
Gulbenes novadā azartspēļu vietas ir tikai pilsētā un tikai divās adresēs – liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati uz šā gada 1.janvāri. Lai arī redzams, ka šis bizness Gulbenē iet mazumā, pašvaldībā gribētu nodrošināties, lai vairāk Gulbenē vai novadā netiktu atvērta neviena jauna spēļu zāle. Lai šāda vēlme atbilstu Azartspēļu un izložu likumam, ir vajadzīgs dokuments, uz kā balstīties. Tāpēc tiek izstrādāts novada administratīvā teritorijas jaunais plānojums, kas paredzēs ierobežojumus attiecībā pret azartspēļu biznesa aktivitātē. Taču, kā izrādās, ar to vien būs par maz.
Pašvaldībai ir jāpasūta neatkarīgs pētījums, lai izstrādātu lokālplānojumu azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai vai, pareizāk sakot, aizliegšanai. 23.augustā deputāti attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē daudz diskutēja par to, bet vēl nevienojās.
Ieņēmumi no azartspēļu nodokļa rūk
Azartspēļu firmu maksātais izložu un azartspēļu nodoklis par lokālā mēroga aktivitātēm nonāk pašvaldības budžetā. Tā 2022.gadā pašvaldības budžeta ieņēmumi no azartspēļu nodokļa bija 8835,91 eiro, 2023.gadā plānotie ieņēmumi ir 5000 eiro. Salīdzinājumam, kā “Dzirkstele” noskaidroja pašvaldībā, budžeta ieņēmumi no šā nodokļa 2017.gadā bija 56 070 eiro.
Vai tiešam vajadzīgs lokālplānojumu azartspēļu sakarā, par to lika šaubīties deputāte Guna Pūcīte. Viņa arī jautāja, cik šāds pētījums maksās. Viņa bija kritiska attiecībā uz to, ka pētījums ne tikai norādīs, kur neļaut izvērst azartspēļu biznesu, bet arī kur to atļaut. “Kā šāda pētījuma rezultāti ietekmēs mūsu teritorijas plānojumu, iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nekustamo īpašumu tirgu?” viņa jautāja.
Pašvaldības teritorijas plānotāja Anita Vaska skaidroja – veikt šādu pētījumu ir ieteikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Viņa arī norādīja – bez pamatota pētījuma ministrija neakceptēs pašvaldības centienus kādās konkrētās teritorijās neļaut attīstīties azartspēļu biznesam. Ja ne, var sekot tiesu darbi, un nav garantēta pašvaldības uzvara, kā tas ir noticis Ķekavas novada pašvaldības gadījumā.
Pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša teica – neatkarīgs pētījums dos skatu no malas uz to teritoriju noteikšanu Gulbenes novadā, kur azartspēļu vietām nevajadzētu būt.
A.Vaska arī uzsvēra, ka uzstādījums būtu noteikt, lai visā Gulbenes novada teritorijā vispār vairs netiktu atvērta neviena jauna azartspēļu organizēšanas vieta papildus jau esošajām.
Ministrija iesaka Salaspils novada pieredzi
Piemēram, Salaspils novada dome jau 2021.gadā ir izstrādājusi lokālplānojumu azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai Salaspils pilsētas teritorijas daļā, veicot grozījumus Salaspils novada teritorijas plānojumā. Pētījums pašvaldībai izmaksājis 14 900 eiro bez PVN – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā informācija.
Ministrija šo praksi (pētījuma pasūtīšanu un izstrādi) citām Latvijas pašvaldībām ir norādījusi kā labo piemēru. Salaspiliešiem šāda pētījuma mērķis ir formulēts, pirmkārt, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu starp sabiedrības un uzņēmējdarbības attīstības interesēm par azartspēļu organizēšanu konkrētajā pilsētas vietā.
Salaspilī kopumā ir 28 objekti, kuros azartspēles nav atļauts organizēt, vismaz 15 sabiedriskās ēdināšanas objekti un mākslas un mūzikas dārzs kā publisku pasākumu vieta, kuros atļauts tikai totalizators un derības.
SIA “LVBet” tiesājusies ar Gulbenes novadu
G.Pūcīte par šo Salaspils novada domes pasūtīto pētījumu teica: “Uz 79 lapām ir sarakstīts tas, ko mēs jau apmēram zinām.”
E.Garkuša oponēja, ka nemēdz būt konfliktu jautājumos, kas jau definēti Azartspēļu un izložu likumā. Strīdi ar uzņēmējiem sākoties tad, ja pašvaldība noteikusi vēl kādus papildu ierobežojumus pēc saviem ieskatiem. Viņš pieminēja nesaprašanos, kas Gulbenē bijusi ar SIA “LVBet” un kur tiesu darbi tomēr beigušies par labu pašvaldībai.
Jāatgādina, ka 2019.gadā deputāti nobalsoja pret jaunas azartspēļu vietas izveidi Gulbenē, tādējādi atsakot minētajai firmai. Problēmas ar šo firmu pašvaldībai vēlāk turpinājušās tāpēc, ka, uzņēmējam atverot teritorijas plānojumu, nebija skaidri spēles noteikumi.
E.Garkuša uzsvēra, ka valsts ir pateikusi: azartspēļu bizness ir legāls un ar noteiktiem nosacījumiem. Tuvumā dzīvojošo viedoklis nevar būt ietekmējošs. Vajadzīgi pašvaldības argumenti kopsakarā ar pamata nostāju liegt konkrētā vietā azartspēles. Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi uz vairākām iespējām, kā regulēt šos nosacījumu, un kā viens no labākajiem – iestrādāt pašvaldības teritorijas plānojumā atļautās un liegtās vietas azartspēļu organizēšanai. Un tas ir vislabākais veids, kā uzņēmējs azartspēļu jomā var plānot savu uzņēmējdarbību – skaidroja E.Garkuša.
“Tā droši vien ir taisnība, ka pašvaldībai ir jābūt instrumentiem, ar ko pateikt “jā” vai “nē”,” sacīja G.Pūcīte. Tomēr viņa neatkarīga pētījuma pasūtījumu uzskata par pašvaldības nopirktām tiesībām aizliegt organizēt azartspēles tajās vietās, kur uzskata, ka tas nebūtu vēlams.
Fakti
*2011.gadā Gulbenes novada domes deputāti bija pieņēmuši rezolūciju par azartspēlēm. Rezolūcija tapa, pamatojoties uz toreizējā domnieka Jāņa Antaņeviča ierosinājumu par azartspēļu ierobežošanu pilsētā un lauku teritorijā. Šodien šī rezolūcija no likumības viedokļa ir apšaubāma.
* Gulbenē spēļu zāles “Joker” un “Fenikss” darbojas 24 stundas 7 dienas nedēļā un faktiski pilda naktsklubu funkcijas. Naktsklubu nišā neviena citāda piedāvājuma Gulbenē nav.
* Līdz ar digitālo laikmetu fiziski pieejamās azartspēļu vietas sākušas izkonkurēt interneta vietnes. Azartspēles ir iespējams spēlēt tiešsaistē, šim nolūkam ir vajadzīga tikai viedierīce un bankas konts, kā arī finanšu līdzekļi šajā kontā.
Viedoklis
Vai spēļu zāļu skaita samazināšana mazinās azartspēļu atkarības problēmu? Atbild Gulbenes psiholoģe Evita Petručeņa: “Azartspēļu atkarību pat ļoti nopietnu problēma, kura pārsniedz manu kompetenci un kurai nepieciešama ārstēšana. Pēc ārstēšanas vai paralēli tai būtu iespējama konsultēšana, lai pārstrādātu kādas traumatiskas pieredzes, kuras ir “zem” atkarības. Uzskatu, ka jāstrādā ar cēloņiem. Ar pieejamības mazināšana (spēļu zāļu skaita samazināšanu pašvaldības teritorijā) nevar atrisināt problēmu pilnībā, iespējams, var tikai uz brīdi mazāk provocēt atkarīgo uzvedību. Tomēr būtiskāka ir cilvēka motivācija pārvarēt atkarību. Svarīgi arī citi iekšējie resursi un arī, visticamāk, apkārtējo atbalsta. Man pašai nav darba pieredzes ar azartspēļu atkarību, kuru klients būtu definējis kā problēmu.”