Izrādās, ka augsta gaisa temperatūra iedzīvotājus ietekmē ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Cilvēki kļūst neiecietīgi, agresīvi un pat vardarbīgi. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda – kad dabā sākas karstuma viļņi, palielinās noziedzības līmenis. Tādēļ skaidrojam, kas jāņem vērā, lai šo periodu pārciestu pēc iespējas veiksmīgāk, un kādas ir darbinieku tiesības, gaisa temperatūrai strauji pieaugot.
Mazinās darbaspējas
Karstuma iedarbībā var rasties veselības problēmas un mazinās darbspējas, vēsta Kanādas Darba drošības un veselības centrs. Paaugstinoties gaisa temperatūrai un karstuma radītajai slodzei, cilvēks var izjust paaugstinātu uzbudināmību, koncentrēšanās spēju zudumu un spēju veikt garīgo darbību, tāpat zūd spēja veikt smagu darbu.
Lai atbrīvotos no liekā siltuma, ko rada ārējās vides iedarbība, un uzturētu normālu ķermeņa temperatūru, lielākā daudzumā izdalās sviedri. To organisms panāk, palielinot sirdsdarbības ātrumu, lai sūknētu vairāk asiņu. Izmaiņas asinsritē un pārmērīga svīšana arī ir tas, kas samazina spēju veikt fizisko un garīgo darbu, skaidro Kanādas Darba drošības un veselības centrs.
Tomēr ne visi cilvēki uz karstumu reaģē vienādi. To, cik labi katrs pielāgojas augstai gaisa temperatūrai, nosaka vispārējais veselības stāvoklis. Karstumu smagāk pārcieš cilvēki, kuriem ir liekais svars, vairāk par 45 gadiem un zems fiziskās sagatavotības līmenis. Tāpat problēmas var rasties tiem, kam ir sirds, elpceļu un ādas slimības, augsts asinsspiediens, nekontrolēts diabēts vai izsitumi. Turklāt vairāki pētījumi rāda, ka sievietes ir mazāk izturīgas pret karstumu nekā vīrieši.
Izraisa dusmas un agresivitāti
Daudz pētījumu pierāda, ka augsta gaisa temperatūra padara mūs dusmīgākus un saspringtākus, kā arī mazāk laimīgus, raksta portāls “bbc.com”. Piemēram, 2017.gadā zinātnieki atklāja, ka apkārtējās vides temperatūra Somijā korelē ar serotonīna daudzumu asinīs. Tāpat karstais laiks organismā paaugstina testosterona līmeni, kas padara cilvēkus agresīvākus. Paaugstinoties āra gaisa temperatūrai, biežāk tiek iesniegti atlūgumi, notiek streiki, ģimenes strīdi un pat noziegumi.
Globālā karstuma viļņa laikā, kas pasauli skāra 2018.gadā, Lielbritānijā bija rekordliels policijas izsaukumu skaits, raksta portāls “bbc.com”. Dažos rajonos to skaits palielinājās pat par 40 procentiem. Policija tolaik komentēja, ka sabiedrība uz šādiem laikapstākļiem reaģē ļoti dīvaini. Dati par laika periodu no 2010. līdz 2020.gadam rāda, ka, gaisa temperatūrai sasniedzot plus 20 grādu atzīmi, vardarbīgu noziegumu skaits ir lielāks nekā tad, ja ārā ir tikai plus 10 grādu.
Grieķijā veiktā pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā 30 procenti slepkavību notikušas dienās, kad vidējā gaisa temperatūra pārsniedz plus 25 grādus pēc Celsija. Savukārt Dienvidāfrikā uz katru grādu, kad gaisa temperatūra paaugstinās, slepkavību skaits pieaug par pusotru procentu.
Turklāt izrādās, ka laikapstākļi var ietekmēt arī paškaitējuma risku. Pētījumā, kas veikts 12 valstīs, secināts, ka pašnāvību skaits palielinās, kad kļūst karstāks. Sevišķi izteikti tas ir Rietumvalstīs un Dienvidāfrikā un laikā, kad gaisa temperatūra pārsniedz plus 27 grādus pēc Celsija.
Laiks iesviest siestu
ANO zinātniskais ziņojums, kas tika publiskots pērn, brīdina, ka cilvēku darbības rezultātā karstuma viļņi kļūs aizvien ekstrēmāki. Tas liek domāt, ka tā vietā, lai čīkstētu par pārlieku augstu gaisa temperatūru, arī Latvijā jāiemācās ar to sadzīvot. Vasaras dienās, kuras sinoptiķi raksturo kā ekstrēmi karstas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe iesaka ņemt piemēru no dienvidu zemju iedzīvotājiem. Tur vasarā ir siesta – tas nozīmē, ka dienas vidu visu pavada telpās aiz cieši aizvērtiem aizkariem.
Tā vietā liela daļa latviešu dienas tveicē metas laukā, pavada laiku pludmalē, lai tikai izbaudītu saules starus. Taču tas var beigties bēdīgi – ar pārkaršanu un ultravioleto staru radītiem apdegumiem. Tie ir ne vien ļoti sāpīgi, bet arī bīstami, jo dubulto ādas vēža attīstības risku nākotnē, brīdina ārste.
Tiesības lūgt papildu pārtraukumu
Bet ir virkne profesiju, kurās cilvēkiem jāstrādā jebkuros laikapstākļos un to ietekmi mazināt ir ļoti grūti. Tādi ir, piemēram, ceļu būvē un lauksaimniecībā nodarbinātie, kā arī šoferi.
Darba telpās mikroklimatam prasības noteiktas atkarībā no fiziskās piepūles, skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Ja darbs neprasa fizisko piepūli, siltajā laikā temperatūra nedrīkst pārsniegt 28 grādu atzīmi, ja prasa nelielu fizisko piepūli – 27 grādus, ja tiek veikts smags darbs – 26 grādus. Pretējā gadījumā darba devējam ir jāveic pasākumi paaugstinātas gaisa temperatūras iedarbības riska samazināšanai. Tas attiecas arī uz situācijām, kad cilvēks strādā āra apstākļos.
Lai mazinātu karstuma iedarbības radīto risku, darbinieks ar vadību var, piemēram, vienoties par papildu pārtraukumiem, iespējām nobīdīt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku – rīta vai vakara stundām, saņemt bezmaksas ūdeni. Vēl iespējams ierīkot vēsu telpu, nojumi, kurā atrodas gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēma un kurai darbinieki var brīvi piekļūt, lai atpūstos no karstuma.
Cilvēkam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja tas var radīt risku viņa paša vai citu personu drošībai un veselībai un tas nav novēršams citā veidā, Darba aizsardzības likumā noteikto atgādina D.Stivriņa. Un vēl – ja strādājošais uzskata, ka veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī piešķirtie un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu drošību un veselības aizsardzību, var vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā.
– Ilze Šķietniece
Viedoklis
Anna, divu bērnu mamma:
– Karstuma ietekmē es kļūstu apātiska – nav spēka ne domāt, ne darīt. No vienas puses, gribas šo laiku baudīt, jo saprotu, ka Latvijā tas neturpināsies ļoti ilgi un vajadzētu darboties, lai paliktu foršas atmiņas. No otras puses, karstums tik ļoti nogurdina, ka nav spēka saņemties. Tad nu guļu gultā un daudz laika pavadu, neko nedarot. Tas savukārt pasliktina garastāvokli – neesmu ļoti priecīga, ka nespēju sevi savākt uz aktīvu rīcību.
Skaidrojošā vārdnīca
Serotonīns – ķīmiskās vielas, kas atrodas smadzenēs un regulē trauksmi, laimi un vispārējo garastāvokli.
Slimības, ko izraisa karstuma iedarbība
/ Tūska – pietūkums, kas parasti rodas cilvēkiem, kuri nav pieraduši strādāt karstumā. Bieži vien vislabāk pamanāms potītēs.
/ Izsitumi – mazi, sarkani, niezoši plankumi. Tas ir iekaisuma rezultāts, ko izraisa sviedru dziedzeru kanālu aizsērēšana. Vairumā gadījumu izzūd, kad vides temperatūra normalizējas.
/ Krampji – asas sāpes muskuļos. Parasti rodas nepietiekamas šķidruma uzņemšanas dēļ. Pacientam nekavējoties jāpārvietojas uz vēsāku vietu un jāuzņem šķidrums.
/ Siltuma izsīkuma simptomi ir stipra svīšana, vājums, reibonis, redzes traucējumi, spēcīgas slāpes, slikta dūša, galvassāpes, muskuļu krampji, elpas trūkums, sirdsklauves un bāla, vēsa un mitra āda. Rodas, jo organismā pārmērīgas svīšanas rezultātā veidojas ūdens un sāls zudums. Pacientu nepieciešams pārvest uz vēsu vietu un dzert vēsu ūdeni, kā arī sazināties ar mediķiem. Neārstēts var novērst karstuma dūrienu.
/ Ģībonis – karstuma izraisīts reibonis un ģībonis, ko izraisa īslaicīgi nepietiekama asins plūsma smadzenēs, cilvēkam stāvot. Var izraisīt arī spēcīga fiziska aktivitāte divas vai vairāk stundas pirms ģīboņa. Atveseļošanās notiek ātri pēc atpūtas vēsā vietā.
/ Karstuma dūriens – visnopietnākais no karstuma izraisīto slimības veidiem. Pazīmes: augsta ķermeņa temperatūra (bieži vien lielāka par 40° C), pilnīgs vai daļējs samaņas zudums. Var būt arī apjukums, neracionāla uzvedība, krampji un karsta, sausa āda. Šādā gadījumā nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Novēlota ārstēšana var izraisīt nāvi.
Avots: “ccohs.ca”
Saules UV starojums
/ Veido dažāda garuma viļņi, no kuriem ādu skar UVA un UVB stari.
/ Lai saprastu, cik konkrētajā dienā tie spēcīgi, tiek izmantots UV radiācijas indekss.
/ Kamēr šis indekss nav augstāks par 2, saules UV starojums nav bīstams.
/ Indekss robežās no 3 līdz 5 nozīmē, ka no saules stariem rūpīgi jāsargā bērni, jo viņu āda ir jutīgāka nekā pieaugušajiem un saulē apdeg ātrāk.
Avots: “bkus.lv”.
