Kāda sieviete pēc atbalsta mītiņa ukraiņu tautai Gulbenē vispirms piekrita, bet pēc tam nekādi vairs negribēja, lai intervija ar viņu parādītos “Dzirkstelē”. Varbūt apmeklēt mītiņu pret karu tikai skaitās stilīgi, varbūt cilvēku vada bailes, nedrošība, bet varbūt pavisam citi nesaistīti apsvērumi. Lai arī kādi tie būtu, aizdomājos, cik ļoti mums jātrenē pilsoniskā drosme, atbildība, lai mēs būtu kā ukraiņi. Man vispār bieži ir bijusi sajūta, ka daudz labāk cilvēki zina, cik veselīgi jādzīvo, bet visai maz par vietējo politiku, kur nu vēl par ārpolitiku, īsti pat nevīžo aiziet uz vēlēšanām. Vai jānotiek kaut kam tik baisam kā karam, lai sāktu saprast, ka politikai, gribi negribi, ir jābūt mūsu ikdienas prāta ēdienkartē?
Taču, nenoliedzami, tie 30 tūkstoši atbalsta mītiņā Rīgā, starp kuriem bija arī mani vistuvākie, man personīgi iesilda sirdi, ir gandarījums par sabiedrības vienotību, kuras tik ļoti pietrūcis šajā pandēmijas laikā. Un tas arī apliecinājums, ka par pamatvērtībām – brīvību, mieru, demokrātiju – iestāsies tomēr daudzi cilvēki Latvijā.
Šajās dienās atcerējos kādu publikāciju “Dzirkstelē” janvārī. Par mūsu pašu pašvaldības Rīgas firmai pasūtīto un izstrādāto novada mārketinga stratēģiju. Toreiz viņu izstrādātās dažas “atziņas”, ko publicējām “Dzirkstelē”, bija aizskārušas Latvijas patriotu, vēsturnieku un novadpētnieku Jāni Zvaigzni no Litenes – proti, ka ar savas valsts un novada vēsturi nav, ko ņemties, tas “aizēno nākotnes redzējumu” un pastāv “risks zaudēt nākotnes dimensiju”. Gribu jums nocitēt dažus teikumus no J.Zvaigznes toreiz rakstītā “Dzirkstelei”: “Tikai valsts un novada vēstures pastāvīgs atgādinājums var pilsoņos radīt apziņu un pārliecību, ka sava valsts nav atnākusi pie mums tāpat vien, ka tās izcīnīšanā, aizstāvēšanā, atjaunošanā upurētas tūkstošiem dzīvību. Tikai tā var izaugt pārliecība: šī valsts mums jānosargā par katru cenu. To nepieciešams saprast īpaši šajā brīdī, kad lielā pierobežas valsts ir pārņēmusi jau daudzas citu valstu teritorijas un ir gatava tūlīt, tūlīt ņemt vēl…” Kur vēl trāpīgāk varēja pateikt, vēl nezinot, kas notiks pēc mēneša! Tāpēc mums ir īpaši jānovērtē tādu cilvēku kā J.Zvaigzne prāts, zināšanas un pieredze. Ceru, ka šie mārketinga stratēģijas izstrādāji tagad ir ko pārdomājuši, bet pašvaldībai varbūt nevajag aicināt “laimes lāčus” no citurienes stratēģiju izstrādāšanai, labāk varbūt var vienkārši parunāt ar sava novada gaišajiem prātiem.
– Ginta Alberte
