Pandēmija un karš Ukrainā parāda, ka sabiedrībai trūkst zināšanu par elementāriem veselības jautājumiem. Gandrīz trīs gadus ik uz soļa skanēja atgādinājumi par nepieciešamību mazgāt rokas – ieradumu, kas būtu jāapgūst jau bērnudārza vecumā. Turklāt Latvijā ir vieni no sliktākajiem veselības rādītājiem Eiropas Savienībā.
Latvijas Jauno ārstu asociācija risinājumu redz veselības mācības atjaunošanā visās skolās. Šis jautājums kā karsts kartupelis viļāts jau vismaz gadus desmit.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā grūtniecība pārtraukta 524 meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem
Trauksmi ceļ jaunie ārsti
“Kopš tā laika, kad veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu likvidēja, iedzīvotāju veselības rādītāji kļuvuši vēl sliktāki nekā iepriekš,” bažas pauž Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Ieva Znotiņa. Tādēļ organizācija ar atklātu vēstuli vērsusies pie Latvijas politiķiem – premjera Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces, veselības ministra Daniela Pavļuta, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Arvila Ašeradena un citiem. Tajā jaunie ārsti rosina atjaunot skolās veselības mācību kā obligātu mācību priekšmetu.
Izglītības programmā tā kā atsevišķs priekšmets bija iekļauta līdz 2005./2006. mācību gadam. Lēmumu par veselības mācības likvidēšanu pieņēma, vēloties izvairīties no izglītības satura sadrumstalošanas, tomēr rezultāts iznāca pilnīgi pretējs. “Pēc veselības mācības integrēšanas sociālo zinību blokā Latvijas skolēnu veselības stāvoklis ir pasliktinājies: skolēni lieto alkoholu, smēķē, tiem raksturīgs mazkustīgums, neveselīga uztura lietošana,” atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, jau 2012. gadā trauksmi cēla toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene.
Par veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta atjaunošanu pēdējās desmitgades laikā runājuši vēl citi nozares ministri. Tomēr viņu kolēģi izglītības lauciņā, kā arī skolās strādājošie nekad īpašu interesi par to nav izrādījuši. Viņu arguments vienmēr bijis – veselības mācība ir iekļauta citu priekšmetu saturā. Valsts izglītības satura un eksaminācijas centrs Sandras Falkas vadībā 2014.gadā aktualizēja programmas paraugu. Tajā tika ietvertas tādas tēmas kā garīgā veselība, psihosomatika, emocijas, izdegšana, attiecības, vardarbība, aptaukošanās, veselīgs uzturs un citas. Reāli praksē programma nekad nav ieviesta.
Virkne satraucošu faktu
Nepieciešamību atjaunot veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu un pasniegt to visos vecumposmos Latvijas Jauno ārstu organizācija pamato ar vairākiem satraucošiem faktiem. Par sabiedrības, īpaši – jauniešu, neizglītotību veselības jautājumos, pirmkārt, liecina HIV saslimstības rādītāji. No 2015. līdz 2020. gadam vidēji katru gadu diagnosticēti 335 jauni HIV gadījumi. Tas, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, Latviju ierindo otrajā vietā starp ES valstīm. Turklāt pētījumu centra SKDS aptauja rāda, ka iedzīvotājiem ir ļoti zema izpratne par šo infekcijas slimību. 78 procenti uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas.
Otrkārt, Latvijā ir salīdzinoši augsts legālo abortu skaits 15 līdz 19 gadus vecu jauniešu vidū. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā šajā vecumposmā grūtniecība pārtraukta 524 meitenēm. Tas nozīmē, ka skolēniem trūkst izpratnes par reproduktīvo veselību, fizioloģiskiem procesiem un joprojām eksistē mīti par drošām kontracepcijas metodēm. Nesen veikts pētījums rāda, ka Latvijā otrs biežāk izmantotais izsargāšanās veids ir pārtrauktais dzimumakts. Taču tā nav droša kontracepcijas metode un nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām, atgādina Latvijas Jauno ārstu asociācija.
Vēl viens no satraucošiem rādītājiem, kur Latvija jau vairākus gadus atrodas statistikas augšgalā, ir pašnāvību skaits. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka tas ir devītais augstākais pasaulē, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem. Līdz domām par pašnāvību cilvēki nonāk psihoemocionālās veselības sarežģījumu dēļ, bet tos savukārt rada, piemēram, mobings. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā tam ir augstākie rādītāji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū.
Mediķi uzskata, ka arī saknes plaši īstenotajai pretvakcinācijas kampaņai un zemajai vakcinācijas aptverei pret Covid-19 meklējamas elementāru zināšanu trūkumā. Šim viedoklim sociālajā tīklā “Twitter” piekrīt veselības ministrs Daniels Pavļuts, paužot, ka “veselības pratības trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ pandēmija Latvijā noritēja īpaši smagi”. Savukārt kontekstā ar pašreizējām aktualitātēm būtiski ir tas, ka veselības mācībā jaunieši varētu gūt pamatzināšanas par izdzīvošanu ārkārtas situācijās un pirmās palīdzības sniegšanu, vēstulē uzsver jaunie ārsti.
Liela nozīme prevencijai
Pētījumi pierāda – ja valsts iegulda finansējumu tikai veselības aprūpē, kopējais sabiedrības veselības stāvoklis neuzlabojas, I.Znotiņa pamato uzskatu, ka problēmas risinājums varētu būt tieši veselības mācības ieviešana skolās. “Veselība ir atkarīga no ļoti daudziem citiem faktoriem. Pasaules Veselības organizāciju to raksturo kā fizisku, psihoemocionālu un sociālu kompleksu. Tas nozīmē, ka ļoti liela loma ir prevencijai. Ja bērns jau no agras bērnības apgūst, ka veselīga uzvedība ietver sportošanu, rūpes par sevi, savu reproduktīvo, fizisko un mentālo veselību, viņš to turpina ievērot, esot pieaudzis. Savukārt vēlākā vecumā cilvēkam paradumus mainīt jau ir daudz grūtāk.”
Politiķi un pedagogi gan norāda, ka veselības mācības elementi jau ir ietverti jaunajā kompetenču izglītības saturā. Šie jautājumi tiek pārrunāti tādos mācību priekšmetos kā sports, mājturība un bioloģija. Par veselīgu dzīvesveidu runā arī audzinātāji klases stundās, stāsta Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis.
I.Znotiņa atzīst, ka šo programmu Jauno ārstu asociācijas biedri nav redzējuši, tādēļ ir grūti komentēt, cik visaptverošas zināšanas skolēniem tiek dotas. “Tomēr, mūsuprāt, nav pietiekami, ja veselības jautājumi tiek pieminēti citos mācību priekšmetos tikai garāmejot,” viņa uzsver.
A.Labinskis atgādina, ka jaunajā izglītības standartā, kas apstiprināts tikai pirms dažiem gadiem, ir iekļautas vairākas tēmas, kas attiecas ne tikai uz vienu mācību priekšmetu. Par piemēru min datoriku – bez tās apguves jaunieši vairs nevar iztikt nevienā mācību priekšmetā.
Arī Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina spriež, ka iekļaut esošajā programmā jaunu mācību priekšmetu varētu būt sarežģīti: “Jau tagad jaunieši vidusskolu pabeigs ar zināšanām augstskolas pirmā kursa līmenī.” Lai sabalansētu skolēnu slodzi, tādā gadījumā nāktos atteikties no citām stundām un piedevām vēl mainīt to mācību priekšmetu saturu, kurā šie jautājumi patlaban ir iekļauti. Tomēr I.Vergina piekrīt, ka pēdējo gadu notikumi – pandēmija un karš Ukrainā – apliecina, cik būtiski ir pievērst uzmanību ne tikai akadēmisko zināšanu apguvei, bet “cilvēkam kā galvenajam visā šajā stāstā”. Direktore pieļauj, ka mediķu ieceri varētu realizēt, veselības mācību programmā iekļaujot kā atsevišķu kursu un piesaistot nozares speciālistus.
“Šis ir interesanti!” uz Latvijas Jauno ārstu asociācijas vēstuli “Twitter” kontā atbildēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņš pauda gatavību uzklausīt mediķu argumentus kādā no komisijas sēdēm. I.Znotiņa norāda, ka pagaidām oficiāls uzaicinājums vēl nav saņemts.
– Ilze Šķietniece
Pirms aptuveni trim gadiem klajā tika laista viktorīnas veida datorspēle skolēniem “Veselībnieks”. Ar tās palīdzību bija paredzēts bērniem iemācīt tādas pamata lietas, kas visiem būtu jāzina, bet ko tomēr nezinām. To var atrast www.menessaptieka.lv/upload/meness/veselibnieks/index.html un izmantot ne tikai pedagogi, bet arī vecāki, runājot par šo tēmu ar saviem bērniem.
