Veselības ministrs Hosams Abu Meri tikšanās laikā ar mediju pārstāvjiem maijā informēja par šobrīd aktuālo procesu virzību un veselības aprūpes uzlabojumiem iedzīvotājiem, kā arī atbildēja uz jautājumiem.
Ministrs iesāka ar labām ziņām. “Ir vienošanās ar kolēģiem no Eiropas fondiem – nākamajā periodā būs papildu finansējums ģimenes ārstu praksēm, kuras grib uzsākt vai sadarboties kopā,” viņš sacīja un uzsvēra, ka galvenais mērķis – lai visas slimnīcas Latvijā būtu gatavas palīdzēt ar speciālistu jebkurā laikā.
Ir problēma ar cilvēku resursu
Runājot par izmaiņām šogad, līdz gada beigām notiek diskusija par slimnīcu profilu un speciālistu kartējumu.
“Mums ir problēma ar cilvēku resursu – tas nav noslēpums. Mēs redzam, ka ir, piemēram, vietas, arī slimnīcas, kur it kā uz papīra ir ķirurgs vai konkrēts speciālists, bet pēc būtības viņš ir vienu vai divas reizes mēnesī. Tāpēc mēs gribam sakārtot šo jautājumu, lai, ja ir pakalpojums, tad ir pakalpojums. Tad ir jābūt pacientam, ir jābūt ārstam, ir jābūt finansējumam. Mums nepieciešams, lai pakalpojumam būtu arī kvalitāte. To mēs redzam, tiekoties ar, piemēram, traumatologiem, ķirurgiem vai dzemdību speciālistiem. Daudzi ārsti vai speciālisti Rīgā sūdzas par nekvalitatīviem pakalpojumiem. Un tas ir ļoti būtiski! Ja cilvēku operē trīs reizes – piedodiet, tas arī nav pareizi. Operēt ārpus Rīgas, pēc tam vēl viena operācija, tad atkal jālabo Rīgā. Mēs tomēr ņemam vērā kvalitāti, speciālistu skaitu un arī slodzi. Šis jautājums līdz gada beigām ir jāpabeidz, tāpēc arī notiek diskusija gan ar slimnīcām, gan ar pašvaldībām, gan ar profesionālajām organizācijām. Paši sēdēs kopā pie galda un paši lems, kur kuram jābūt. Svarīgi, lai pacients dabū kvalitatīvu pakalpojumu! Pakalpojums uz papīra, ko pacients nesaņem vai saņem sliktu, tas ir vēl sliktāk,” sacīja veselības ministrs.
Nepieciešamas papildu piemaksas
Runājot par ģimenes ārstu prakšu stiprināšanu, Hosams Abu Meri uzsvēra, ka ir plāns trīs gadu laikā uzrakstīt pa periodiem kopā ar ministriju, ģimenes ārstiem, asociācijām, ko vajadzētu realizēt.
“Līdz ar to šogad ir ļoti būtiska saruna par to, lai lielas prakses, kurās ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu, dabū papildu darbinieku, kuram nav obligāti jābūt mediķim, viņš varētu būt cilvēks, kas strādā ar dokumentiem, pie telefona, aicina pacientus, sakārto lietas, lai vienkārši māsa un ārsts var vairāk laika veltīt pacientam. Šis no 1.jūlija jau būs. Līdz gada beigām ir nepieciešams uzrakstīt kopā ar nozares speciālistiem kritērijus par lauku praksēm: cik kilometrus ir tālu no pilsētas, cik ir ārstu kurā rajonā. Ir nepieciešamas arī papildu piemaksas, lai motivētu ģimenes ārstu. No vienas puses – lai motivētu viņu palikt praksē ar mazāku pacientu skaitu, jo tā arī ir problēma. Piemēram, ir ģimenes ārstu prakses ar mazu pacientu skaitu, un ārstam nav izdevīgi tur strādāt. Koeficienti un piemaksas varbūt motivētu viņu tur palikt. Tajā pašā laikā koeficientu maksājums no Eiropas naudas un arī varbūt no budžeta motivēs arī jaunos ārstus, kuri grib strādāt tikai lielās pilsētās, jo mums, piemēram, Tukumā, ir ģimenes ārstu trūkums, Latgales novadā. Mums ir vairākas vietas, kur nevar piesaistīt jaunos ārstus. Šī sistēma, šī motivācija, šie maksājumi, šie atvieglojumi, starp citu, arī mentors, varbūt piesaistītu. Ģimenes ārstu asociācija bišķīt protestē pret to maksājumu, bet mentors bija ar mērķi, lai palīdzētu jaunajam ārstam izveidot savu praksi no nulles,” sacīja veselības ministrs.
Līdz nākamā gada sākumam būtu jāsaprot katrā rajonā sadarbībā ar pašvaldībām, cik ģimenes ārstu ies pensijā pēc kāda laika, cik rindā gaida, kā viņus varētu piesaistīt.
“Uzrakstījām papildu rekomendācijas, lai atvieglotu prasības vai noteikumus Latvijas pašvaldībām. Atļaut viņiem piesaistīt ar to, ka viņi var dot telpas arī praksei, ne tikai vietu, kur dzīvot. Bez atlīdzības vai par simbolisku maksu, lai palīdzētu. Būs kritēriji, dažādas prasības. Varētu gan Nacionālais veselības dienests, gan Veselības inspekcija kontrolēt, vai konkrētā prakse strādā atbilstoši noteikumiem. Protams, ja mēs maksājam un dodam visu, lai ārsti strādātu, bet iedzīvotājiem ir kaut kādas sūdzības, tad iedzīvotajiem jāraksta gan Nacionālajam veselības dienestam, gan ministram, gan pašvaldībai, un tad ir jāpārbauda,” teica Hosams Abu Meri.
Plānots izveidot metodiskās vadības centrus
Šogad un nākamgad plānots izveidot metodiskās vadības centrus vairākās medicīnas jomās. Veselības ministrs uzsvēra, ka tam ir ļoti būtiska nozīme, jo tas uzlabo kvalitāti, rindu efektivitāti.
“Metodiskais centrs ir daži cilvēki – eksperti, speciālisti, kas izstrādā vadlīnijas gan ārstēšanai, gan diagnozei, gan prasības, cik nepieciešams speciālistu 10-20 gadu laikā, gan sadarbojas ar slimnīcu speciālistiem. Mums divu gadu laika jādod tāda informācija, un katram speciālistam katrā slimnīcā, katrā veselības iestādē jāseko līdzi šīm vadlīnijām. Tas nozīmē, ka pacientam, kas ārstējies, piemēram, ķirurģiski Preiļos vai Rēzeknē, vai Balvos, vai Alūksnē, vai Ventspilī, vai Rīgā, visam jābūt vienādi – algoritmi ārstēšanā, diagnoze. Šajā gadījumā sekosim līdzi kvalitātes kritērijiem katrā rajona slimnīcā. Tajā pašā laikā arī būs redzējums, stratēģija uz priekšu, kāda būs demogrāfiskā situācija Latvijā, cik mums vajag speciālistu, kā ir jāsadala speciālisti un cik maksā pakalpojums. Tā ir prakse no Skandināvijas, no Amerikas. Šeit nav mērķis tikai taupīt, bet dot kvalitāti, kuras mums trūkst ārpus lielas slimnīcas,” skaidroja ministrs.
Hosams Abu Meri stāstīja, ka būs jauns Nacionālā veselības dienesta modelis, kas saistīts ar e-veselību. “Šobrīd jebkuras asins analīzes aiziet automātiski uz “Datamed”. Tagad mēs veidojam jaunu modeli, kur bez maksas tās varēs aplūkot gan ārsti, gan iedzīvotāji. Notiek aprobācija, drīz, visticamāk, rudens pusē, ģimenes ārsti varēs tikt pie visām analīzēm. Paliek izmeklējumi – pie tā tiek strādāts. Un vēl mēs gribam izveidot vienoto pierakstu, jo šobrīd ir tik daudz nosūtījumu uz izmeklējumiem, bet 30 procenti diemžēl nav vajadzīgi. Bet cilvēki, kuriem vajadzīgi izmeklējumi, netiek, jo tiek veikti šie nevajadzīgie izmeklējumi. Piemēram, cilvēkam ir vēzis, bet, kamēr viņš tiek pie izmeklējuma, vēzis aiziet no pirmās uz trešo stadiju. “Zaļais koridors”, skrīnings, hroniski pacienti, novērošana, onkoloģiskie pacienti un parastā rinda, kur cilvēki vienkārši gribēja pārbaudīties – tas ir jādiferencē. Un tad nevarēs dabūt pierakstu vienlaikus trīs vai četrās iestādēs. Jebkuram modelim ir nepieciešami divi gadi, lai tas sāktu darboties labi. Jābūt pacietīgiem,” sacīja veselības ministrs.
Ministra prioritāte – zāles
Viņš arī uzsvēra, ka zāles ir viņa prioritāte un viņš grib uzlabot gan kompensēšanas sarakstu, gan samazināt zāļu cenas.
Ir progress diabēta ārstēšanā. Katru gadu Veselības ministrija palielina finansējumu, kas atvēlēts tieši diabētam. Vidēji palielinājums gadā ir 8-9 procenti. Šogad no 1.janvāra sāka apmaksāt insulīna sūkņus nākamajai vecuma grupai – no 18 līdz 24 gadiem. Jebkurā slimībā vispirms sāk atbalstīt nepilngadīgos, kuri vēl nevar pelnīt naudu. Diemžēl pacientu skaits katru gadu pieaug un diezgan ātri – katru gadu nāk klāt 4-5 tūkstoši cilvēku. Izmaksa uz pacientu arī pieaug, jo medikamenti kļūst dārgāki.
“No 1.jūlija iedzīvotāji, kuri saņem medikamentus, kuriem valsts kompensēja 50 procentus, tie palielināti uz 75 procentiem. Vairs nebūs grupu, kuras saņem 50 procentu kompensāciju. Tātad saņem vai nu 75, vai 100 procentu kompensāciju. Mēs paplašinājām kompensējamo medikamentu sarakstu par septiņiem medikamentiem un vairāk diagnozēm. Recepšu medikamenti iet uz finišu ar uzcenojuma modeli. Rezultātā jaunais modelis ir caurspīdīgs un redzams, cik katra puse pieliek klāt. Jūnijā šis lēmums jāpieņem un rudenī stāsies spēkā,” sacīja ministrs.
