Mākslinieciskā vērtība nav augsta
Sarmīte Dundure, gulbeniete, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore:
– Esmu, protams, patriotiski noskaņota. Manas sajūtas un attieksmi ļoti apstiprina liela daļa latviešu, kaut vai, ja paskatāmies portāla “ziedot.lv” rezultātu, kur cilvēki saziedoja naudu. Nevajag referendumu pat rīkot, latvieši ļoti labi ar to jau parāda savu nostāju, ka vēlas nojaukt pieminekli. Protams, ir lietas, par ko varam diskutēt, tomēr, ja paskatāmies, kas notika kapos Rīgā, kur guldīti krievu karavīri, – tur neviena zieda nebija! Tas, kas notiek katru gadu 9.maijā Uzvaras parkā jau nav piemiņas parādīšana, bet drīzāk orģijas. Cik gadi ir pagājuši kopš Otrā pasaules kara, tomēr veterānu mazāk nepaliek, kas ir apkārušies ar medaļām. Tiem cilvēkiem, kas reāli piedalījās, šobrīd jau vajadzētu būt tuvu pie 100 gadiem, un vai viņi būtu spējīgi atnākt? Es domāju, ka ir diezgan arī bēdīgi, ja kopš neatkarības atjaunošanas valstī joprojām dzīvo tik daudz naidīgi noskaņotu cilvēku. Tas nav normāli. Ja esi izvēlējies šo valsti kā vietu, kur dzīvot, tad ir jāņem vērā šejienes likumi un tie ir jāievēro, nevis jādiktē sava kārtība. Nav arī normāli, ka 30 gadu laikā nevar iemācīties latviešu valodu un protestē pret latviešu valodas ieviešanu skolās. Kur vēl tālāk? Arī mākslinieciskā kvalitāte šim piemineklim nav diži augsta, pēc tā nojaukšanas Uzvaras parkā ir ļoti daudz variantu, ko tur ierīkot – gan parku, gan koncertzāli, gan citi varianti.
Jāvāc nost – nav divu domu
Laima Bakāne, novadniece, tekstilmāksliniece
– Tas kauna stabs jāvāc nost – nav divu domu! Man personīgi nepatika, ka nu jau demisionējusī iekšlietu ministre Marina Golubeva, šķiet, izlikās, ka viss ir labi. Tomēr pie visa ir arī pozitīva ziņa. Tā kā šobrīd no Krievijas ir aizbraukuši vismaz četri miljoni un Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina mājā visus savus atbalstītājus, tad tie, kas tā jūtas, tieši šobrīd to varētu arī darīt – doties uz savu zemi. Kā redzam pēc notikumiem, tagad ir izdevīgs laiks tam, un noteikti varēs atrast brīvus dzīvokļus un mājas, ko aizbraucēji pamet vai aizbraucējiem ņem nost valsts.
Svarīgi, ko darīt tālāk
Ivars Drulle, novadnieks, tēlnieks, Rīgas domes deputāts
– Mēs bijām speciālu sēdi Rīgas domē sasaukuši un vairākas stundas par to diskutējām un lēmām. Tas bija atkarīgs no mūsu balsojuma. Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma tādu balsojumu, kas atbrīvo no juridiskajiem ierobežojumiem, bet nenolēma, nojaukt vai nenojaukt. Sabiedrības atmosfēra ir ļoti nokaitēta, un gan Covid-19 pandēmijas dēļ, gan tagad kara dēļ situācija nav viegla. Šķiet, cilvēki pat ir līdz baltkvēlei nokaitināti un nervozi. Ejot uz šo balsojumu, Rīgas domē mums bija ļoti uzmanīgi jāargumentē. Piektdienas sēdē lēmumprojektā bija par to, ka tiek vienkārši piemineklis demontēts, bet nevienam nebija nevienas vīzijas un idejas par to, kas tur varētu būt vietā un kā šī vieta varētu izskatīties nākotnē. Tur, kā zināms, nav tikai runa par skulptūru, bet tur ir krāteris, smilšu bedre, ir apjozts ar sētu būvlaukums, sūkņu stacija, ūdenskrātuve kā ezeriņš, kāpnes. Tieši tāpēc, ka tā ir tik liela teritorija, tas nav tik vienkārši. Es nebiju gatavs sākumā balsot par sākotnējo lēmumprojektu šādā formātā, ka nojaucam un tur nekā nav pēc tam. Tikšana vaļā no objekta neko neatrisina. Diskusiju ceļā nonācām pie tā, ka mēs pie šī lēmuma liekam papildu punktu, kur Attīstības departaments sniedz vīziju par attīstības iespējām. To jau arī cilvēki mums vaicā: nojauksiet, bet kas būs vietā – koncertzāle vai mežs, vai kas cits? Man izdevās lēmumā “izsist” papildu punktu, ko koalīcija arī atbalstīja, ka mēs gribam saņemt idejas no mūsu attīstītājiem. Tad es biju gatavs balsot. Pirmais gaidāmais ziņojums būs diezgan ātri – ap Jāņiem.
– Viktorija Slavinska-Kostigova
