Skan kā tūkstošbalsīgs koris
Galgauskas Dziedāšanas biedrības nams nav tikai ēka, kurai 1924.gada 14.septembrī tika likts pamatakmens. Tā sevī iemieso galgausniešu sapņus, vēlmes, iespējas, izpausmes un lepnumu vairāk nekā gadsimta laikā, apliecinot pagasta garīgās kultūras dzīvotspēju, tās spēku un spēju saliedēt.
Katram galgausnietim droši vien ir savs stāsts par dziedāšanu vai teātra spēlēšanu, jo tieši šīs prasmes izpaudušās un sevi apliecinājušas visspilgtāk. Kādas bija dziesmas, ko dziedāja kori? Ja savirknētu no Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas” līdz “Dziesmai šodien liela diena”, tā būtu saviļņojoša skaņu un emociju jūra, plaša, bagāta un neaptverama. Ja galgausnieši gribētu, droši vien atrastu starp saviem senčiem gan dziedātājus, gan raga pūtējus, gan teātra spēlētājus un dejotājus. Atceroties kaut daļu, veidotos tūkstošbalsīgs skanējums, kas simboliski ir ietverts Dziedāšanas biedrības namā.
Uvertīra Dziedāšanas biedrībai
“Kuplojoša druva ir Galgauskas pagasta garīgā un materiālā dzīve, bet līdumnieki, kas tīrīja zemi šai druvai, bija senie sabiedriskie darbinieki,” atzinis viens no pazīstamajiem Galgauskas sabiedriskajiem darbiniekiem Alvils Klēbahs. Viņš norāda, ka pagasta garīgās kultūras ēkas pamatu licējs bija skolotājs Pēteris Biezais. “Pētera Biezā darba laika sākumā viss vēl bija tumšs un tukšs kā pirms radīšanas pirmās dienas. Visām Galgauskas pagasta garīgās kultūras parādībām – dziedātāju korim, orķestrim, priekšlasījumiem, bibliotēkai, teātrim skolotājs Pēteris Biezais licis pamatus,” A.Klēbahs raksta “Galgauskas Veišu skolas vēsturē”.
P.Biezā ietekmē jau 19.gadsimta septiņdesmitajos gados Galgauskā bija nodibinājies neliels kultūras veicinātāju pulciņš, kas rīkoja teātra izrādes, bija gadījuma (acīmredzot atsevišķiem svētku pasākumiem) jauktais koris, pūtēju jeb ragu orķestris. “Kad Pēteris Biezais uzsāka pagastā kultūras darbu, ap viņu pulcējās tā bijušie skolēni, domubiedri, kuru vidū ir arī “Zemīšu” Pēteris Žvīgurs. Viņš darbojās kā izrīkotāju pulciņa priekšnieks,” norāda A.Klēbahs. Pulciņš darbojās līdz Dziedāšanas biedrības izveidei 1908.gadā, tajā liela daļa bija pulciņa dalībnieki.
Sākumā galgausnieši dziedāja Tirzas draudzes skolotāju korī, kuru vadīja Kārlis Dzelzkalns. Kad otrajos dziesmu svētkos Rīgā dziesmu karā Tirzas koris ieguva otro vietu un sudraba kausu, aktivizējās arī dziedātāji Galgauskā, dziedot sava pagasta svētkos un svinīgos brīžos. Līdz beidzot trešo dziesmu svētku sajūsma rosināja galgausniešus apvienoties un nodibināt pašiem savu kori. 1888.gada rudenī to vadīt sāka skolotājs P.Biezais ar palīgu Jāni Drīzuli.
“Dedzīgi dziesmu mīļotāji bija “Pokuļu” Lesiņa Jānis, “Musteru” Bočka Kārlis un Hirša Reinis, “Narātu” Tēviņa Kārlis, kā arī drēbnieks Jēkabs Klēbahs. Minētie dziedātāji bija kodols, ap kuru 20.gadsimta pirmajā gadu desmitā izveidojās lielāks kodols, un beidzot, skolotāja Kārļa Martinsona ierosināta, nodibinājās Galgauskas Dziedāšanas biedrība,” stāsta A.Klēbahs.
Viņš kopā ar galgausniešiem brauca uz 3. Vispārējiem dziesmu svētkiem Rīgā. Alvilam bija 12 gadi, diemžēl pašus svētkus viņš neredzēja, jo to laikā tika aizvests ciemoties Pārdaugavā, tomēr juta pacilāto svētku sajūsmu. “Bija jābrauc uz Pļaviņām, kas toreiz bija tuvākā dzelzceļa stacija – 90 verstis no Galgauskas. Mūsu dziedātājus veda vecais “Gaujiņu” Lāča tēvs. Apstājāmies “Pokuļu” ceļa galā gaidīt Lesiņu Jāni. Kā šodien redzu viņu nākam lejā – jaunu, sārtiem vaigiem, somiņu plecos kā tolaik bija modē,” atmiņās raksta A.Klēbahs.
Viņš min, ka dziesmu svētkos piedalījās Žvīguru Anna un Ruta, kas tolaik dziedāja Tirzas korī, bet vēlāk – Galgauskas korī. Lai nākamajām paaudzēm būtu zināmi Galgauskas kora pamati, A.Klēbahs uzsver, ka pirmajā vietā jāmin “Zemīšu” Žvīgura un Matīsu ģimenes, kuru jaunatne korī piedalījās gadu desmitus. “1921.gada vasarā ciemojos Galgauskā. Vecie draugi mani pierunāja uzņemties kora vadīšanu augustā rīkotajā bazārā. Mēģinājumus noturējām pēc kārtas “Zemītēs” pie Matīsa un “Musteros”. Abās vietās bija klavieres un labi draugi,” atceras A.Klēbahs.
Biedrības nams top ar entuziasmu un ziedojumiem
Pēc pirmā darbības gada Dziedāšanas biedrības atskaites sapulcē varēja secināt, ka ir audzis biedru skaits, notikuši vairāki priekšlasījumi, koncerti, teātra izrādes un masku balle, bet naudā ieņemti 778 rubļi un 89 kapeikas. Biedrības priekšnieks Jekals uzsvēra, ka visasāk biedrībai ir izjūtams telpu trūkums. “Kora un teātra mēģinājumi, sapulces notiek skolā, bet izrīkojumiem telpu nav. Ziemā mēs spaidāmies pa krogus augšas mazo zālīti, bet vasarā pa zaļumiem. Mums jātiek pie sava biedrības nama! Ir jau šim nolūkam nauda 150 rubļi noguldīti Tirzas – Velēnas krājaizdevu sabiedrības kasē!” skaidroja biedrības priekšnieks.
Tika aktīvi popularizēta biedrība, iesaistīti jauni biedri, un biedrības kapitāls palielinājās līdz apmēram 3000 rubļiem, tāpēc tika meklēta vieta nama celtniecībai. Dziedāšanas biedrības priekšnieks Jekals, aktīvisti Jānis Matīss, Pēteris Žvīgurs un Kārlis Martinsons tikās ar muižas īpašnieku baronu Mengdenu, kurš piešķīra vienu pūrvietu zemes no tīruma starp veco skolu un muižu.
Diemžēl 1. pasaules karš sagrāva biedrības nama celtniecības ieceres, un tikai pirmās brīvvalsts laikā tās varēja īstenot. Tika rīkoti pasākumi biedrības nama celšanas atbalstam un aktīvi vākti ziedojumi. Iedzīvotāji ziedoja baļķus, veda akmeņus, granti, dēļus un ķieģeļus. ”Ūsiņu” gala ļaudis savākuši naudu, lai varētu iekārtot skatuves galu. Tikušas rīkotas talkas, ar zirgu pajūgiem vesti gan akmeņi un smiltis, gan citi celtniecībā vajadzīgi materiāli. Galgausniete Aija Spaliņa atceras, ka viņas tēvs Herberts Žvīgurs stāstījis, ka no “Ūsiņu” meža vesti priedes baļķi biedrības nama grīdai. Pēteris Žvīgurs ir viņas vecvectēvs.
Dziedāšanas biedrības namu, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, projektējis būvinženieris Voldemārs Bergkinds. Viņš šo projektu dāvinājis. Tas atspoguļo būvniecības tradīcijas pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un tā laika kultūras dzīvi laukos. Līdz ar pamatakmens ielikšanu sākās būvdarbi, un pēc trīs gadiem Galgauskas pagasta Dziedāšanas biedrības namu varēja iesvētīt.
TURPINĀJUMS SEKOS
