Plecu pie pleca SIA “Paulavet” “Ķepaiņu klīnikā” Gulbenē turpina rosīties veterinārārstes māte un meita: Ilze Mezīte un Paula Putniņa. “Man patīk strādāt kopā ar mammu. Mēs varam visu izrunāt. Nesakrājas kaut kādi neizdarīti darbi vai rūgtums par kaut ko darbā. Viņai ir lielāka pieredze, man – jaunas zināšanas. Un mēs varam viena otrai to dot un kopā sastrādāties,” saka Paula.
Pakalpojumu klāsts, ko sniedz klīnika, kuras biežākie pacienti ir suņi un kaķi, kļūst arvien plašāks, startējot projektos.
“Par Eiropas naudu esam iegādājušies rentgenaparātu, kas mums ļoti nepieciešams darbā, un rentgenoloģiskajiem pakalpojumiem ir arī liels pieprasījums, jo rentgenaparāta nav ne Rēzeknē, ne Balvos, ne Madonā, līdz ar to cilvēki no šiem novadiem brauc pie mums. Labi, ka ir iespēja piesaistīt Eiropas naudu, jo tad iegūst arī konkrētais reģions. Uz rentgenu bez kaķiem un suņiem ir bijuši putni, alpaka, bruņurupucis un arī žurciņas,” stāsta Paula.
Pieejami arī ultrasonogrāfijas izmeklējumi, kas ir nesāpīgi, precīzi un nekaitīgi izmeklējumi. Izmeklēšana ļauj novērtēt orgānu struktūru, novietojumu, iespējamās patoloģijas, neveicot narkozi vai neiejaucoties ķirurģiski. “Ir arī specifiski gadījumi, kad iesakām tomēr cilvēkam ar savu mīluli doties pie cita veterinārārsta uz Rīgu,” skaidro Paula.
Klīnikas darba ikdienā ļoti noder arī elektrokauteris (elektronazis), un to visvairāk izmanto pie smagām audzēju operācijām. Ar eletrokautera palīdzību daudzas operācijas var veikt ātrāk un mazāk traumatiski.
“Mēs varam klīnikā arī uz vietas paņemt asins analīzes un redzēt, kā strādā aknas, nieres, vai ir kādas problēmas, vai ir iekaisums, anēmija,” stāsta Paula.
Jāpievērš uzmanība zobu veselībai
Paula stāsta, ka dzīvnieku saimnieki nezina, cik svarīga dzīvniekiem ir zobu higiēna. Zobu problēmas dzīvniekiem Gulbenes novadā un visā Latvijā ir ļoti aktuālas. Ilgstoši bojāti zobi rada lielas sāpes, diskomfortu, nieru un sirds saslimšanas.
Pirmā pazīme, ko ievēro dzīvnieku īpašnieki, ir nepatīkama smaka no mutes, kuras cēlonis ir zobu un smaganu bojājumi. Zobu profilakse jāveic katru gadu. Parasti īpašnieki pie veterinārārsta vēršas tad, kad saslimšana ir smaga un ir nepieciešama daudzu zobu izņemšana. Ar zobu “skalera” palīdzību tiek veikta profesionāla zobakmens noņemšana un mutes dobuma profilakse.
“Bieži vien, kad savu mīluli ved vakcinēt, vajadzētu arī paskatīties, kas notiek ar zobu veselību. Īpaši mazajiem klēpja dzīvnieciņiem ir jātīra zobi. Viņiem ir speciālas zobu pastas un zobu birstes. Mūsdienās ir tā, ka mēs saviem mīluļiem pieberam pilnus trauciņus un tie ēd, ik pa brīdim tā “knakstoties”. Tad zobu aizsargkārta nespēj uzaugt, nespēj atjaunoties, līdz ar to bojājas zobi. Zobiņš aplīp, tas sāk apaugt, un process tikai attīstās. Manā skatījumā, visu laiku šķīvim nav jābūt pilnam ar barību. Iedot, cik nepieciešams, un suns būs slaidāks, veselīgs, ar labāku mutes higiēnu. Nepārbarot! Bet tāpat zobi ir jātīra. Ja ne, jānāk pie veterinārārsta. Zobu higiēna ir narkozē, bet no tā nav jābaidās,” uzsver Paula.
Piesiets pie pieturas
Darbojoties klīnikā, Paula novērojusi, ka Gulbenes novada iedzīvotāji gādīgi, sirsnīgi un atbildīgi izturas pret saviem četrkājainajiem draugiem. Arī situācija ar klaiņojošajiem kaķiem, suņiem Gulbenē uzlabojas.
“Ir mazāk, bet ir. Paldies mūsu pašvaldībai! Mums tā ir piešķīrusi finansējumu, lai mēs ārkārtas gadījumos varam sterilizēt kaķus vai suņus, un tas notiek sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāju Iru Žeiguri,” saka Paula.
Viņa uzsver – ja ir nolemts dot mājas dzīvniekam, tad jārēķinās, ka tie ir gan izdevumi, gan slimošanas. Savukārt, runājot par konkrētu suņu šķirni, sākumā, ir jānoskaidro, kas šai suņu šķirnei raksturīgs – cik aktīvi ir suņi, cik rūpju prasa.
“Pirms dažiem gadiem bija gadījums mūsu novadā, kad kāda sieviete autobusu pieturā atrada piesietu šķirnes suni, kuram blakus bija atstāts arī maiss ar ēdienu. Sunītis nonāca pie šīs sievietes, kura viņu atrada pieturā. Šīs šķirnes suņi ir ļoti aktīvi, ko cilvēki, visticamāk, pirms tam neapzinājās. Varbūt suns mājās plēsa mantas, dīvānu, tāpēc, pirms ņemt dzīvnieku, ir kārtīgi jāpārdomā, vai tiešām varēs par viņu parūpēties,” uzsver Paula.
Rudenī aktuālas iesnas un klepus
Biežākās problēmas, ar ko četrkājaino draugu saimnieki vēršas pēc palīdzības klīnikā, ir zobakmens, ādas problēmas, vemšanas, caurejas, dažādi audzēji un urīnceļu problēmas, īpaši kaķiem.
“Reizēm saka – kas tad tur, ka sunītis apaļāks, bet, ilgstoši to nerisinot, problēma kā sniega bumba saveļas arvien lielāka un rada lielākas problēmas. Kaķiem ir urīnceļu problēmas, un saimniekam nevajag paildzināt šo problēmu. Ja kaķis nevar pačurāt, ir jāvēršas pie veterinārārsta. Šobrīd rudens periodā kaķiem un suņiem aktuālas ir arī iesnas, klepus. Tāpat kā cilvēkiem. Varbūt liekas – kā var saslimt kaķis, kurš dzīvo dzīvoklī un nekad neiet ārā? Bet var. Dzīvnieks dzīvo sterilākā vidē, un viņa imunitāte ir zemāka. Un saimnieki var atnest kādu vīrusu mājās. Tāpat nevajag aizmirst par pretparazītu zālēm divas reizes gadā. Arī dzīvokļa kaķiem, suņiem tie var būt,” stāsta Paula.
Paulai kā veterinārārstei saistoša šķiet homeopātija, kas ir alternatīvās medicīnas joma, kuras pamatā ir atziņa, ka līdzīgs ārstē līdzīgu. “Esmu to mācījusies, izmantojam homeopātiskos preparātus. Tas ir jaunums,” saka Paula.
Emocionālajai sasaistei starp saimnieku un viņa dzīvnieku ir ļoti liela nozīme. “Ja saimnieks slimo, arī suns var saslimt. Un reizēm saimnieki ir vairāk satraukušies par savu mīluli nekā viņš pats,” saka Paula.
“Bija gadījums ar kādu sunīti, kurš bija pakļuvis zem arkla vai zem kaut kādas metāla konstrukcijas, un viņam bija norauta āda no visas muguras. Saimnieks bija tik satraucies, ka arī viņam bija nepieciešam palīdzība. Bet sunītim ādu veiksmīgi piešuvām, un tā pieauga. Laimīgs gadījums,” tagad ar smaidu atminas Paula.
Kad viņa studējusi veterinārmedicīnu, nav iedomājusies, ka tik daudz nāksies komunicēt ar dzīvnieku saimniekiem, un tā arī ir liela māksla – sadarbība un runāšana. Tā ir līdzvērtīga dzīvnieka apskatei, aprūpei un ārstēšanai.
Kad redzi, kā rodas dzīvība
“Ķepaiņu klīnika” tagad ir aprīkota arī ar datorizētu pacientu uzskaites sistēmu. Projektā tika iegādāts portatīvais dators, planšete, klaviatūras komplekts un monitors. Datorizētā sistēma ļaus pacienta datus, slimības vēsturi un izmeklējumus saglabāt un atrast vienuviet, kas paātrinās vizītes gaitu.
“Tas – lai mums pašiem ērtāk strādāt, jo pacientu ir arvien vairāk, bet viss vēl ir ļoti lielā procesā,” stāsta Paula, kura par veterinārārsti kļuva pēc kāda gadījuma mammas klīnikā pirms vairākiem gadiem.
“Mana mamma kādai suņu meitenei veica ķeizargriezienu. Palīdzēju mammai šajā ķeizargrieziena operācijā. Kucēni piedzima, tie bija jāatdzīvina. Viņi sāka pīkstēt, un tad tu redzi, kā rodas dzīvība! Tas ir lielākais gandarījums, tāpēc arī svaru kausi nosvērās par labu veterinārmedicīnai, jo bija doma mācīties arī par ārstu,” stāsta Paula.
Viņa par veterinārārsti strādā septiņus gadus un līdztekus darbam ir trīs bērniņu mamma. “Kad beidzu studijas, pēc diviem mēnešiem piedzima mans pirmais dēliņš. Ar otro dēliņu mazāk biju klīnikā, tagad trešajam dēliņam ir desmit mēneši, un es visu laiku esmu apritē, cik varu,” smaidot saka Paula.
