Saņemam atkal zvanu no zemnieka, kuru uztrauc, ka vilku gaudošana dzirdama pavisam tuvu viņa saimniecībai, kaut nedzīvo pagasta nomalē, ir bažas, ka vilki neķeras pie lopiem, kuri uzturas ārā. Ne velti tāds uztraukums, jo pērn no vilkiem cietuši gandrīz 500 mājlopi, tas ir uz pusi vairāk nekā 2021.gadā.
Pagājušā gada 1.decembrī noslēdzās 2022./2023.gada vilku medību sezona. Tā sākās 15.jūlijā, un tās laikā Valsts meža dienests (VMD) bija noteicis pieļaujamo medījamo plēsēju apjomu – 280. Iepriekšējā gada sezona noslēdzās šogad 23.janvārī – tātad par gandrīz diviem mēnešiem vēlāk, taču nomedīto vilku apjoms bija līdzvērtīgs.
VMD sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka laikrakstu informē, ka šosezon visvairāk vilku – 44 – nomedīts Centrālvidzemes virsmežniecības teritorijā, savukārt Ziemeļaustrumu virsmežniecībā, kurā ietilpst arī Gulbenes novads, nomedīts 21 pelēcis, no kuriem 5 Gulbenes novadā (3 Lejasciema, 2 Tirzas pagastā).
Absurda situācija
Šajā medību sezonā VMD neizsniedza atļaujas lūšu medībām, jo Eirāzijas lūsi bija plānots iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Šobrīd ko līdzīgu bija ieplānojuši arī vilku medību pretinieki, kuri centās panākt, ja ne šo medību aizliegumu, tad vismaz limitu samazinājumu.
Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzsver, ka ir ļoti nopietni jādomā par to, lai limitu palielinātu, nevis samazinātu. Pašreizējā situācija liecina par to, ka vilku skaits reāli ir lielāks par šābrīža uzskaiti.
“Man nav skaidrs, kāpēc no VMD puses notika vilcināšanās, lai medniekiem iedotu papildu limitu kaut 20 vilku apmērā, jo atbilstoši šīs sugas aizsardzības plānam gada laikā medījamo dzīvnieku skaits var tikt palielināts par 10 %. (VMD to palielināja par 20 vilkiem tikai 1.februārī. Tos medīt atļauts tikai 18 novados, arī Gulbenes – red). Mēs redzam, ka krietni ir palielinājušies uzbrukumi mājlopu ganāmpulkiem, kā rezultātā lauksaimniekiem tiek nodarīti tieši zaudējumi. Šobrīd ir absurda situācija, kad kādi indivīdi, kas šajā jomā ir nekompetenti, uz pieņēmumiem un tukšām frāzēm balsta to, ka vilki pie mums ir jātaupa, turklāt neko neliekot pretī. Tās ir biedrības, kurās ir ļoti maz dalībnieku, taču tām ir biedrības statuss un viņu teikto sadzird dzirdīgas ausis. Tā ir pārspīlēta demokrātija, kurā netiek ņemts vērā dalībnieku kvorums. Lūšu medības jau ir aizliegtas. Laiks rādīs, vai to paliks vairāk vai mazāk, bet domāju, ka nekas labs tur nebūs. Jau šobrīd daudz nomedīto vilku ir ar redzamām slimību pazīmēm, jo to skaits ir liels, teritorijās tie dzīvo ļoti blīvi un viens otru aplipina. “Silavas” pētnieki nodotajiem ķermeņiem daudzas analīzes neveic, tāpēc gribu aicināt medniekus, ja nomedītajiem dzīvniekiem ir redzamas slimību pazīmes, par to ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Galu galā, ja tiek ierobežotas mednieku tiesības, tad valstij jāuzņemas pilna atbildība par zemnieku ganāmpulkiem nodarītajiem zaudējumiem. Mednieki no savas puses ir izdarījuši visu piešķirto limitu robežās, taču par tiem noteicēji mēs neesam. Ja valsts nosaka medīšanas kārtību mums, tad jābūt skaidrai arī atbalsta kārtībai cietušajiem zemniekiem,” pauž H.Barviks.
Pēc būtības jautājumā par turpmāku vilku medīšanu Latvijā nesaskaņas ir starp medniekiem, kuri tos grib medīt, dzīvnieku aizstāvjiem, kuri to grib pārtraukt, un lauksaimniekiem, kuri uztraucas par zaudējumiem. Par to, visticamāk, lems valdība, bet varbūt ir vērts ieklausīties pētnieku viedoklī.
Top zinātniskais pētījums
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kura vadībā līdz marta beigām vēl rit darbs pie aktīva pētījuma “Pelēko vilku Canis lupus un Eirāzijas lūšu Lynx lynx subpopulācijas dinamika Latvijā un konfliktu risku identificēšana lopkopības nozarē”, laikrakstam pauž, ka šoreiz šis pētījums vairāk saistīs ar zinātnisko darbu un tā rezultāti lēmuma pieņemšanā nav būtiski, taču jebkuram zinātniskam darbam vajag praktisko pielietojumu un atdevi pēc tam.
“Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka limits Latvijā jāpalielina, bet jābūt ļoti uzmanīgiem, lai rastu kompromisu starp ieinteresēto cilvēku grupām. Mūsu valstī attiecībā uz šīm medībām ir zināmas privilēģijas tāpēc, ka vilki vienmēr ir bijuši un to skaits palielinās. Citās valstīs ar šo sugu ir bijušas problēmas, bet katra no tām ir atradusi savu risinājumu. Pirms daudziem gadiem mēs sākām ar limitu 150, tagad ir gandrīz uz pusi vairāk un vilku netrūkst. Arī vēsturiski lielākais nomedīto vilku apjoms mums nav sasniegts. Deviņdesmitajos tas bija ap 400 īpatņu. Dažās valstīs veiktie pētījumi pierāda, ka no vilku skaita nav atkarīgi ganāmpulku postījumi, bet tas ir ilgi skaidrojams un sarežģīts temats. Gribu piebilst, ka praktiskais labums no šī pētījuma ir to cilvēku rokās, kas par to lems, bet iepazīties ar to vajadzētu katram. Lemt – tas ir politiķu darbs, bet no bioloģiskā viedokļa limitu palielināt varētu,” atzīst J. Ozoliņš.
– Gatis Bogdanovs
Nomedīto vilku skaits pa VMD virsmežniecībām 2022./2023.gada medību sezonā:
Austrumlatgale – 32
Centrālvidzeme – 44
Dienvidkurzeme – 28
Dienvidlatgale – 14
Rīgas reģionālā – 11
Sēlija – 30
Zemgale – 34
Ziemeļaustrumu – 21
Ziemeļkurzeme – 42
Ziemeļvidzeme – 24
2022.gadā Valsts meža dienests saņēmis ziņojumus par 79 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 497 mājlopi, bet 2021.gadā tika reģistrēts 51 uzbrukums un cieta 182 mājlopi.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā fiksēti 10 vilku uzbrukumi mājlopiem 2022./2023.gada medību sezonā. Šie ir tikai tie gadījumi, kad īpašnieks ir ziņojis Valsts meža dienestam.
Alsviķu pagastā – 2 gadījumi: pa 1 aitai.
Galgauskas pagastā – 3 aitas.
Virešu pagastā – 1 aita.
Veclaicenes pagastā – 5 aitas.
Grundzāles pagastā – 2 gadījumi: 3 aitas + 3 ievainotas un 7 aitas + 8 ievainotas.
Kalncempju pagastā – 1 kaza.
Jaunannas pagastā – 2 aitas.
Virešu pagastā – 6 aitas.
Avots: VMD
