Svinīgajā pasākumā Stāmerienā par godu Lāčplēša dienai Valdis Kļaviņš saņēma apbalvojumu par 30 gadu izdienu. Esot vēl puikam, viņu jau aizrāva militārā joma. “Man vajadzēja tikai vienu reizi paostīt pulvera smaržu – 5.klasē mēs šāvām no mazkalibra karabīnēm, un viss, ar to arī pietika,” viņš atminas ar smaidu. Savukārt 18.novembrī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī viņam Valsts prezidents Egils Levits pasniedza Viestura ordeni.
Virsleitnantu V.Kļaviņu par ilggadējo ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, par priekšzīmīgu dienestu, par pašaizliedzīgu ieguldījumu zemessargu apmācībā, kā arī jaunatnes patriotiskajā un militārajā audzināšanā Viestura ordenim ieteica Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Raivo Jaunslavietis. Ieteikumu apstiprinājis Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā “Dzirkstele” noskaidroja, ka virsleitnantam V.Kļaviņam ir priekšzīmīga attieksme pret uzticētajiem dienesta uzdevumiem. Kopš pirmajām dienām rotas komandiera amatā viņš ar milzīgu pašatdevi piedalījies rotas personālsastāva apzināšanā un apmācības procesā. Profesionālā dienesta laikā un arī kā zemessargs virsleitnants V.Kļaviņš paaugstinājis militārās zināšanas un profesionālās iemaņas, piedaloties dažādās Nacionālo bruņoto spēku organizētajās mācībās un pasākumos. Sniedzis ieguldījumu Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta bataljona spēju pilnveidošanā. Papildus tiešajiem dienesta pienākumiem veicis jaunsargu apmācību. V.Kļaviņš spēj ātri orientēties un pieņemt pareizos lēmumus sarežģītās situācijās. Ar savu personīgo piemēru ir ieguvis lielu autoritāti un cieņu zemessargu un profesionālā dienesta karavīru vidū. Ir prasīgs pret apmācāmajiem un ievēro augstus militāros standartus un reglamenta prasības. V.Kļaviņš ir taisnīgs, spēj argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, ar augstu atbildības sajūtu.
V.Kļaviņš “Dzirkstelei” par saņemto Viestura ordeni atzīst: “Bija negaidīti un likās, ka par daudz, bet, protams, ir prieks par novērtējumu!” Viņš vēl joprojām saņem apsveikumus no bijušajiem kolēģiem, karavīriem. “Patīkami!” saka V.Kļaviņš, kurš vienmēr ir uzskatījis un savā pārliecībā ir nelokāms, ka Latvijā dzīvojošajiem ir jābūt savas zemes patriotiem.
1991.gadā V.Kļaviņš devās uz barikādēm ar ticību par savu valsti. Intervijā “Dzirkstelei” viņš ir atzinis – ja vajadzētu, brauktu atkal. Katru gadu viņš dodas Lāčplēša dienas lāpu gājienā uz Gulbenes Brīvības pieminekli. Savulaik “Dzirkstelei” viņš ir teicis: “Kamēr vien es būšu, vienmēr 11.novembrī kopā ar citiem iešu lāpu gājienā pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes varoņiem. Lāčplēša diena ir īstu vīru goda diena, kad izjūtam saikni ar savu vēsturi un senčiem.”
Viņš uzsver lielo lomu patriotisma audzināšanai ģimenēs. “Ir jāsaprot, kāpēc to vajag, kāpēc vajag aizsargāt valsti, kurā tu dzīvo. Un mēs dzīvojam mierīgi šajā valstī. Par to ir jārunā ģimenēs, ir jāstāsta bērniem un jāizglīto jaunatne. Lai arī ir, kas lamā valdību, bet mēs dzīvojam mierā. Pie mums nekaro. Un tas ir pats galvenais,” saka V.Kļaviņš.
Viņš arī atgādina visiem zināmo teicienu – gribi mieru, gatavojies karam. “Jābūt ir sagatavotiem, un mūsu karavīri ir profesionāļi. Protams, kāds atsijājas, kāds pamatapmācībā saprot, ka tas nav tomēr priekš viņa, kāds neiztur medicīnas pārbaudi. Jaunieši ir dažādi, bet tie, kas paliek, man viņi patīk. Ir jāapgūst modernie ieroči, ko mūsu karavīri arī dara,” stāsta V.Kļaviņš.
Sekojot līdzi kara gaitai Ukrainā, viņš stāsta, kāpēc Krievijai iet tik smagi un daudz kur zaudē. “Ja vilka laukā 60.gadu tankus… Bija informācija pat par 112 gadus veciem ložmetējiem…” saka V.Kļaviņš. Viņš tic, ka Ukraina uzvarēs un uzvaru panāks ar lojālu valstu atbalstu.
Par pakāpeniska obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, kur sabiedrībai domas dalās, viņam arī ir savs skatījums. “Sagatavotiem ir jābūt. Ar puišiem esam runājuši – sākumā ir jāsagatavo bāze obligātajam dienestam, vajag labus instruktorus, kuri māca, bet ļoti daudzi instruktori ir aizņemti tieši karaspēka daļās, bataljonos. Jāsagatavo bāze, un, kad var nodrošināt pilnvērtīgu obligātā dienesta apmācību, tad to var darīt,” uzskata V.Kļaviņš.
– Inita Savicka
Par Valdi Kļaviņu
Dienestu V.Kļaviņš sācis kā zemessargs 1992.gada 29.februārī. 1993.gada 15.septembrī iestājies profesionālajā dienestā Zemessardzes 25. kājnieku bataljonā. Militāro izglītību ieguva, 1994.gada rudenī iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Zemessardzes fakultātē (neklātienē), to sekmīgi absolvējis 1996.gada novembrī. Savas aktīvās dienesta gaitas turpinājis līdz 2004.gadam. Tad dienestu turpinājis kā zemessargs Zemessardzes 25. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotā. No 2007.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.septembrim bijis Zemessardzes 25. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas 1. kājnieku vada vada komandieris. No 2016.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 27.decembrim pildījis Zemessardzes 25. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas komandiera vietnieka amatu, bet no 2021.gada 28.decembra līdz šim brīdim ir Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona štāba un apgādes rotas Apsardzes vada komandiera amatā.
Avots: Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljons
