Apmēram 3 procenti ērču inficētas ar encefalītu, līdz 9 – ar ērlihiozes ierosinātāju, līdz 70 – Laimas slimības ierosinātāju – borēliju. Dodoties zaļumos, pastāv liela iespēja noķert kādu ērci. Skaidrojam, kā rīkoties, lai no šī kukaiņa izvairītos, ko darīt, ja tas jau piesūcies, un ar kādām nepatikšanām jārēķinās.
Šogad aktīvākas
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Novērojumi rāda, ka šogad to pārziemošanas apstākļi bijuši labvēlīgi. Tas nozīmē, ka prognozējams salīdzinoši augstāks ērču aktivitātes līmenis nekā iepriekšējos gados, brīdina Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC).
Laboratorijā pārbaudot dabā savāktās nepiesūkušās ērces, secināts, ka viens līdz trīs procenti kukaiņu ir inficēti ar encefalītu, viens līdz deviņi procenti – ar ērlihiozes ierosinātāju. Savukārt 20 līdz pat 70 procentiem ērču konstatēta Laimas slimības ierosinātāju – borēliju – klātbūtne.
Par ērču encefalīta un Laimas slimības pazīmēm un potenciālajām sekām mediķi runā bieži, bet “ērlihioze” ir mazāk dzirdēts termins. Epidemiologi skaidro, ka šī slimība parasti sākas kā jebkura infekcija – ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos. Inkubācijas periods ilgst vidēji astoņas dienas. Ar laiku var attīstīties gremošanas orgānu un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, kā arī elpceļu saslimšanas simptomi. Laboratoriskās atrades liecina par vieglu aknu bojājumu.
Parasti infekcija norit vieglā formā un beidzas bez speciālas ārstēšanas, tādēļ vairumā gadījumu paliek nediagnosticēta, norāda SPKC. Smagas komplikācijas iespējamas tikai 16 procentos gadījumu. Tādā gadījumā visbiežāk novērojams ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja un asinsizplūdumi, retāk – meningīts un meningoencefalīts.
Ar pinceti vai diegu
Ja ērce piesūkusies, svarīgi to noņemt pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmē, ka nevajag tērēt laiku, dodoties no kāda lauku nostūra uz slimnīcu. Pirms ērces izvilkšanas ādu ap piesūkšanās vietu vajadzētu dezinficēt ar spirtu. Pēc tam kukainis ar pinceti jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties to nesaspiest. Vilkt ārā vajadzētu lēni, ar vienmērīgu kustību, māca eksperti. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur ādas mikrotraumām vai nejauši aizskarot gļotādas.
Ja pie rokas nav pincetes, var izmantot diega cilpu, ko apsien ap kukaiņa snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai. Velkot aiz galiem, ērci izņem un pēc tam iznīcina, nolaižot kanalizācijā vai sadedzinot. Vēl izņemšanai var izmantot salveti vai gumijas cimdus. Pēc tam piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli, bet rokas rūpīgi nomazgā ar ziepēm.
Noņemšanas procesa laikā ērci nedrīkst saspiest, raut nost un pilināt virsū šķīdumus, jo vīrusi tām atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas zarnu traktā. Tas nozīmē, ka, uzspiežot ērcei, vīruss vai borēlijas var nonākt cilvēka asinīs.
Ja inficētā ērce laikus pamanīta un pareizi noņemta, pastāv liela varbūtība, ka slimību izraisītāji cilvēka organismā nemaz nenonāk. Tomēr 30 dienu pēc kukaiņa piesūkšanās brīža vajadzētu vērot, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu. Ja tā, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai uzsāktu ārstēšanu.
Ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst no trim līdz 28 dienām. Slimība sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem – nespēku, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru – ap 38 grādiem –, kakla stīvumu, muskuļu un locītavu sāpēm, reizēm arī acu sāpēm.
Vakcīna un gaišs apģērbs
Izvairīties no saslimšanas ar ērču encefalītu, kas katram trešajam izraisa paliekošas sekas – no regulārām galvassāpēm līdz paralīzei –, palīdz vakcinēšanās. Teritorijās ar visaugstāko saslimstības līmeni deklarēto bērnu potēšana joprojām tiek nodrošināta bez maksas. Šogad tādas pašvaldības ir četras: Kuldīgas, Ventspils, Talsu un Dienvidkurzemes novads. Par velti vakcinē arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus neatkarīgi no dzīvesvietas. Pārējiem viena pote izmaksā aptuveni 30 eiro, var secināt, izpētot medicīnas iestāžu cenrāžus. Pilnam kursam sākotnēji nepieciešamas trīs vakcīnas, pēc tam regulāri jāveic revakcinācija.
Pret abām pārējām biežākajām ērču izraisītajām slimībām vakcīnas nav, līdz ar to būtiski inficēšanās risku pēc iespējas samazināt, ievērojot drošības pasākumus. Pieredze rāda, ka ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem 10–15 centimetru augstumā no zemes, tāpēc, dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt. Vēlamas izvēlēties pēc iespējas gaišākas krāsas drēbes.
Efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, uzsver SPKC. Tādēļ ieteicams regulāri pļaut zāli, izcirst krūmus, pagalmā neatstāt pagājušā gada lapu un nozāģētu zaru kaudzes, aprušināt ogulājus, lai zem tiem neaugtu zāle. Vietās, kur zālājs robežojas ar mežainām vietām, ieteicams izkaisīt skaidas vai granti. Šāda sausuma barjera var veicināt ērču skaita samazināšanos zālē. Savukārt atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu vajadzētu veidot drošā attālumā no krūmiem, ogulājiem un citiem augiem. Tam labāk izvēlēties atvērtu, saulainu vietu.
– Ilze Šķietniece
Der zināt
/ Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz plus trīs līdz piecus grādus pēc Celsija.
/ Monitoringa vietās Kurzemes reģionā to aktivitāte atsevišķās vietās mežā, pļavās un krūmājos ir no 30–70 vienībām uz kilometru.
/ Gada siltajā sezonā parūpējies par to, lai vienmēr ir līdzi stingrs diegs, speciālā pincete vai cita veida instruments ērces pareizai noņemšanai.
/ Ja ērces galva vai kāja izņemšanas procesa laikā paliek ādā, nevajag censties to izvilkt – pati pēc laika iznāks ārā.
Avots: vm.gov.lv un bkus.lv
Epidemioloģiski bīstamās ērču sugas
Ganību ērce
Novērota visā Latvijas teritorijā, mazāk – austrumdaļā. Šīs sugas pārstāves ir aktīvas no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem maijā, jūnijā un septembrī.
Taigas ērce
Sastopamas Latvijas austrumdaļā. Aktīvas no marta beigām līdz jūlija sākumam. Masveida aktivitātes pacēlums – aprīlī un maijā.
Ornamentētā pļavu ērce
Pēdējos gados Latvijas teritorijā sastopamas arvien biežāk, sevišķi dienvidu un rietumu daļā, kā arī Rīgas reģionā. Masveida aktivitāte reģistrēta galvenokārt agri pavasarī un vēlu rudenī. Pārējā sezonas laikā šīs sugas ērces sastopamas salīdzinoši retāk.
Avots: “Spck.gov.lv”
