Fragments no topošā pētījuma grāmatai “Zem Tirzas Biedrības nama jumta”
FOTO: MADONAS NOVADPĒTNIECĪBAS UN MĀKSLAS MUZEJS
Zem Tirzas Biedrības nama jumta pēc aktivitātēm piederas arī Virāne. Laiks gan aiznes bijušo bez pēdām, un man radās vēlēšanās iedziļināties dažos notikumos, kuri cieši kopā savijuši pagastu ļaudis un atgādina jau tālu vēsturē aizslīdējušos laikus.
Bieži mēs – Tirzas un Virānes ļaudis – esam pulcēti gan priekos, gan bēdās zem viena jumta. Esmu piedalījusies dažos pasākumos bijušajā Virānes tautas namā, karnevālā un pašdarbības teātra izrādē kopā ar Tirzas slimnīcas toreizējiem darbiniekiem un tur jautri pavadījusi laiku. Virānieši no seniem laikiem līdz mūsdienām dejo, dzied, spēlē teātri Tirzas Biedrības namā un kopā ar tirzmaliešiem brauc uz lielajiem dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Mainās robežas kartēs, apvienojas un savienojas pagastu ceļi, bet ļaužu attiecības un vēstures izpratne, intereses paliek kopīgas. Tā tas ir noticis arī ar Tirzu un Virāni, tāpat kā saikne pastāv arī ar Druvienu, Lizumu un Galgausku. Tagad daudz ko reformē, vēlas izveidot jaunus lielpagastus – monstrus. Motīvs esot finansiālo līdzekļu taupīšana un “skrejošo amatu” izveidošana. Tikai vēstures liecības pēc gadiem sniegs atbildi, vai tas bijis racionāli. Lai izprastu tagadni, biežāk jāielūkojas pagātnē, jāmācās no tās vai arī jāuztver tikai kā vēstures mācība.
Mums novadā ir cilvēki, kuri pēta un izzina vēsturi, aizraujas ar dažādu faktu pētniecību no vistālākajiem laikiem, ar aizrautību pēta dzimtas saknes. Izvaicājot pētnieci Intu Aizkalnieti, uzzinu arvien jaunas un jaunas vēstures ziņas. Arī par Virāni, ar kuru cieši saistīta arī viņas senču dzīve. Viņa nekad mani neatstāj bez atbildes uz jautājumiem, kuri attiecas uz pagātni un tiek atrasti kā kādas pērles.
Vēlējos uzzināt, kā radies Virānes nosaukums, un atbilde rokā! Virānes pagastu krievu laikos un 17.gs. pirmajā pusē, un arī Latvijas brīvvalsts gados sauca par Bučauskas pagastu, bet Virānes nosaukums pagastam dots pēc ezera nosaukuma. Interesanti, ka pagasts saukts arī par Kūjas pagastu. Ir arī novadā Kūjas jeb Kujas upe, bet jau 17.gs. otrajā pusē šai vietai bijis nosaukums Virāne – tādējādi atjaunots Virānes agrākais nosaukums. Man arī radās versija, ka tas cēlies no vārda “virt” jeb “vārīt” vai vērt kaut ko vaļā. Varbūt ir kādas citas ziņas?
Bibliotēku novadpētniecības materiālu mapēs ir daudz saistošu materiālu arī par Virānes pagasta vēsturi. Tirzas pamatskolas audzēkņi, Lelde Jēgere 2016.gadā skolotājas un skolas direktores Svetlanas Ziepnieces vadībā veikuši plašu pētījumu par Virānes pagastu no 1918. līdz 1940.gadam, iedziļinoties arī dzimtas vēstures saknēs. Novada vēstures pētījumā 2006.gadā, pie kura strādājusi vesela audzēkņu grupa, biezā mapē apkopoti arī vēstures materiāli par PSRS okupācija sekām Tirzas pagastā (tātad arī Virānē). Iespējams, ka toreizējiem Tirzas skolas audzēkņiem: Līgai Pozdņihovai, Miķelim Skopānam, Ilzei Pilsneniecei, Ilutai Vilandei, piemirsies šis darbs, bet caur paveikto taču dzīvo mūsu vēsture! Materiāli pieejami bibliotēkā un ieguluši plauktā tāpat kā daudzi Tirzas novadpētniecības dokumenti. Darbā jūtams profesionālais skolas direktores Svetlanas Ziepnieces kā pētnieces ieguldījums. Iedziļinoties materiālos un izvaicājot šīs vēstures norišu lieciniekus, atdzīvojās bijušais un izplauka viena no mūsu novada vēstures lappusēm, ar kuru man prieks dalīties.
Ņemot vērā, ka drukātie vārdi ilgāk saglabājas vēstures lapās un liela vērtība ir rakstītajam vārda, un cerot uz grāmatmīļu un lasītāju atsaucību, domāju, ka atrastās liecības būs vērtīgas drukātā vārda faniem un papildinās mūsu smadzeņu apcirkņus ar zinātkāri. “Meklēju rakstos!” teicis bibliogrāfs, mūsu slavenais Jānis Misiņš, un es dalos un aicinu uz tālāku pētniecību arī interneta dzīlēs. Tagad visu digitalizē un intelektualizē, bet mūžīgs tomēr ir rakstītais vārds. Mēs vienmēr esam lepojušies ar cilvēkiem, kuri nesuši mūsu vārdus, dzīves ieguldījumus un savu viedokli pasaulē. Tikai rakt un rakt, meklēt un atrast slavenības un vēsturiskas ziņas! Arī Virānei tādi slaveni cilvēki ir un būs. Nešaubos, ka arī nākamās paaudzes teiks savu vārdu, un vēstures lapas to atspoguļos. Zinātkāri prāti ar moderno tehnoloģiju palīdzību uzzinās notikumus par tālajiem laikiem un nodos tos tālāk, mācīsies no iepriekšējām paaudzēm un pārņems viņu iesākto, lai turpinātu un piepildītu iesākto.
Savu vārdu Latvijas teātru dzīvē atstājis aktieris, režisors, pedagogs Kārlis Pamše (1917–2015). Viņa vecāki bijuši Dzelzavas muižas kalpotāji. Tagad šī vieta atrodas netālu no Virānes “Aizpurvu” mājām. Viņa dzejnieka talants attīstījies, un pirmās izrādes uzvestas arī Virānes skolā. 1937.gadā ar pseidonīmu Māris Klajs publicējis dzejoļus un vienu no tiem veltījis savai dzimtajai pusei:
“Nepazīstams ir tavs vārds,
Mazs manas dzimtenes pagasts esi!
Kā tu man prieku nesi?
Diezgan skaistuma tu dāvā:
Kalna paugurs maina lejas,
… Vēji zelta druvās žūžo.
Virāne! Ai, dzimtene mana,
Esi skaista mūžu mūžos!
Kaut tu klusa esi,
Kaut tavs vārds nav pazīstams.”
Ievērojams un atpazīstams bijis Kārlis Pamše, beidzis arī Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Drāmas teātra studiju (1947) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953). Strādājis par teātra kritiķi un bijis Rīgas operetes teātra aktieris, nospēlējis daudzas spilgtas lomas. Pasniedzis arī aktiermākslas stundas Teātra fakultātes studentiem.
Daudziem mākslas pazinējiem nav svešs gleznotājs Ārijs Skride (1906–1986), bijušais virānietis, dzimis Virānes “Boķos.” Ir viens no ievērojamākajiem V.Purvīša ainavu glezniecības skolas turpinātājiem, bijis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs (1942–1964), arī zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs N.Daudziņas ģimnāzijā Rīgā (1936–1942). Viņa darbi izstādīti arī ārzemēs: Varšavā, Helsinkos, Parīzē, Londonā, Budapeštā, Kopenhāgenā, Vīnē un citur.
Gleznotāja Emīlija (Pinne) Gruzīte (1873–1945) arī iegājusi Virānes vēsturē kā gleznotāja un neatkarīgo mākslinieku vienības māksliniece. Pēc Rūdolfa Blaumaņa ieteikuma viņa kļuvusi par Vilhelma Purvīša audzēkni. Precējusies ar žurnālistu Alfrēdu Gruzīti – laikraksta “Dienas Lapa” līdzstrādnieku.
TURPINĀJUMS SEKOS
