Talantīgā fotogrāfa Ferdinanda Knoka mājvieta un fotodarbnīca
VALKAS APRIŅĶA avīzē “Vārds” bijusi ziņa, ka 1902.gadā F.Knoks saņēmis atļauju atvērt fotodarbnīcu Galgauskas “Božās”. Fotosalonā bija savdabīgs ar kokgriezumiem rotāts interjers. Turklāt fotogrāfijai varēja izvēlēties savai gaumei atbilstošu uzņēmuma fonu – pusaizvērtus logus ar plīvojošiem aizkariem, dažāda stila krēslus vai butaforisku automobili “Ford Union”.
F.Knokam bija arī divi vasaras fotopaviljoni Tirzaslejā blakus kādreizējai Ķikuļu bodei. Šīs vietas fotogrāfija palielināta redzama pie tirzmalieša seno fotogrāfiju un fotoaparātu kolekcionāra Kārļa Dzeņa tējnīcas “Laiks”. Viņš uzskata, ka fotopaviljoni tapuši ap 1907.gadu. Atmiņās fotogrāfa dēls Ādolfs Knoks raksta, ka pirmās tēva fotogrāfijas te uzņemtas 1907., 1908.gadā.
Tirzas tējnīcā “Laiks” var ne tikai paēst gardu maltīti, bet arī ielūkoties īpašnieka K.Dzeņa bagātajā fotoarhīvā, kurā lauvastiesu aizņem F.Knoka fotogrāfijas. Tās redzamas gan galdiņu flīzēs, gan pie sienas, bet daudz vairāk ir krājumā. Sienas gleznojumā redzama ainava, kas ir līdzīga tai, kāda bija fotopaviljonā.
“Fotogrāfijā var redzēt, ka Knoka fotopaviljonā bija attēlots pils parks ar strūklaku, bet tējnīcā ir skats uz Tirzas baznīcu,” salīdzina Kārlis.
Stikla vitrīnās izvietoti fotoaparāti, kas ir tikai neliela daļa no kolekcijas. Tajā ir arī tādi, ar kādiem, iespējams, fotografēja F.Knoks. Tajos fotofilmas vietā tika ievietotas stikla plates. Gulbenes muzejā glabājas vairāk nekā 4000 stikla plašu negatīvu, taču to noteikti bijis krietni vairāk. Diemžēl stikla plašu negatīvu reģistrācijas žurnāls nav saglabājies, tāpēc vairums negatīvos fiksēto uzņēmumu paliek nezināmi.
40 darba gados F.Knoks iemūžinājis svarīgākos mirkļus piecu pagastu – Galgauskas, Tirzas, Adulienas, Lizuma un Druvienas – ļaužu dzīvē. Saskaņā ar reģistru speciālā žurnālā ir fiksētas vismaz 11 000 fotogrāfijas. Starp vēsturiski nozīmīgākajām fotogrāfijām ir pamatakmens likšana Galgauskas Dziedāšanas biedrības namam; vilciena katastrofa uz Vijatas tilta Galgauskā 1923.gadā; Vecgulbenes-Ieriķu dzelzceļa līnijas būvnieki – sarti; Tirzas lauksaimniecības izstādes; prezidenta Kārļa Ulmaņa viesošanās Tirzā; Galgauskas un Tirzas skolas; Gulbenes baznīca, kāda tā bijusi ar torni; Lejasciema baznīca, kuras vairs nav; Tirzas Āžu un Galgauskas Libanta dzirnavas plūdu laikā un daudzas jo daudzas citas.
Maz tagad ir palicis no Knoka pils, kāda tā ir bijusi, bet tā dzīvo atmiņās, nostāstos un fotogrāfijās. “Božas” ir atjaunotas, un tagad tām ir cits stāsts.
