Noslēdzoties valsts neatkarības karam, 31.maijs uz ilgu laiku gulbeniešiem kļuva par īpaši atzīmējamiem svētkiem un atceres dienu vienlaicīgi
20. gadsimta sākumā vēsturiski notikumi Latvijā un Gulbenē risinājušies tā, ka tieši maijs gulbeniešiem 1920.-1930.gados kļuvis bagāts ar svinamajām dienām. Šogad vienam no tradicionāli svinētajiem notikumiem – Gulbenes atbrīvošanai no lielinieku varas – 31.maijā apritēja 105.gadadiena.
1919.gada maija pēdējās dienās Gulbenes zemes beidzot nokļuva 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas sastāvā. Jāatgādina, ka jaundibinātās Latvijas Republikas iedzīvotājiem līdz pat 1920.gada sākumam ar ieročiem rokās nācās cīnīties par savas valsts teritorijas atbrīvošanu (Latvijas neatkarības karš 1918-1920). Noslēdzoties valsts neatkarības karam, 31.maijs uz ilgu laiku gulbeniešiem kļuva par īpaši atzīmējamiem svētkiem un atceres dienu vienlaicīgi.
Pasākumu programma – divu dienu garumā
Ar pirmajiem Latvijas Republikas neatkarības gadiem valsts svētkos par tradīciju veidojās un kļuva gājieni un pulcēšanās kritušo brīvības cīnītāju apbedījumu un piemiņas vietās. Gulbenē svinētie brīvības cīnītāju atceres pasākumi bija arī piepildīti ar dažādiem šāda veida pasākumiem.
Sākotnēji Gulbenē nebija piemiņas vietas kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem, tādēļ iedzīvotāji organizēja ziedojumu vākšanas kampaņu. Tā izrādījās veiksmīga, un Gulbenē līdz 1929.gada maijam tika izveidota piemiņas vieta kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem – monuments “Par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem”. Atklāšanas pasākumā piedalījās pat Latvijas Republikas Ministru prezidents Hugo Celmiņš un citas augstas valsts amatpersonas.
Spilgti Gulbenes atbrīvošanas svētki atzīmēti 1930.gados, kad, godinot Gulbenes atbrīvošanu no lieliniekiem, pilsētā tika rīkoti gan piemiņas, gan svinīgi pasākumi.
Parasti pasākumu programma bija veidota divu dienu garumā. Piemēram, 1934.gada maijā, atzīmējot atbrīvošanas 15.gadadienu, visa pasākumu programma sākās ar svētās uguns iedegšanu pie jaunā monumenta “Par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem” un gājienu uz Gulbenes kapiem, kur Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis kara ministra vārdā atklāja piemiņas zīmi uz kritušo karavīru kapiem. Otrās dienas pasākumus ievadīja dievkalpojums Gulbenes luterāņu baznīcā, kur tika iesvētīta kritušo piemiņas grāmata un piemiņas plāksne ar iegravētiem vārdiem: “Gulbenes atbrīvotājiem 1919.gada 31.maijā. Esi uzticīgs līdz nāvei. Cildeni un svēti ir cīnīties par savas tēvzemes brīvību. Pēc cīņām gūt kapa vietu dzimtenes zemē un mūžīgu piemiņu savā tautā.”
Otrās dienas turpinājumā jau tradicionāli pie Gulbenes garnizona kazarmām notika karavīru, aizsargu un aizsardžu, ugunsdzēsēju un skolu jaunatnes parāde, kuru pieņēma Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis. Parādē piedalījās arī Latvijas iekšlietu ministra biedrs Alfrēds Bērziņš, Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš, Latgales divīzijas štāba priekšnieks pulkvedis Kuršis, 7. Siguldas kājnieku pulka priekšnieks pulkvedis Kristaps Frickauss, aizsargu priekšnieks pulkvedis-leitnants Kārlis Prauls, administratīvā departamenta direktors Jānis Anšmits un citas augstas amatpersonas.
No publicētajiem svētku aprakstiem skaidri redzams, ka 20.gadsimta 20.-30.gados Gulbenes atbrīvošanas svētki tika rīkoti pēc tā laika Latvijā tradicionālās svētku programmas plāna ar gājienu uz kritušo brīvības cīnītāju kapavietu, dievkalpojumiem baznīcā, kā arī karaspēka un citu organizāciju parādi. Tāpat kā 18.novembra svinībās Rīgā arī Gulbenes atbrīvošanas svētku svinībām raksturīga rituāla daba, kur dominē tradicionālas darbības, kas atkārtojas gadu pēc gada. Vienlaikus svētku svinēšanas programmā ienāca arī jauninājumi, kas bija raksturīgi konkrētajam laikam, lai piešķirtu svētkiem mūsdienīgumu.
Ierodas Kārlis Ulmanis
Savu kulmināciju atbrīvošanas svētki sasniedza 1930.gadu beigās, un tas bija labi redzams 1938.gada svinību norisē. Šajā gadā Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apsveikuma nolasīšana svētkos nebija nepieciešama, jo vadonis bija ieradies personīgi. Tas arī bija ievērojamākais jauninājums šajos svētkos.
Kārlis Ulmanis Gulbenē ieradās ar vilcienu jau 28.maija vakarā. Nākamajā dienā augstais viesis apmeklēja kaimiņus – Pededzi un Alūksni, bet vakarā atgriezās Gulbenē, lai 1938.gada 30.maijā piedalītos 19. Gulbenes atbrīvošanas svētkos.
Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Gulbenes garnizonā (Vecgulbenes muižā iepretim luterāņu baznīcai) pieņēma karaspēka parādi, nolika ziedus pie monumenta “Par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem” un apmeklēja luterāņu baznīcu. Tie bija tradicionālie pasākumi, kuri gandrīz vienmēr notika ar kādas augsta ranga valsts amatpersonas piedalīšanos.
Augstākā Latvijas valsts amatpersona strauji augošo Gulbenes pilsētu apskatīja, iegriežoties arī vairākās pilsētas iestādēs – vecajā un jaunajā pamatskolā, miertiesā, pilsētas valdē. Tāpat par vienu no vizītes apskates objektiem kļuva pavisam nesen uzbūvētais Gulbenes kara aerodroms.
Kārlim Ulmanim straujais Gulbenes pilsētas izaugsmes piemērs varēja kalpot kā arguments, lai apstiprinātu pareizu valsts virzību pēc viņa veiktā valsts apvērsuma 1934.gada 15.maijā. Faktiski šo svētku gadījumā uz straujā Gulbenes attīstības fona mēģināja nostiprināt tautas lojalitāti un pārliecināt par autoritārās valsts pārvaldes nepieciešamību, veicinot strauju dzīves līmeņa paaugstināšanos.
Gulbenes atbrīvošanas svētku ritualizēšana nemazina vēsturiskā fakta nozīmi. Gulbeniešiem maija pēdējās divas dienas bija kļuvušas par tradicionāli atzīmējamiem svētkiem, pieminot kritušos brīvības cīnītājus. Faktiski tie bija dubulti svētki par godu Gulbenes atbrīvošanai no lieliniekiem un šīs teritorijas nonākšanai neatkarīgās Latvijas Republikas sastāvā “de facto”.
Vairākas piemiņas vietas
Par piemiņu Gulbenes atbrīvotājiem no lielinieku varas 1930.gados Gulbenē tika ierīkotas vairākas piemiņas vietas: Vecajos Gulbenes kapos par ziedojumos savāktajiem līdzekļiem kādā karavīru kapavietā uzstādīja piemiņas akmeni, kuru 1934.gada 26.maijā svinīgi atklāja Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis. Granītā iekalts teksts: “Kritušiem par Latvijas brīvību.
Jūsu vārdi lai ir sirdīs un tautas – karogos rakstīti Jūsu spēcīgais gars vienmēr lai – piemājo mums. 1934.g. 31.maijā.”
1934.gada maijā Gulbenes atbrīvošanas svētkos piemiņas plāksni uzstādīja arī Gulbenes luterāņu baznīcā. Vēl viena piemiņas vieta Gulbenes atbrīvotājiem – Valmieras 1. kājnieku pulkam – tika atklāta 1939.gada 28.maijā Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā pie kādreizējā muižas kroga, vēlāk pie Gulbenes valsts komerc- un arodskolas internāta ēkas. Uz piemiņas plāksnes bija teksts: “Šai ēkā 1919.gada 31.maijā novietojās Gulbenes atbrīvotāji Latvijas nacionālās armijas Valmieras 1. kājnieku pulks un no šīs vietas turpināja Gulbenes novada atbrīvošanu.” Šī piemiņas plāksne nav saglabājusies, jo ir gājusi bojā pēc 2. pasaules kara.
— Anatolijs Savickis, vēsturnieks
