FOTO: NO GALGAUSKAS TEĀTRA ARHĪVA
Dzidra Matīsa turpina: “Vēlāk, meklējot lugas, izmantoju kontaktus ar citām bibliotēku darbiniecēm gandrīz visā Latvijā. Uz teātra 5 gadu jubileju sagatavojām R.Blaumaņa “Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja”, 10 gadu jubilejā spēlējam Tijas Bangas lugu “Septiņas vecmeitas”, 20 gadu jubilejā A.Miglas lugu “Mīlestības līkloči”, 25 gadu jubilejā V.Pumpures lugu “Kaimiņu būšana”. Kopā 26 gados iestudējām 80 izrādes. Spēlējām latviešu autoru darbus. Piedalījāmies skatēs, visaugstākais novērtējums bija 2013.gadā par Gunta Drezovas “Kāzas Bazūnēs” iestudējumu. Pirmo “Zelta aktrises” balvu 2004.gadā saņēma Elīza Zomerovska – vēl pavisam maza meitene būdama, jo viņa savam vecumam atbilstošo Mārītes lomu gulbenietes Ksenijas Ozoliņas lugā “Dzimšanas diena” nospēlēja izcili!”
FOTO: NO GALGAUSKAS TEĀTRA ARHĪVA
Sabiedrības mīļākie aktieri
“Mūsu izrādes vienmēr bija labi apmeklētas. Sabiedrībai bija savi daudzu gadu garumā iecienīti aktieri. Kopā ar teātri aizvadītajos gados visvairāk mūsu izrādēs piedalījušies aktieri: Velta Krieva, Anna Lapsa, Laima un Jānis Gavari, Milija Voite, Elīza Zomerovska, Inga Zomerovska, Ritvars Zomerovskis, Aivars Akmentiņš, Kārlis Simons, Imants Lēģeris, Irēna Biezā, Jānis Biezais, Valentīna Sārna, Raimonds Mednis, Rolands Untāls, Dace Mišina, Dina Medne, Inita un Artis Vaguļi, Daiga un Vilnis Mangusi, Liāna un Egils Kušķi, Dainis Logins, Pārsla Lazdiņa, Ineta Jūga, Ilgonis Apsītis, Andis Liepiņš, Inese Svece, Sarmīte Muižniece, Armands Immers, Emīls Radiončiks, Līga Radiončika, Kristaps Varts, Uldis Ješinskis, Gunta Baraņņikova, Andris Savruckis, Sendijs Mednis un vēl citi. Mūsu kultūras kokam ir stipras saknes. Lai tikpat stipra nākotnē veidojas lapotne! Lai turpinās dziesmotās tradīcijas, gandarījumu gūst aktieri! Saules mūžu mūsu simtgadniekam – kultūras namam!” saka Dz.Matīsa.
Visa dzīve ir teātris
Jānis Biezais daudzus gadus arvien aktīvi iesaistās teātra darbībā. J.Biezajam ir aizsākts dzimtas koks, kas liecina, ka viņa senči bijuši no “Zemītēm”. Jānis dzirdējis arī apgalvojumu, ka visas tagad Latvijā zināmās Biezo dzimtas cēlušās no Galgauskas. Diemžēl no J.Biezā dzimtas sakņu pētījuma nevar secināt, kāda ir viņa saistība ar Pēteri Biezo. Lielāku skaidrību vieš A.Klēbaha atmiņas. J.Biezā dzimtas koks sākas ar Reču, par kuru atrasta senākā informācija. Savukārt A.Klēbahs raksta: “No visvecākajiem “Zemīšu” iedzīvotājiem zināms tikai Rečs (vecs kristībvārds, kas vēl 19.gadsimtā bija sastopams Gulbenes draudzē). Vecajās Tirzas baznīcas grāmatās rakstīts, ka šis Rečs dzimis “Zemītēs” 1729.gadā, bet viņa sieva Anna 1735.gadā. Rečam un Annai bijis dēls Pēteris, dzimis 1764.gadā, kuram sieva Ilze dzimusi 1768.gadā. Pētera dēls ir bijis Jēkabs Biezais, manas mātes tēvs, dzimis 1815.gada 16.maijā, un tā divi brāļi Kārlis un Jānis, kā arī piecas māsas: Made, Anna, Liene, Jūle un Trīne. Jēkabs Biezais, vecākais ģimenē, ap 1840.gadu atstāj “Zemītes”, kļūdams par Galgauskas pagastskolotāju.”
Kā zināms, Jēkaba Biezā skolotāja darbu turpināja viņa dēls Pēteris Biezais, kurš uzsāka aktīvu kultūras darbību pagastā. Varētu domāt, ka viņš ir Jāņa Biezā vecvectēva brālis. Katrā ziņā nenoliedzams ir fakts, ka Jānis ar savu darbošanos teātrī apliecina paaudžu pēctecību. Savulaik viņš ieguvis balvu “Zelta aktieris”, tomēr par savu aktiera talantu izsakās atturīgi: “Visa dzīve ir teātris.”
Arī galgausniete Pārsla Lazdiņa jau sen spēlē teātri, turklāt tagad to vada. Kas teātrī saista? ”To ir grūti formulēt. Tā gribēšana spēlēt un teātra mīlēšana vienkārši ir. Turklāt dzīve piespieda uzņemties vadīt kolektīvu. Negribējās mest mieru teātra spēlēšanai,” atzīst Pārsla.
L.Gavare uzskata, ka pagastā netrūkst aktīvu cilvēku, kuri iesaistās amatierkolektīvu un pulciņu darbā, pasākumos. Starp tiem, viņasprāt, īpaša vieta ir Ingai Zomerovskai. Pensionētā skolotāja atceras mazu meiteni ar maigu balsi, kas mācījās Galgauskas pamatskolā un Gulbenes mūzikas skolā.
TURPINĀJUMS SEKOS
— Ginta Alberte, Mārīte Dzene
