No balsta un kustību sistēmas slimībām reti kurš mirst, taču veselības problēmas parasti saglabājas uz visu atlikušo mūžu. Šodien strādāšu no mājām, uz biroju nebraukšu! Ierušināšos zem pleda dīvānā, nolikšu blakus siltu tējas trauku un cepumus un izdarīšu, kas darāms. Izklausās pat pēc tīri patīkamas darba dienas, vai ne? Pandēmijas laiks ne vienam vien ļāva saprast, ka daudzi no ierastajiem darbiem gluži labi padarāmi arī no mājām. Tomēr jaunajai atklāsmei ir arī mīnusi, turklāt daži no tiem ir visai postoši mūsu veselībai.
Atzīstot godīgi, reti kurš savus pie datora darāmos darbus vienmēr veic godprātīgi ierīkotā ergonomiski pareizā darba vietā. Un nebūt ne vienmēr padomājam par to, ko mums nodara jauka ierušināšanās dīvānā ar laptopu uz kājām. Protams, arī ledusskapis rokas stiepiena attālumā nav nemaz tāds bonuss darba dienai, bet tas jau ir cits stāsts.
“Sēdošs darbs, darbs pie datora birojā, kas aizņem lielāko dienas daļu, ir liels izaicinājums mūsu mugurai. Strādājot savās darbavietās, vairāk vai mazāk ir piedomāts pie darba vietas iekārtojuma, ergonomikas, lai mēs justos ērti, varētu produktīvi veikt savus darba pienākumus, saudzētu savu veselību. Diemžēl pēdējo divu gadu laikā strauji mainījusies situācija un daudzi biroja darbinieki pārgājuši uz attālināto darbu – tātad darbs no mājām. Bet vai, strādājot no mājām, mēs atceramies par savas darba vietas iekārtošanas nepieciešamību? Visticamāk, nē. Biežāk dzirdētais: sēžu dīvānā, klēpjdators uz ceļiem un veicu savus darba pienākumus. Kas tālāk? Nevar saprast, kāpēc parādījušās biežas galvassāpes, saspringusi plecu zona, šad tad parādās roku tirpšana, kādam uzrodas arī sāpes muguras jostas daļā,” saka ergoterapeite Kristīne Tiškus.
“Cilvēki bieži vien neapzinās, ka darba videi ir ļoti liela nozīme mūsu veselībā. Veselība veidojas katru dienu, tāpēc ne tikai fiziskā darbā, bet arī ofisa darbā, darbā no mājām, darbā ar datoru ir būtiska nozīme ergonomikai, apkārtējai videi un paradumiem,” ergoterepeites viedoklim piekrīt arī fizioterapeits Kristaps Ķezberis.
Sēdēt nepareizi ir tikpat slikti, kā nepareizi celt smagumus
Bieži valda uzskats, ka no muguras sāpēm cieš tikai cilvēki, kas strādā fiziski smagu darbu. Taču, lai arī cik tas būtu dīvaini, sēdēšana mugurkaula veselībai ir vismaz tikpat kaitīga kā nepareiza smagumu celšana. Piemēram, tālbraucējiem šoferiem ir gadiem ilgs, pastāvīgi sēdošs darbs. Šī iemesla dēļ mediķi, norādot uz pastāvīgas sēdēšanas kaitīgumu, to jau sākuši dēvēt par 21.gadsimta “smēķēšanu”.
Interneta mājaslapā “neirokirurgi.lv” uzsvērts, ka tieši muguras sāpes ir visbiežākais darbnespējas iemesls jauniem cilvēkiem (līdz 45 gadu vecumam) mūsdienās un tas ir arī kopumā trešais biežākais iemesls, kāpēc cilvēki vēršas pēc mediķu palīdzības, turklāt lielākā daļa sabiedrības savas dzīves laikā kādu reizi saskaras ar muguras sāpēm.
Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā par ergonomisko darba vides riska faktoru izraisītajām arodslimībām secināts, ka lielākā daļa no diagnosticētajām balsta un kustību aparāta arodslimībām ir fiziskās pārslodzes izraisītas, respektīvi – ergonomisko risku izraisītās slimības. Tās veido vairāk nekā pusi no visiem arodslimību gadījumiem valstī. Pētījumā arī secināts, ka atkarībā no slimības lokalizācijas un smaguma pakāpes balsta un kustību sistēmas slimības var dažādi ietekmēt darba spējas – no pilnīgi netraucētām funkcionēšanas spējām līdz pat pilnīgai darba nespējai. Šīs slimības ir ļoti sāpīgas un spēj ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu slimību izraisītās, samazinātās darba spējas un sāpes var negatīvi ietekmēt dažādus aspektus darba sniegumā, ietverot gan izturību, gan kognitīvās spējas vai koncentrēšanos, racionalitāti un garastāvokli, tāpat arī mobilitāti un veiklību. Šīs slimības var ietekmēt arī darba drošības aspektus. Speciālisti atzīst, ka no balsta un kustību sistēmas slimībām reti kurš mirst, taču veselības problēmas parasti saglabājas uz visu atlikušo mūžu.
Svarīgi ir izkustēties
K.Tiškus uzsver: ”Esam aizmirsuši par to, ka darbs no mājām nozīmē, ka nepieciešams arī mājas apstākļos izveidot sev darba vidi. Tātad jābūt galdam, pie kura mēs varam piesēsties un zem kura arī palikt kājas, nevis sēdēt no maliņas vai vēl sliktāk – pie neliela žurnālu galdiņa. Vajadzīgs krēsls, uz kura būtu ērti sēdēt, svarīgi, lai varam atbalstīt muguru atzveltnē, protams, ja tas būtu biroja krēsls ar regulējamu augstumu, būtu vienkārši burvīgi. Ja darbs tiek veikts, izmantojot klēpjdatoru, tad nepieciešams to novietot uz paliktņa. Monitora augšējai malai jābūt acu līmenī, lai lieki nesasprindzinātu plecu zonu. Ja klēpjdators novietots uz paliktņa, tad viennozīmīgi nepieciešama atsevišķa klaviatūra, ar kuru strādāt, lai nepārslogotu plaukstas pamatnes locītavas, rokas. Galda augstums – piesēžoties pie galda, pleci atbrīvoti, rokas saliektas elkoņos 90 grādu leņķī. Svarīgi, lai monitors būtu novietots mums priekšā, lai nebūtu nekādas rotācijas. Strādājot ar stacionāro datoru, principi tie paši – jāievēro galda augstums, jāsēž krēslā, kājas zem galda, nevis saliktas zem dibena vai sakrustotas. Ļoti svarīgi atcerēties palaikam uztaisīt īsu pauzīti izkustoties, te nu īstais laiks iemācīties arī padzeties, aizskrienam līdz virtuvei un piepildām glāzi ar ūdeni. Esam izkustējušies un arī padzērušies, kas viennozīmīgi ir svarīgi. Vēl atceramies par apgaismojumu. Ja visas šīs lietas mēs ignorējam, turpinām sēdēt, kā pagadās un kur pagadās, tad, visticamāk, ļoti daudz darba būs fizioterapeitiem, bet mājās strādātājiem savukārt būs diezgan lieli tēriņi, lai sakārtotu savu veselību. Diemžēl tā arī ir, jo šis laiks parāda, ka diezgan bieži mēs nepadomājam par to, kā sēžam, kur sēžam utt. Mūsu veselība lielā mērā ir atkarīga no mūsu ieradumiem. Ieradumus varam mainīt tikai un vienīgi mēs paši, tāpēc domājam, kāds ir mūsu mājas birojs, taisām regulāras īsas pauzītes izkustoties un atceramies, ka darbs mājās arī ir jānormē.”
Savukārt K.Ķezberis stāsta: “Man kā fizioterapeitam bieži vien nākas uzklausīt pacientu “šausmu stāstus” par ofisa vidi, kurā nav iespējas individuāli pielāgot darba galdu, krēslu, ekrānu un citu darba ikdienā tik ļoti nepieciešamo. Darba vide spēlē būtisku lomu mums katram, tādēļ tā pēc iespējas jāpielāgo ne vien darba vajadzībām, bet arī paša darbinieka veselībai. Darbs no mājām nav izņēmums. Pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieauga to cilvēku skaits, kuri savu darbu veica no mājām. Diemžēl daļa no viņiem, izmainot darba vidi, nonāca pie secinājumiem, ka pastiprinās vai arī ir uzradušās sāpes mugurā, kur bieži vien arī par galveno vainīgo varēja saukt izmaiņas darba vidē. Viens no riska faktoriem, kura dēļ cilvēkam rodas veselības traucējumi darbā ar datoru, ir piespiedu pozīcija. Ilgstoši esot sēdus pozīcijā, daļa muskuļu atslābst un daļa atrodas konstantā statiskā slodzē. Tas rezultējas ar paaugstinātu spiedienu uz starpskriemeļu diskiem, kā rezultātā nereti populārākā no hroniskajām saslimšanām cilvēkiem darbā ar datoru ir muguras sāpes gan plecu daļā, gan jostas daļā. Lai ar to cīnītos, ikdienā nav nepieciešamas nemaz tik sarežģītas metodes. Vienkāršākais, ko jebkurš darbā ar datoru var darīt, ir ik pēc stundas, pusotras paņemt mazu – trīs līdz piecu minūšu – pauzi un izkustēties: aiziet līdz tualetei, aiziet padzerties ūdeni vai vienkārši aiziet prom no ekrāna un “izraut” sevi no krēsla. Protams, apzinos, ka ir diezgan nereāli cilvēkam prasīt visu dienu pavadīt perfekti ergonomiski, bet jāatceras arī tas, ka jāpievērš uzmanība savam ķermenim un fiziskajai aktivitātei regulāri un katru dienu, jo, esot astoņas stundas darbā statiskā pozā, fiziskās aktivitātes reizi nedēļā neatsvērs katras dienas ietekmi uz organismu. Kustība ir zelta vērtē!”
– Agnese Leiburga
FAKTI
- muguras sāpes ir visbiežākais darba nespējas iemesls jauniem cilvēkiem (līdz 45 gadu vecumam);
- muguras sāpes ir kopumā trešais biežākais iemesls, kāpēc cilvēki vēršas pēc mediķu palīdzības;
- 75-90 % cilvēku saskaras ar muguras sāpēm savas dzīves laikā;
- 20-25 % cilvēku ir muguras sāpes vismaz vienu reizi gadā;
- 1 % cilvēku ir pastāvīga darba nespēja muguras sāpju dēļ.
Avots: “www.neirokirurgi.lv”
