“Kad būšu tievāka, tad piekritīšu intervijai un ļaušu sevi fotografēt, lai liktu avīzē,” tā man reiz atteica kāda ļoti simpātiska dāma. Tas bija pirms vairākiem gadiem. Viņa tā arī nav notievējusi. Un, protams, arī interviju “Dzirkstelei” nav sniegusi. Taču tas nemazina manu pozitīvo attieksmi pret šo sievieti. Ja viņa zinātu, cik patiesībā ir forša ar visiem saviem apaļumiem! Un pilnīgi viss viņas dzīvē ir vislabākajā kārtībā. Vismaz no malas tā liekas.
Taču to saukli – “fotografēšos, kad būšu tievāka” – esmu paņēmusi līdzi savā dzīvē, ar humoru raugoties pati uz savām ķermeņa formām. Aprāju pati sevi, ka uzstādījumam manos gados ir jābūt pavisam citam: nevis kad būšu tievāka, bet kad būšu veselāka!
Un te ir jautājums: no kā tad tas apaļums? No labas dzīves? No nepareiza uztura režīma? Taču šajā situācijā, kad tepat tuvumā, kaimiņos, ir karš, laikam nav ētiski domāt par tādiem sīkumiem. Turklāt man patika, kā nesen intervijā “Dzirkstelei” teica Madonas puses dziesminieks Haralds Sīmanis: “Daudzi šodien dzīvo tādā ilūziju pasaulē. Austrumnieki to sauc par maija ilūziju. Šodien ekrāns (internets – red.) to dod… Pavisam. Aiziet dziļāk visa tā lieta.”
Jā, mēs dzīvojam interneta piedāvāto skaistuma un dzīves kvalitātes standartu pasaulē. Tā arī ir sava veida ideoloģija, sava veida smadzeņu skalošana. Tā ir politika, kas tendēta uz patērētāja psiholoģijas kultivēšanu.
Reiz viens vīrs, kurš jau bija Latvijas politikā un atkal tiecas tur iekļūt, pateica viedus vārdus: “Skaistums nāk no iekšām.” Lai cik smieklīgi tas izklausītos, bet… es pārfrāzētu tā: “Skaistums nāk no sirds, no prāta, no godaprāta.” Skaists ir cilvēks, kurš prot un vēlas darīt labu ne tikai sev, bet arī citiem. Lai tas būtu ikdienas darbs, palīdzīgas rokas sniegšana otram, iepriecināšana, sirsnīgs smaids, aizlūgšana ne tikai par sevi, bet vēl par kādu citu. Varbūt pat par svešinieku. Skaistums izglābs pasauli. Jā! Bet tas nav skaistums ar lakotiem nagiem Ukrainas valsts karoga krāsā. Piedodiet, banāli. Lai gan darīt var.
Zinu, cik daudzi no mums ir tik ļoti skaisti, paši to nenojaušot! Un tomēr neslēpšu – man tā gribētos būt tievākai. Kā jaunībā. Lai gan laika ratu atpakaļ nepagriezt.
– Diāna Odumiņa
