Deputātu domas par pašvaldības budžeta taupīšanu – gan līdzīgas, gan atšķirīgas
16.februārī vietējie deputāti balsos par Gulbenes novada pašvaldības 2024.gada budžetu. Neoficiāli zināms, ka par budžetu būtu obligāti jānobalso tieši februārī, lai pašvaldībā neapstātos naudas plūsma un būtu iespējams darbiniekiem maksāt algas.
Deputātiem apstiprināšanai tiek nodots pašvaldības 2024.gada pamatbudžets, ziedojumu, dāvinājumu un aizņēmumu apmērs. Plānotie pamatbudžeta ieņēmumi ir 36 902 234 eiro, izdevumi – 45 419 338 eiro. Dāvinājumu līdzekļu atlikums uz gada sākumu – 20 916 eiro. Tāpat deputātiem jāapstiprina pašvaldības autoceļu un ielu uzturēšanas mērķdotācija – 875 680 eiro, kā arī jāapstiprina pašvaldības finanšu saistību apmērs – kopumā 33 331 419 eiro, kas attiecas uz vairāk nekā 50 realizācijas procesā esošajiem projektiem.
Šonedēļ deputātu pārstāvji no visām partijām apvienojās darba grupā. Tās mērķis bija, ir un arī turpmāk būs diskutēt un vienoties par priekšlikumiem, kā turpmāk sabalansēt pašvaldības šāgada budžetu, kurā izdevumi pārsniedz ienākumus. “Dzirkstele” aptaujāja vairākus vietējos politiķus, lai noskaidrotu viņu viedokli par iespējām taupīt pašvaldības naudu.
Sajūta – kā “zem tanka”
Guna Pūcīte (Nacionālā apvienība) saka: “Pašvaldības savā ziņā ir “pamestas zem tanka”. Kā vietējām vietvarām jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, bet, kā zināms, iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldība no valsts nesaņem simtprocentīgi atpakaļ, tikai 75 procentus. Iedzīvotāju skaits mazinās, birokrātijas prasības aug, iedzīvotāju prasības pēc komforta paliek lielākas. Aptuveni pusi no budžeta tērējam izglītībai – skolas (ēkas), pedagogu atalgojums, skolēnu pārvadājumi, ēdināšana (ko daļēji dotējam). Otra lielākā pozīcija – atalgojums pašvaldības darbiniekiem. Nepiekrītu apgalvojumam, ka atalgojums nav jāpalielina – kā tad lai pašvaldība kā darba devējs konkurē? Kā mēs celsim kopējo novada ekonomisko aktivitāti? Kā darbinieku citādi novērtēt un motivēt? Tikai ar atalgojumu! Cits jautājums ir par darītāja produktivitāti, atbildību un prasmēm. Un šeit, kā es domāju, ir gaidāmas pārmaiņas.”
G.Pūcīte uzskata – kopumā ir jāmazina darbaspēka skaits, bet palikušajiem darbiniekiem jāceļ atalgojums.
Viņa arī uzsver: “Kā pilnīgi “sačakarētu” uzskatu esošo iepirkumu sistēmu, kuras rezultātā pašvaldības pat nevar iegūt labu pakalpojumu par adekvātu cenu. Visbiežāk beigu beigās lētākais pašvaldībām sanāk dārgākais variants. Mainot iepirkumu procedūru, daudz mēs varētu izdarīt par mazākiem finanšu līdzekļiem.”
G.Pūcītei ir savs viedoklis par Gulbīšu parka rekonstrukcijas projektu Gulbenē. “Skaļie saukļi, ka tagad vajadzētu atcelt rekonstrukciju, lai tikai bērni skolās būtu paēduši par brīvu, neiztur kritiku. Pirmkārt, šim projektam ir piesaistīts ārējais finansējums un pašvaldība veic līdzmaksājumu – nesakārtot pašiem tīkamu ārvidi būtu stulbi. Daudzi vecāku acuraugi nemaz tā neraujas ēst skolas ēdienu, bet regulāri skrien uz veikalu. Liela daļa sagatavotā ēdiena – cūkām! Ja pašiem būs tā puse jāsamaksā, iespējams, mainīsies arī attieksme. Kopumā gribu teikt, ka budžets ir visu mūsu maks, un līdzīgi, kā ieejot veikalā – visam nesanāk, jādomā un jārēķina, ko likt grozā un ko atstāt plauktā,” saka deputāte.
“Kuļam to ūdeni uz vietas”
Ivars Kupčs (“JKP Jaunā konservatīvā partija”) uzskata – nav jāķeras pie esošās algu sistēmas un nav jācenšas pašvaldības darbiniekus novirzīt darbā uz nepilnām likmēm. Piemaksas ir jāmazina vai pavisam no tām jāatsakās, domā deputāts. Taču jādomā arī, kā nezaudēt darbiniekus, – saka I.Kupčs.
“Pa jomām ir jāiet cauri visam pašvaldības budžetam un un jāskatās. Ir pozīcijas, kuras var mazināt. Tas attiecas uz kultūru, sportu, izglītību, sociālo jomu,” saka I.Kupčs. Viņš uzsver, ka naudas grūtībās šogad ir ne tikai Gulbenes novads, bet arī citas Latvijas pašvaldības. Taču, viņaprāt, Gulbenes novadā šogad vairāk plāno un domā par attīstību, nevis tikai par budžeta patērēšanu algām, kā tas veidojas Talsu novadā, kur 75 procenti no pašvaldības budžeta naudas novirzīti atlīdzībai.
Deputāts saka, ka publiskie iepirkumi, plānotie projekti, būvdarbi tagad tiek divtik kritiski izvērtēti. “Ir atstāti projekti, kas ir paši nepieciešamākie. Arī tie, kuriem ir Eiropas Savienības finansējums, jo var gadīties, ka turpmāk var nerasties iespēja paņemt šādu finansējumu. Bet katrs projekts tiek izvērtēts. Ar lielu daļu projektu mēs pašlaik iepauzējam,” stāsta I.Kupčs. Viņš uzsver, ka deputātiem ir jāpaļaujas uz pašvaldības ekonomistu viedokli, jo tie ir speciālisti, kuri diendienā strādā ar budžetu.
I.Kupčs atzīst, ka deputāti daudz diskutē, bet, viņaprāt, svarīgi nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Sevišķi tas attiecas uz lauku teritorijām. “Kaut ko samazinot, nonākam pie tā, ka kādam tas darbs tomēr ir jāveic. Beigu beigās mēs tur kuļam to ūdeni uz vietas un ekonomijas mums nekādas nav. Piemēram, pagastos bija grāmatveži. Tie tika centralizēti. Vai tad grāmatvežu kļuva mazāk? Nē taču. Jāsaprot, ka darba apjoms grāmatvedībā ir gana liels. Tad ko mēs tur esam ieekonomējuši?” saka I.Kupčs.
Viņš uzskata, ka, centralizējot arī kultūras nozari, līdzīgi, kā tas jau noticis ar sporta jomu, vienalga uz vietas ir jābūt atslēgu turētājam jeb cilvēkam, kurš atbild par telpām, seko līdzi tur notiekošajam. Savukārt speciālisti Gulbenē varētu būt tie, kuri piebrauc klāt un uz vietas noorganizē konkrētu pasākumu.
Problēma – cik daudz tērējam
Intars Liepiņš (“Jaunā Vienotība”) domā, ka nav pareizi runāt par naudas trūkumu pašvaldībā. Jārunā esot par to, cik naudas un kā tiek tērēts.
“Mums jāmaina uzskati, principi, attieksme. Jānovērš korupcijas riski, blēdīšanās. Runa ir par to, cik saimnieciski rīkojas pašvaldība. Tāpēc ir jārunā par prioritātēm. Ir jārēķinās ar inflāciju. Algas neaug tik strauji kā cenas, piemēram, komunālo maksājumu apmēri. Cilvēki nespēj norēķināties par ikdienišķajām vajadzībām. Un tālāk aiziet ķēdes reakcija. Cieš veikali, ēdinātāji un citas pakalpojumu sniegšanas vietas, jo cilvēki tērē naudu mazāk. Tāpēc pašvaldībā ir ļoti jāpārskata rīcība ar finansēm,” saka I.Liepiņš.
Par to, ka pašvaldībai 2024.gadā ir deficīta budžets, deputāts akcentē: “Es jau iepriekš esmu teicis, ka Gulbenes novada pašvaldība var nonākt līdz finanšu stabilizācijai. Un tā ir realitāte. Kaut daudzi iepriekš šīm manām prognozēm neticēja. Bet arī tagad ir sajūta, ka pašvaldībā vairākums politiķu/darbinieku dzīvo tāda kā eiforijā. Situācija ir un būs kritiska tik ilgi, kamēr pašvaldībā patiešām netiks pārskatīta attieksme par to, kas ir un kas nav saimnieciski.”
I.Liepiņš ir nelokāms attiecībā uz novada lauku teritorijām. “Kur laukos ir sava lokālā vieta, tur ir jārīkojas ļoti saudzīgi. Tas attiecas gan uz kultūru, gan sportu. Gan uz Staru pirti. Tā cilvēkiem bija gadu gadiem iemīļota atpūtas vieta. Tā bija viņu piederības zīme. Nedrīkst aiztikt šādas vietas. Laukos cilvēkiem vajag šīs iespējas, jo tā ir iesaiste ārpus darba, ārpus mājām. Ja mēs ķersimies pie lauku cilvēku pulcēšanās vietām, mēs grausim viņu mentālo veselību.”
Jāsamazina deputātu alga
Normunds Audzišs (ZZS) saka: “Budžets top sarežģītos iekšējos un ārējos apstākļos, inflācijas ietekme, banku procentu maksājumu palielinājums ap 10 reizēm, dažādu funkciju nodošana no valsts pašvaldībām bez līdzfinansējuma, minimālās algas palielinājums, algu līmeņu sabalansēšana pa algu kategorijām utt. Tas viss mudina pašvaldību domāt un rīkoties, kā veicināt uzņēmējdarbības attīstību, kā piesaistīt investīcijas, lai Gulbenes novadā varētu radīt labi apmaksātas darba vietas, celtu iedzīvotājiem labklājības līmeni un attiecīgi iekasētu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar šo pašvaldībai labi neveicas un ir vājas iniciatīvas un darbības, tāpēc nākas apgriezt attīstības un labiekārtošanas projektus.”
Deputāts uzskata, ka pamatfunkcijām finanšu līdzekļi ir jāparedz. “Protams, jāizvērtē efektīva līdzekļu tērēšana, jāveic funkciju audits, vai patiešām visi darbinieki ir ļoti noslogoti. Tiem darbiniekiem, kam ir atbilstoša slodze, ir jābūt atbilstošam atalgojumam, jo pašvaldībai ir jākonkurē ar privāto sektoru un citām pašvaldībām,” viņš skaidro.
N.Audzišs ir par to, lai deputātiem samazinātu stundas atalgojuma likmi uz valstī noteikto minimumu – 4,17 eiro stundā, kā arī vadībai nepalielināt algu, atstājot iepriekšējā līmenī, samazinot indeksācijas koeficientu.
“Jaunām ģimenēm gan jāsaņem 700 eiro vienreizējs atbalsts bērniņa piedzimšanā,” uzskata N.Audzišs.
Ir jāveido pagastu apvienības
Aivars Circens (“Latvijas attīstībai”) uzskata: “Ir jāveido pagastu apvienības, par ko mēs cīnāmies jau divus vai trīs gadus. Katrā pagasta jāatstāj saimnieks vai lietvedis. Veidojot apvienības, var būt liela finanšu ekonomija. Tāpat arī kultūras jomā pagastos. Tie ir sāpīgi jautājumi, bet ir jārisina. Mēs sakām, ka katram jāsaņem atlīdzība par savu darbu. Bet vai par to, ka cilvēki atrodas amatā, ka atslēdz un aizslēdz durvis? Ja papētītu dziļāk, redzētu, kur ir šādas situācijas.”
Viņš piedāvā caurskatīt visus pašvaldības darbinieku štatu sarakstus. “Pieredze pierāda, ka kultūras un sporta jomā nav obligāti jāsēž uz vietas darbiniekam katra pagastā. Kultūrā… Ja pagastā vasarā notiek trīs pasākumi, vai tur darbiniekam uz vietas ir jābūt? Piemēram, Stāmerienā kultūra notiek pilī,” prāto A.Circens.
Viņš domā – varbūt ir jāatsakās no struktūras pašvaldības nozaru pārvaldīšanā, kāda bijusi finansiāli stabilajā laikā, un jāsper soļi atpakaļ. “Bagātie gadi, kad vairāk varējām atļauties, ir garām. Tagad turklāt daudzās jomās visu regulē valsts. Piemēram, izglītībā, tāpat arī kultūrā,” saka A.Circens.
Viņš ir arī pret pusslodzēm vienā un tajā pašā amatā pašvaldībā daudzās vietās. Pēc deputāta domām, viens cilvēks par pilnu slodzi var veikt darbu novada teritorijā vairākās vietās. Runa ir, piemēram, par saimnieciska rakstura pienākumiem.
A.Circens arī atbalsta kolēģes G.Pūcītes izvirzīto jautājumu par to, vai tiešām pašvaldībā vajag 24 komisijas. Iespējams, daudzas no tām esot jāapvieno. “Guna ieteica pārskatīt trīs komisiju nepieciešamību. Es uzskatu, ka ne tikai trīs, bet vairāk. Ja vairākas komisijas tiktu apvienotas, ja tās retāk sanāktu kopā, arī izmaksas būtu mazākas. Ir, protams, arī obligātās komisijas,” saka A.Circens.
Bez budžeta nevar neko turpināt
Atis Jencītis (“Latvijas Reģionu apvienība”) uzsver, ka termiņi patiešām spiež vietējos politiķus vienoties un apstiprināt pašvaldības šāgada budžetu, lai pēc tam domātu, kā vēl taupīt naudu.
“Mums ir jāpaļaujas uz pašvaldības izpilddirektori un arī uz deputātu darba grupu, kura pārskatīs gan pašvaldības funkcijas, gan štatus, izvērtēs darbinieku skaitu, noslogotību un nepieciešamību. Bet bez budžeta mēs nevaram neko turpināt,” saka A.Jencītis.
Par kolēģiem, kuri, viņaprāt, pauž populistiskas idejas, A.Jencītis saka tā: “Tagad kāds gatavs spēlēt teātri. Piemēram, par dažādiem atbalsta veidiem. Tā ir tikai spēlēšana uz iedzīvotāju jūtām. Nevar izraut no konteksta vienu atbalsta veidu – bērna piedzimšanas vienreizējo pabalstu (kuru plānots samazināt no 700 eiro uz 500 eiro – red.). Citi atbalsta veidi ir noņemti klusējot.”
A.Jencītis piemin, ka vairs nebūs pašvaldībā tautā tā dēvētās 13.algas jeb ikgadējās prēmijas par darba novērtējumu. “Prēmija ir darba devēja brīva izvēle. Šogad nolemts nemaksāt. Taču darbiniekiem tiek saglabāta atvaļinājuma pabalsta izmaksa, kaut arī to varēja nemaksāt, pamatojoties uz esošo situāciju. Tā ir brīva darba devēja izvēle,” skaidro deputāts.
Fakti
Gulbenes novada pašvaldības 2024.gadā plānotais projektu finansējums, piesaistot aizņēmumus:
* Litenes ielas pārbūve Gulbenē, kur kopējās izmaksas – 1 485 833 eiro, pašvaldības finansējums – 208 706 eiro, aizņēmums – 1 277 127 eiro;
* Gulbenes pilsētas Gulbīšu parka rekonstrukcija, kur kopējās izmaksas – 1 559 295; ES finansējums – 242 802 eiro; pašvaldības līdzfinansējums – 56 428 eiro; aizņēmums – 1 260 065 eiro;
* Lejasciema pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana, kur kopējais finansējums – 1 431 717 eiro; ES finansējums – 719 878 eiro, pašvaldības finansējums – 6 600 eiro; aizņēmums – 705 239 eiro;
* Lizuma pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana, kur kopējais finansējums – 1 464 149 eiro, ES finansējums – 1 037 020 eiro, pašvaldības finansējums – 73 265 eiro, aizņēmums – 353 864 eiro;
* Teritorijas labiekārtošana Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestādē, kur kopējais finansējums – 209 590 eiro, pašvaldības finansējums – 20 960 eiro, aizņēmums – 188 630 eiro;
* Teritorijas labiekārtošana Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādē, kur kopējais finansējums – 211 299 eiro, pašvaldības finansējums – 21 130 eiro, aizņēmums – 190 169 eiro;
* Ielu apgaismojums novada teritorijā, kur kopējais finansējums – 475 586 eiro, ES finansējums – 209 733 eiro, aizņēmums – 265 853 eiro;
* Transportlīdzekļu iegāde, kur kopējais finansējums – 200 000 eiro, pašvaldības finansējums – 20 000 eiro, aizņēmums – 180 000 eiro;
* Būvdarbi Druvienas pamatskolas ēkā, kur kopējais finansējums – 228 798 eiro, pašvaldības finansējums – 58 798 eiro, aizņēmums – 170 000 eiro;
* Municipālā mašīna/traktors ielu uzturēšanas darbību veikšanai, kur kopējais finansējums – 150 000 eiro, pašvaldības finansējums – 23 000 eiro, aizņēmums – 127 000 eiro.
Avots: Gulbenes novada dome
