“Man visu laiku ir nogurums. Reizēm šķiet, ka spēka ziņā esmu veca tantiņa, lai gan man nav pat vēl 50 gadi. Kad kopā ar ģimeni nesen braucām ekskursijā, teicu, ka skatu tornī gan nekāpšu – man vienkārši nebija tam spēka… Esmu vakcinēta pret Covid-19 trīs reizes, bet tāpat saslimu, turklāt pat divreiz,” par pašsajūtu pēc tam, kad pirms pusgada otro reizi izslimoja “kovidu”, stāsta Baiba.
Šādi un līdzīgi stāsti no paziņām, kuri izslimojuši Covid-19, lai gan bijuši vakcinēti, pēdējā laikā dzirdami daudz, tādēļ šajā rakstā skaidrojam, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši šādā situācijā, kādu palīdzību var gūt medicīnas iestādē un kā cilvēks var palīdzēt sev pats.
Valsts līdzfinansējums
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) norāda – Latvijā ir pieejams rehabilitācijas pakalpojums pēc Covid-19 izslimošanas, to var saņemt vairākās medicīnas iestādēs (plašāk skatīt faktu rāmī līdzās rakstam – red.) ar valsts līdzmaksājumu, un pašlaik pēc tā ir vērojams pieprasījums.
“Pacients, ierodoties stacionārā, tiekas ar rehabilitologu, kurš izvērtē pacienta veselības stāvokli un nosaka rehabilitācijas plānu, piemēram, fizioterapeita nodarbības un citu. Sākot ar otro dienu stacionārā, pacienta līdzmaksājums ir 5 eiro par dienu. Jāuzsver, ka ir arī no pacienta līdzmaksājumiem atbrīvotās iedzīvotāju grupas: trūcīgās personas ar atbilstošu izziņu, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, politiski represētās personas, bērni līdz 18 gadu vecumam un citas,” stāsta NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ginta Ozoliņa.
Pat krūškurvja masāža
Arī SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” piedāvā saņemt rehabilitācijas pakalpojumus pēc Covid-19 izslimošanas, izejot par maksu speciālu piecu vai desmit dienu programmu. Vienu brīdi “Līgatnē” šo programmu varēja iziet arī daļēji valsts apmaksātu, ja bija ārsta nosūtījums, bet šobrīd tā vairs nav pieejama, jo valsts vairs nekompensē.
“Līgatne” piedāvā izstrādātu medicīniskās rehabilitācijas programmu, kas paredzēta komplikāciju mazināšanai, ikdienas aktivitātes atjaunošanai un ar pacienta veselību saistītās dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pacients sākotnēji saņem fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai internista konsultāciju, kuras laikā veic pacienta funkcionālu izvērtēšanu. Ja programma neatbilst pacienta veselības stāvoklim, sastāda individuālu rehabilitācijas plānu. Programmas laikā pieejama, piemēram, ārstnieciskā vingrošana, krūškurvja masāža, sāls istabas apmeklējums, aromterapija un citas aktivitātes.
Arī atmiņas traucējumi
SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” galvenā ārste Ilze Bērziņa atzīst – cilvēki, kuri izslimojuši Covid-19, jūtas dažādi. Daļai nav nekādu paliekošu traucējumu, bet daļai nepieciešama rehabilitācija.
“Pazīmes, par ko sūdzas cilvēki, kuri izmaiņas savā veselībā saista ar Covid-19 izslimošanu, ir nespēks, atmiņas traucējumi, turklāt arī gados jauniem cilvēkiem. Tie, kuriem “kovida” laikā bijusi abpusēja pneimonija un plaušu bojājumi, tagad vērojams elpas trūkums, aizdusa. “Kovidu” izslimojušajiem parādās glikozes tolerances traucējumi – kādu brīdi ir paaugstināts cukura līmenis, kas var būt iemesls, lai attīstītos arī cukura diabēts. Vērojami arī sirds ritma traucējumi,” stāsta I.Bērziņa.
Viņa uzsver, ka situācijas ir dažādas un individuālas, tāpat kā katra cilvēka imunitāte kopumā un arī iegūtā imunitāte pēc vakcīnas saņemšanas. Tomēr šādas vispārējas un kopīgas tendences ir vērojamas. “Ir bijuši gadījumi, ka arī pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem pēc izslimošanas vajadzēja ilgāku atveseļošanās laiku, 7-8 nedēļas nekā ierastās 3-4 nedēļas. Vērojama arī tendence, ka cilvēkiem, kuriem ir hroniskās saslimšanas, piemēram, kaulu locītavu vai muguras problēmas, šīs kaites saasinās, sāpes pastiprinās,” saka ārste.
Palīdz pat audiologopēds
I.Bērziņa secina – lielākoties rehabilitācijas pakalpojumus pēc “kovida” izslimošanas “Līgatnē” saņem cilvēki vecumā no 35 līdz 75 gadiem, izvērtējot savas finansiālās iespējas, jo tagad tas ir maksas pakalpojums.
“Līdz 1. jūlijam bija pieejama arī valsts apmaksāta dienas stacionāra programma 10 darbdienas, ko cilvēki labprāt izmantoja. Abas maksas programmas izveidojām, jo bija pieprasījums. Programmas laikā ar cilvēkiem šeit strādā fizioterapeits, ergoterapeits un citi speciālisti. Tiem, kuriem ir balss vai rīšanas problēmas, vajag arī audiologopēda palīdzību – tas ir īpaši tiem cilvēkiem, kuriem “kovida” slimošanas laikā bija intubācija,” saka ārste.
Lai var atgriezties darbā
“Pēc kursa iziešanas efekts ir vērojams – cilvēki atzīst, ka jūtas labāk. Daļa pēc tam atgriežas darbā, daļa paliek ģimenes ārsta uzraudzībā, bet labākā stāvoklī nekā iepriekš un ar domu, ka varēs atgriezties darbā,” stāsta I.Bērziņa.
Viņa atzīst – atgriešanās darbā pēc slimošanas arī var būt atšķirīga. To nosaka arī tas, kādu darbu cilvēks ikdienā veic: piemēram, sēdošu darbu kabinetā vai fiziski aktīvu rūpnīcā, ir jūrnieks vai augstsprieguma līniju montieris, kuram ikdienā jākāpj stabos.
“Problēmas atgriezties darbā var būt arī garīga darba veicējiem, piemēram, skolotājs nespēj novadīt stundu klases priekšā, grāmatvedis nespēj koncentrēties aprēķiniem un tamlīdzīgi. Laiks, kad var atgriezties darbā pēc Covid-19 izslimošanas, ir ļoti individuāli katrā situācijā,” uzsver I.Bērziņa.
Trīs elementāras lietas
Ārste uzsver, ka Covid-19 izslimojušie noteikti var palīdzēt arī paši sev, regulāri darot trīs salīdzinoši vienkāršas un elementāras darbības.
“Pirmkārt, jāveic mērena fiziskā aktivitāte – pastaigas svaigā gaisā ar pakāpeniski pieaugošu noieto attālumu un tempu vai arī nūjošana. Tie, kuri regulāri skrējuši pirms saslimšanas, var atsākt skriešanu, bet tiem, kuri iepriekš nav skrējuši, nevajadzētu tagad to sākt darīt. Otrkārt, šķidruma uzņemšana, pārsvarā ūdens, divi litri dienā, kam var pievienot arī dabīgās sulas. Treškārt, pilnvērtīgs uzturs – bagāts ar šķiedrvielām, minerālvielām un vitamīniem. Un, protams, nesmēķēt,” saka I.Bērziņa.
Atbildība arī pašiem
Ārste iesaka katram arī pašam būt atbildīgam par savu veselību. Diemžēl pašlaik valstī atkal vērojama Covid-19 saslimušo skaita palielināšanās, tādēļ I.Bērziņa norāda – ja medicīnas speciālisti rekomendēs, ka cilvēkiem Latvijā vajag saņemt arī vēl ceturto vakcīnu pret Covid-19 jeb atkal veikt revakcināciju, tad to arī vajag darīt.
“No potēm nav jābaidās. Tie, kuri bija vakcinēti pret “kovidu”, izslimoja šo slimību vieglākā formā, un kas to zina, kāda būtu viņu slimības gaita, ja tomēr vakcinējušies nebūtu. Tādēļ apgalvot, ka vakcinējās, bet tāpat saslima, ir, kā ir. Tā kā kopumā valstī pret Covid-19 vakcinēto cilvēku skaits ir liels, tad zināma imunitāte pret šo vīrusu būs iegūta, un domājams, ka tas nevarēs vairs tik plaši izplatīties. Tomēr modrību zaudēt nevar, jātic pārbaudītiem informācijas avotiem, pētījumi notiek visu laiku – jāseko rekomendācijām, izvērtējot savu dzīvesveidu,” saka I.Bērziņa.
– Līga Vīksna
Rehabilitācijas pakalpojums pēc Covid-19 Latvijā
Diennakts stacionāros rehabilitācijas pakalpojumus ar valsts līdzmaksājumu Latvijā piedāvā šādas medicīnas iestādes:
- Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
- Rēzeknes slimnīca
- Vidzemes slimnīca
- Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”
- Siguldas slimnīca
- SIA “Sanare KRC Jaunķemeri”
Dienas stacionārie rehabilitācijas pakalpojumi un ambulatorie pakalpojumi tiek nodrošināti vairākās vietās – turpat, kur tiek nodrošināta rehabilitācija vispārējā kārtībā.
Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju informācija pieejama internetā “rindapiearsta.lv”, kā arī konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.
Avots: Nacionālais veselības dienests
