbības partnere ir Koropas pašvaldība, kas ir Ukrainas administratīvā iedalījuma vienība Černihivas apgabala austrumos.
Divu dienu garumā ciemiņi no Ukrainas iepazina Gulbenes novadu, klātienē tiekoties ar pašvaldības speciālistiem, skatot novada sociālo infrastruktūru un tiekoties ar uzņēmējiem: SIA “RCI Gulbene”, SIA “Avoti”, SIA “Konto”, SIA “Tālavas ķēniņa alus”.
Potenciālie sadarbības partneri
Gulbenes novada pašvaldības digitālā mārketinga un komunikācijas speciāliste Lana Upīte “Dzirkstelei” stāsta, ka Gulbenes novada pašvaldība piekrita dalībai šajā projektā, un Latvijas pašvaldību savienība caur šo projektu piemeklēja partnerus. “Pirms tam tikāmies “Zoom” platformā,” stāsta L.Upīte.
Koropa ir mierīgs apgabals, kur nenotiek aktīva kara darbība. Koropas pašvaldības pārstāves pastāstīja, ka viņi pie sevis uzņem tos, kas bēg no citiem Ukrainas apgabaliem. Viss darbs sociālajos centros, kultūrā ir pakārtots kara situācijai – tiek izgatavoti aizsargtīkli, ierakumu sveces.
“Šeit viņi gūst pieredzi, jo dzīve Ukrainā neapstājas, viņus interesē kokapstrāde, piemēram, ko varētu tālāk darīt ar skaidām, kā tās lietderīgi izmantot. Notika tikšanās uzņēmumos “Konto” un “Avoti”. Koropas pašvaldības pārstāves saka, ka dzīve tur neapstājas, bet tajā pašā laikā arī atzīst, ka šobrīd karš viņus ir atmetis vismaz 15 gadus atpakaļ. Bet viņi ir gatavi domāt un plānot uz priekšu, tāpēc viņi iepazīst mūsu pašvaldības pieredzi sociālajā un tūrisma jomā,” saka L.Upīte.
Katra diena – tas ir satraukums
“Dzirkstelei” J.Prokhorenko un J.Solodka atklāj realitāti, kāda ir, dzīvojot Koropas rajonā. “Tur, kur mēs dzīvojam, it kā ir mierīgi. Mūs kara postaža neskāra, aktīvās kara darbības tieši pie mums nebija. Bet mēs dzirdam raķetes, un tās ir lidojušas virs mūsu galvām. Bija dzirdams, kā uzspridzina tiltus. Kā mēs tur spējam dzīvot? Cilvēks pie visa pierod. Kad runājam ar cilvēkiem, kuri ir bijuši aktīvās kara darbības vietās, viņi sāk mierīgāk pret to visu izturēties un jau principā ir pieraduši. Viņi jau pēc skaņas zina, kas lido virs viņu galvām – tā viņi stāsta. Protams, arī tagad ir dzirdami šāvieni, droni lido – to visu redzam, dzirdam. Pastāvīgas trauksmes, bet esam iemācījušies sadzīvot. Mēs ejam uz darbu, bērni – uz skolu,” stāsta J.Prokhorenko.
Viņas kolēģe gan piebilst, lai arī jau ir pierasts, katra diena tāpat paiet satraukumā.
“Lai arī tagad esam te, kur ir miers, tāpat pārdzīvojam par savējiem, jo tur ir mūsu tuvinieki. Un telefonā tāpat atnāk informācija par trauksmi,” saka J.Prokhorenko.
