Ilggadējā Galgauskas pagasta bibliotekāre un amatierteātra režisore Dzidra Matīsa uzsver, ka arī pēckara gados Galgauskā bija attīstīta kultūras dzīve.
Stāsta Dz.Matīsa: “Savas darba gaitas Galgauskas bibliotēkā uzsāku 1962.gada augustā. Bibliotēka atradās kultūras nama otrajā stāvā. Iepriekš bija mainījušās bibliotēkā vairākas darbinieces, taču visspilgtāk galgausniešu atmiņās ir palikusi Maija Kauliņa. Viņas enerģisko darbību gan bibliotēkā, gan kultūras namā atzina Galgauskas sabiedrība. Maija Kauliņa bija kultūras dzīves dvēsele: organizēja nozīmīgus pasākumus bibliotēkā, piedalījās teātra izrādēs galvenajās lomās, dejoja deju kolektīvā, dziedāja korī, bijusi izcila rokdarbniece un rokdarbu pulciņa vadītāja. Maijas Kauliņas laiks Galgauskā bija no 1951. līdz 1959.gadam. Taču arī nebūdama Galgauskā, viņa vienmēr interesējās par dzīvi un kultūras aktivitātēm Galgauskā. 1997. gadā Maija atbrauca uz Galgauskas bibliotēkas 140.jubilejas pasākumu. Bija ļoti patīkami pārsteigta par gaišajām un plašajām Galgauskas bibliotēkas telpām jaunajā pagastmājā.”
Pēdējo reizi Galgauskā Maija bijusi 2014.gada septembrī uz kultūras nama 90 gadu jubileju. Bijusi saviļņota par atjaunotajām kultūras nama telpām un sirsnīgo tikšanos ar galgausniešiem, kuri viņu atcerējās. Maija Kauliņa apglabāta blakus savai dzimtai Velēnas kapos.
“Uzsākot savas darba gaitas, arī man bija jāizvēlas, vai būšu tikai bibliotēkas vadītāja, vai iesaistīšos arī pašdarbības kolektīvos un kopumā pagasta kultūras dzīvē. Uz pašdarbību mani rosināja Vija Poļaka-Rikveile, kura tolaik strādāja Galgauskas pasta nodaļā. Nodibinājās sieviešu ansamblis, kuru vadīja Hugo Brants, kurš uz mēģinājumiem brauca no Piebalgas. Vēlākajos gados nodibinājās vīru ansamblis, kuru vadīja skolotājs Harijs Lapsa. Mainījās kultūras nama darbinieki, un brīžiem kultūras namam vispār nebija vadītāja. Tad man bija jāorganizē arī kultūras nama darbs. Tā kā pagastā bija divi kolhozi – “Centība” un “Kopdarbība”, tad bieži, lūdzot transporta pakalpojumus, “Centības” priekšsēdētājs Boriss Sadovskis sūtīja pie “Kopdarbības” priekšsēdētāja Jāņa Feodorova, un bija arī otrādi. Tuvojoties 1965.gada 14. Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, noorganizējām deju kolektīvu, kuru vadīt uzņēmās skolotāja Lidija Iļjučonoka. Īsā laikā viņa sagatavoja kolektīvu, lai varētu piedalīties svētkos. Paši šuvām tērpus, darinājām vainadziņus, ciema padome pasūtīja kurpes, kuras bija neērtas un spieda, bet visi bijām priecīgi un izturējām mēģinājumu grūtības, un svētki bija skaisti. Balstoties uz kultūrvēsturiskajām tradīcijām, gribu izcelt Galgauskas skolas skolotāju aktivitāti pašdarbības kolektīvos. 1976.gada 18.novembrī noorganizējām jaukto kori. Neatceros, kā mums tas izdevās padomju varai tik “bīstamā” datumā. Kora vadību uzņēmās skolotāja Valija Rakovska-Caune. Korī iesaistījās skolotāji, kolhoza speciālisti, pagasta iestāžu darbinieki un citi pagasta iedzīvotāji. Centīgi apgūstot kora dziesmu repertuāru, 1977. gadā piedalījāmies 17. Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Īpaši kori atbalstīja toreizējais kolhoza priekšsēdētājs Roberts Ziemelis, kurš gan pats piedalījās korī, gan gādāja, lai mums Rīgā būtu pašiem uz vietas savs autobuss,” stāsta Dz.Matīsa.
Otro reizi dziesmu svētkos Rīgā koris piedalījās 1980.gadā. Par kora darbību īpašu apkopojumu albumā sakārtojis kora aktīvs dalībnieks Elmārs Lietuvietis. Albums ir apskatāms Galgauskas pagasta bibliotēkā novadpētniecības krājumā.
“1989.gadā bija jūtami spēcīgi atmodas vēji. Enerģiskie un sabiedriski aktīvie Galgauskas skolotāji un pagasta darbinieki nāca ar priekšlikumu organizēt teātra kolektīvu. Vadīt uzdeva man. Iesākumam sākām gatavot A.Brigaderes viencēlienu “Čaukstenes”. Lomās darbojās Galgauskas skolas skolotāji: Velta Krieva, Anna Lapsa, Austra Karole, Laima Gavare, Ginta Alberte, Ingrīda Sebre, Antoņina Nogobode, Velga Černoglazova un Viktors Černoglazovs. Ziemassvētkos nodevām izrādi skatītāju vērtējumam. Vēlāk kolektīvam pievienojās citi pagasta iedzīvotāji. Nolēmām, ka sagatavosim trīs izrādes gadā – Lieldienās, Jāņos un Ziemassvētkos. Meklēju lugas no Nacionālās bibliotēkas,” stāsta Dz.Matīsa.
TURPINĀJUMS SEKOS
— Ginta Alberte, Mārīte Dzene
