Fotogrāfa Ferdinanda Knoka vēstures liecības
MĒS NEVARAM apturēt laiku, bet varam apturēt mirkļus fotogrāfijās un atmiņās. To kopums iezīmē katram laikam un cilvēkiem raksturīgo. Nemitīgā mainībā laika upei plūstot kā Tirzai, senās fotogrāfijas iegūst arvien nozīmīgāku vietu. Viena no pirmajiem Gulbenes novada fotogrāfiem Ferdinanda Knoka fotodarbnīcā “Božās” jeb Knoka pilī un fotopaviljonos Tirzā, kā arī plašā apkārtnē iedzīvinātie mirkļi ir spilgtas 20.gadsimta vēstures liecības.
Uz pasauli skatās ar mīlestību
Daudzās Galgauskas un apkārtējo pagastu mājās vēl arvien glabājas fotogrāfijas, kuru mugurpusē ir zīmodziņš “F.Knoke fotogrāfs”. Tūkstošiem fotogrāfiju un sejas: jautras, noskumušas, smaidošas – tās visas tāpat kā fiksētos notikumus skatām ar F.Knoka acīm caur viņa fotoobjektīvu. Par spīti sastingušajai bijībai pret fotoaparātu, daudzi smaida atraisītāk un pozē dabiskāk, nekā tas redzams citu fotogrāfu kadros. Cilvēki stāv vai sēž dažādās pozās, liekot domāt par šo īpašo likteņa piemeklēto cilvēku. Mēdz teikt, ka nekļūdīgi atrast un arī “saredzēt” var tikai ar sirdi. F.Knoks pasauli uzlūkoja ar mīlestības pilnu sirdi.
Ferdinads dzimis 1870.gada 4.aprīlī Lizuma muižā igauņu amatnieka Aleksandra Knoka un muižas modernieces Matildes Treijas ģimenē. Audzis piecu bērnu ģimenē. Fotogrāfa tēvs bijis augsti kvalificēts un apdāvināts galdnieks – kokgriezējs no Tērbatas. Par viņa prasmi liecina Lizuma muižas Zilās zāles jeb Medību zāles koka apdare, pils citu telpu griestu, sienu paneļu, logu, durvju kokgriezumi, kāpnes uz torni un citas detaļas – meistara roku darinājums.
“Gandrīz visas pils interjera koka detaļa, kas ir saglabājušās, ir darinājis Knoks. Tiesa, tās ir cietušas gadu gaitā,” secina Tirzas Attīstības biedrības vadītājs Nils Treijs, kurš arhīvos meklējis un atradis informāciju par Knoku dzimtu.
