Trīs augusta dienas Gulbenes novadā noritēja vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības “Vasaras dienas 2023”, kur saturiski nozīmīgākā bija paneļdiskusija. Latvijā šis ir ikgadējs pasākums kopš 1998.gada. Katrā tikšanās reizēm skolotāji pulcējas, lai dalītos pieredzē, diskutētu par dažādām mācīšanas un mācīšanās aktualitātēm.
Šoreiz saruna bija sevišķi kritiska, jo līdz ar kompetenču pieeju (kopš 2020./2021. mācību gada) mācību saturā skolēnu zināšanas par vēsturi ir pasliktinājušās. Par to liecina centralizēto eksāmenu rezultāti, par to kolēģiem pastāstīja Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības prezidente, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja Baiba Atmane.
Arī augstākā apguves līmeņa (padziļinātā kursa) vidusskolēnu eksāmena rezultāti valstī ir zemi – mācību programmā “Vēsture II” – 38 %, mācību programmā “Sociālās zinātnes II” – 39 %. Vēstures un sociālo zinību pedagogi vērtēja – problēma ir tā, ka pašlaik vidusskolā vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, nav konkrēti definēts, kādi vēstures notikumi un procesi jaunietim būtu jāzina, absolvējot skolu. Projektā “Skola 2030” ir likvidēts Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmets, radot starpdisciplināru priekšmetu sociālajās zinībās un vēsturē, kā arī ir pieņemts jauns standarts sasniedzamajiem rezultātiem. Skolotāji uzskata, ka šis standarts ir izplūdis un nekonkrēts.
Ministre spiesta piekrist skolotāju viedoklim
“Vasaras dienās 2023” Gulbenes novadā piedalījās ne tikai skolotāji no dažādām Latvijas skolām, bet arī pārstāvji no Latvijas Universitātes, Vidzemes augstskolas, muzejiem, izdevniecībām, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Baltijas drošības fonda, kā arī no Izglītības un zinātnes ministrijas.
Savas pārdomas pēc ielūkošanās šajā pasākumā ir publiskojusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Vēstures mācīšana skolās ir arī Latvijas drošības jautājums. Caur Latvijas un pasaules vēstures izpratni mēs veicinām kā patriotismu, tā kritisko domāšanu. Redzu, ka vēsturei un sociālajām zinībām ir jābūt atsevišķiem mācību priekšmetiem. Vēstures un sociālo zinību skolotāji ir nonākuši pie skaidra kopsavilkuma, kā jārīkojas. Jāveido saturiska pēctecība visos izglītības posmos.”
Saeimas Analītiskā dienesta bibliotēkas vadītājs vēsturnieks Edgars Engīzers “Dzirkstelei” teica: “Priecājos, ka skolotāju bažas par skolas satura dārgās reformas rezultātiem beidzot vismaz šķietami ir sasniegušas ministres ausis. Viņas līdzdalība bija svarīga. Tiešām ceru, ka vēstures atgriešana skolas priekšmetu lokā būs sekmīga un ātra. Vēsture galu galā nav tikai tas, ko mēs domājam par pagātni, tā ļoti būtiski ietekmē arī to, ko atzīstam par labu un pareizu šodien un uz ko tiecamies, domājot par rītdienu.”
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Mediju un Mākslas tehnikuma vēstures un sociālo zinību skolotājs Roberts Ķipurs laikrakstam sacīja: “Pēc iepazīšanās ar aktualitātēm ministre pauda atbalstu nepieciešamībai vidusskolā veidot nošķirtus priekšmetus “Vēsture” un “Sociālās zinātnes” jau ar 2024./25. mācību gadu. Līdz tam nepieciešams veidot uz sadarbību vērstu dialogu ar visām iesaistītajām instancēm un aktīvi strādāt pie sasniedzamo rezultātu formulējuma un jaunu programmu, mācību materiālu izveides.”
Projektā “Skola 2030”, iespējams, kļūdaini uzstādījumi
Paneļdiskusijas laikā skolotāji iezīmēja problēmas būtību.
R.Ķipurs laikrakstam sacīja: “Šobrīd ir svarīgi saprast, ka projekta “Skola 2030” izstrādātais modelis vēsturē un sociālajās zinātnēs praktiski tendēts sociālo zinību apguvē un 1/3 stundu tiek veltīta ekonomikai. Manuprāt, tas ir pat pretvalstiski un neloģiski (rodas sajūta, ka projekta autoriem īpaši derdzas vēsture). Projekta autori acīmredzot iedomājās, ka visi Latvijas skolēni pamatskolā ir apguvuši vēsturi augstskolas studenta vidējā līmenī un vidusskolā var veikt maģistra līmeņa analīzi dažādās zinātņu jomās. Šo kļūdu parāda arī šīgada rezultāti padziļinātajos kursos visos priekšmetos vidusskolas posmā. Vēstures mācīšana un apguve visos izglītības posmos ir svarīgs valsts pastāvēšanas jautājums. Ja mums nevajag pilsoņus ar skaidru savas valsts vēstures izpratni, tad šo vēstures izpratni mums iedos agresīvais kaimiņš, kurš karo ne tikai ar ieročiem, bet izmanto arī informāciju.”
Rīgas Hanzas vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotājs Aleksandrs Lange “Dzirkstelei” teica, ka jau pagājušajā gadā vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība veica pedagogu anketēšanu, lai apzinātu vispārējās vidējās izglītības posma skolotāju viedokli par pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanas procesu.
“Rezultāti ļāva secināt, ka ir virkne problēmu, kuras nepieciešams novērst. Tika izstrādāta rezolūcija, kurā definētas konstatētas problēmas,” sacīja A.Lange. Problēmjautājumus biedrība aktualizējusi gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Valsts izglītības satura centrā, kā arī projekta “Skola 2030” pārstāvjiem. “Biedrība sadarbībā ar akadēmisko sektoru ir izstrādājusi lielo ideju un sasniedzamo rezultātu projekta piedāvājumu vispārējā un optimālā līmenī vēsturē,” atklāja A.Lange.
Vai ir jāmaina sasniedzamo rezultātu standarti?
A.Lange pauda – šobrīd ir samazināta iespēja skolēniem apgūt vēsturi pamatizglītības posmā kā atsevišķu priekšmetu (iepriekš vēsture kā atsevišķs priekšmets bija no 6.klases). Mācības tiek organizētas pēc jomu principa. Pilnveidotajā saturā būtiski mainījusies ne tikai pieeja, bet arī saturs, paredzot pamatizglītības posmā no 4. līdz 6. klasei apgūt priekšmetu “Sociālās zinības un vēsture”, savukārt no 7. līdz 9.klasei “Latvijas un pasaules vēsture” un “Sociālās zinības” ir dalīti priekšmeti. Bet vispārējās izglītības posmā likvidēts mācību priekšmets “Latvijas un pasaules vēsture”, radot starpdisciplināru priekšmetu “Sociālās zinības un vēsture vispārējā līmenī”, “Vēsture un sociālās zinātnes optimālajā līmenī”, apvienojot tajā ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, tiesības, ekonomiku un vēsturi. Kā zināms, spēkā ir standarts, kas definē sasniedzamos rezultātus nosauktajos mācību priekšmetos.
A.Langes domas – ir jāmaina sasniedzamo rezultātu definējums, jo tikai tā ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas. “Šobrīd definētie sasniedzamie rezultāti ir vispārīgi, nenosakot nekādu tematisko ietvaru, kas skolēniem, beidzot skolu, būtu jāpārzina,” viņš pauda. A.Lange arī zināja teikt, ka Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko izteikusies, ka atbalsta biedrības uzsākto darbu jaunas programmas izstrādē, bet neredz nepieciešamību mainīt šobrīd spēkā esošos sasniedzamos rezultātus. Kā šī situācija un biedrības domu apmaiņa ar valsts institūciju pārstāvjiem virzīsies tālāk, to rādīs laiks.
Savukārt R.Ķipurs “Dzirkstelei” akcentēja: “Latvija globālās migrācijas procesos nevar iztikt bez savas nacionālās vēstures apguves vispārizglītojošajā posmā un, protams, arī pamatskolā. Tas ir arī valsts drošības jautājums, jo jāņem vērā Latvijas sabiedrības etniskā dažādība. Turklāt Latvijas vēstures stāsts jāizskaidro arī tiem, kuri Latviju izvēlas par savu mītnes zemi, šeit ieceļodami no citām pasaules valstīm.”
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība aicina:
* pārskatīt vēstures saturu pamatizglītības posmā, akcentējot piederību Latvijas valstij, jo – šobrīd spēkā esošais standarta sasniedzamo rezultātu apjoms nav īstenojams esošo stundu skaitā, sasniedzamos rezultātos formulētās prasības ir vecumposmiem neatbilstošas, 4.-6.klases priekšmetā “Sociālās zinības un vēsture” notiek sarunas par vēsturi, nevis vēstures mācīšanās;
* atbalstīt ieceri vispārējā izglītības posmā veidot divus nošķirtus priekšmetus – “Vēsture” un “Sociālās zinātnes”, kas veidotu pamatu vidusskolā padziļināti apgūt šos mācību priekšmetus;
* nodrošināt saturisko pēctecību visos izglītības posmos, kas šobrīd nav nodrošināts, pārskatot spēkā esošos sasniedzamos rezultātus;
* valstī organizēt centralizētu pedagogu profesionālās pilnveides programmu atbilstoši mācību saturam, sasniedzamajiem rezultātiem un mūsdienu aktualitātēm zinātnē;
* izveidot kvalitatīvu un sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošu materiāltehnisko bāzi vēstures, kā arī sociālo zinātņu apguvei pamata un augstākajā līmenī.
Avots: Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valde
