Kāpēc Gulbenes goda pilsoņa statuss (novada Goda diploms) un sudraba nozīmīte tiek bijušajiem komunistiem? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva gulbenietis politiski represētais Herberts Balodis. Viņš pauda, ka ir šo jautājumu pārrunājis ar saviem domubiedriem un kopā viņi secinājuši – daudzi, kuri nekad nav bijuši komunisti, vairāk būtu pelnījuši saņemt no pašvaldības šādu atzinību.
Saskaņā ar pašvaldības publiskoto informāciju 11 gadu laikā novada Goda diploms ir piešķirts 31 reizi. Saņēmēji 30 gados ir fiziskas personas, bet vienā gadījumā – juridiska persona. Apbalvotie ir uzņēmēji, zemnieki, skolotāji, kultūras darbinieki, novada vēstures pētītāji un fiksētāji, mediķi, sportisti, sporta darbinieki vai sporta kustības veicinātāji, pašvaldības vai valsts iestāžu darbinieki, sabiedrisko organizāciju aktīvisti. Visi apbalvotie ir ar ievērojamu tiešā vai sabiedriskā darba stāžu. Starp Goda diploma saņēmējiem vairāki ir tādi, kuru vairs nav šajā pasaulē.
“Dzirkstele” noskaidroja vairāku novada deputātu viedokli jautājumā, kuru aktualizējis H.Balodis, par to, vai Goda diploms ir piešķirams bijušajiem komunistiem.
Kandidatūras izvērtē apbalvošanas komisija
“Iedomājieties, cik kādreizējo komunistu Saeimā sēž?!” saka deputāts Normunds Mazūrs. Viņš skaidro, ka deputātiem apstiprināšanai Goda diploma saņemšanai tiek piedāvātas konkrētas kandidatūras, kuras izvirzījusi vietējā sabiedrība un kuras jau akceptētas arī pašvaldības veidotajā apbalvošanas komisijā. N.Mazūrs teic – viņš paļaujas uz šīs komisijas kompetento viedokli un pats speciāli nepēta apbalvojamo biogrāfijas teju no dzimšanas brīža.
“Ja komisija virza, man ir jāuzticas, ka cilvēki ir pelnījuši apbalvojumu. Goda diploms tiek piešķirts cilvēkiem par pietiekami lielu ieguldījumu novadam un tā sabiedrībai,” skaidro N.Mazūrs.
Deputāte Guna Pūcīte teic, ka deputātu lokā diskusija tādā griezumā, kā to piedāvā H.Balodis, nav bijusi. Viņa norāda, ka apbalvošanas komisija taču izvērtē katru potenciāli apbalvojamās personas kandidatūru un uz šo vērtējumu nepaļauties nav pamata. Runājot par to, ka starp apbalvotajiem mēdz būt arī bijušie komunisti, G.Pūcīte teic, ka tas bija cits laiks.
“Goda diplomu piešķir cilvēkiem gados, kuri dzīvi veltījuši kādam mērķim ar devumu novadam. Turklāt – tieši atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā,” viņa uzsver.
G.Pūcīte būtu pret, ja Goda diploma saņemšanai tiktu virzīts kāds bijušais čekas aģents vai ziņotājs. Bet par ierindas komunistiem viņa uzskata, ka daudzi šajā partijā sastāvēja ne pēc pārliecības un ne pēc brīvas gribas. Un vienlaikus piebilst, ka arī padomju gados novadā daudzi cilvēki ir strādājuši godam. “Piemēram, mūsu kolhozs “Spars” Lizumā. Mēs lielā mērā dzīvojam uz tā laika mantojuma,” saka G.Pūcīte.
Svarīgi, ko cilvēks paveicis pēdējos 30 gados
“Goda diploms – tas ir cilvēka darba novērtējums nevis īsti visa mūža garumā, bet par šiem 30 gadiem,” saka Atis Jencītis.
Viņš skaidro, ka deputāti tomēr izvērtē katru kandidatūru novada Goda diploma saņemšanai. Viņaprāt, apbalvoti tiek tie, kuri iesaistījušies Latvijas atjaunotās brīvvalsts uzturēšanā, nevis par to, kādi nopelni bijuši vai nebijusi iepriekš, padomju gados.
“Ja tik tālu skatīsimies atpakaļ, nevienam nevarēsim apbalvojumu piešķirt. Katram ir savs skelets skapī!” saka A.Jencītis. Viņš uzskata, ka varbūt tagad vēl kādam liekas svarīgi saprast, kurš bija un kurš nebija komunists, bet nevarot zināt to, kas nākamajām paaudzēm šķitīs uzmanības pievēršanas vērts.
“Ja cilvēks ir sevi pierādījis brīvajā Latvijā 30 gadu garumā, vai jāvērtē, kas bijis padomju vai vācu laikā? Es saprotu, ka daudziem ir sāpes par padomju gadiem un tā laika varas pāridarījumiem. Tomēr aicinātu nezaudēt objektivitāti, kad runa ir par šodienas cilvēkiem, par novadniekiem,” saka Aivars Circens.
Viņš atgādina, ka padomju gados bija amati, kurus nevarēja ieņemt, ja nebiji komunists. Bijis arī tā, ka nevarēja studēt iecerētajā programmā, ja nebiji komjaunietis vai komunists. Taču arī komunists varējis sekot savai sirdsapziņai un strādāt Latvijas labā, akcentē A.Circens.
“Ja cilvēks ir bijis komunists, vai viņš šodien nevar strādāt šīs valsts, novada un tā cilvēku labā?” viņš vaicā.
Fakti
Goda diploms ir Gulbenes novada pašvaldības augstākais apbalvojums. Tas izveidots 2012.gadā un tiek piešķirts saskaņā ar novada domes lēmumu. Kopā ar Goda diplomu var tikt pasniegta balva.
- Ar Goda diplomu apbalvo vienreiz gadā – Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītā pasākumā 18.novembrī, lai izteiktu novada pašvaldības atzinību par ieguldījumu un izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības un sociālās aizsardzības, sociālo pakalpojumu, valsts pārvaldes, kultūras, sporta, valsts aizsardzības vai politiskajā jomā.
- Goda diplomu pasniedz ne vairāk kā trīs personām.
- Ierosinājumus Goda diploma piešķiršanai novada domē var iesniegt līdz katra gada 1.oktobrim.
- Nolikums “Par Gulbenes novada pašvaldības apbalvojumiem” nosaka kārtību, kādā tiek izteikta pašvaldība atzinība ar tās nodibinātajiem apbalvojumiem fiziskajām un juridiskajām personām vai arī personu grupām – kolektīviem, par kuriem noteiktajā kārtībā novada pašvaldībā iesniegti ierosinājumi apbalvošanai.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
