Romantiskā krāpšana ir delikāta situācija un vienlaikus samērā tipiska. Bieži vien par šādiem gadījumiem zina tikai paši tuvākie, draugi. Cilvēki kautrējas stāstīt par šādiem gadījumiem.
“Sveika, kā tev ir ar naudu? Es būtu tik pateicīga, ja tu man varētu aizdot 150 eiro līdz 15.datumam. Vecāki man atņēma manu bankas karti un nedod atpakaļ. Murgs. Bet mans draugs ir nonācis briesmīgā situācijā, un neviens negrib man palīdzēt. Viņš iesprūdis Āfrikā. Beidzas nauda, hotelis met ārā šodien! Es viņu morāli atbalstu. Es viņu ļoti mīlu. Kaut attālums šķir, mēs esam kopā,” šādu vēstuli saņēmu no pazīstamas jaunas meitenes.
Prata iekrist sirdī
Piesardzīgi izvaicāju, kas tas par draugu, cik sen, kur iepazinušies, vai ir viņu redzējusi klātienē. Viņa daudz neko nestāstīja. Taču, tā kā pazīstu viņas ģimeni, izvaicāju meitenes brāli. Viņš pastāstīja – māsa iemīlējusies tā saucamajā “skinnerī” (angļu valodā “skinner” – dīrātājs), kurš uzdodas par zelta meklētāju. Runa ir par interneta vidē iepazītu jaunu, apburošu vīrieti, ar kuru latviešu meitene, labi pārzinādama angļu valodu, ne tikai čato, bet arī sarunājas videokonferences režīmā. Vīrietis pratis iekrist sirdī. Pratis arī apvārdot. Un ir ticis pie latviešu meitenes privātajiem datiem. Notērējis visu naudu, kas bija viņas kontā. Tad vecāki attapušies, pierunājuši nomainīt internetbankas paroles, viedtālruni, atņēmuši bankas karti, jo pastāvēja draudi, ka “draugs” var aizņemties naudu meitenes vārdā un notērēt. Varbūt pat jau esot to darījis. “Māsa ir kā apmāta,” bēdājās brālis. “Drauga” samācīta, meitene arī tagad, kad viņam pārskaitījusi vairākus tūkstošus eiro, nešaubās par mīlestību. Joprojām atrod veidus, kā kaut kur aizņemties naudu un nosūtīt uz Āfriku. Un nejūtas apkrāpta.
Krāpšanu grūti identificēt
“Romantiskā krāpšana savā ziņā ir ļoti līdzīga investīciju krāpšanai, jo abās ilgstošā laika posmā cilvēki labprātīgi šķiras no savas naudas. Turklāt abos gadījumos izkrāptās naudas summas ir ievērojamas,” “Dzirkstelei” saka SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka. Viņa uzsver, ka lielākā problēma ir tā, ka šo krāpšanas veidu ir grūti identificēt un novērst, turklāt paši cietušie par šiem gadījumiem neziņo ne policijai, ne bankai. Pat tad, ja banka, izmantojot savas krāpšanas novēršanas sistēmas, identificē iespējamu romantisko krāpšanu un mēģina klientu brīdināt, viņi turpina šo faktu noliegt un uzstāj uz maksājumu izpildi, kā rezultātā beigās ir gan salauzta sirds, gan pazaudēti lieli naudas līdzekļi. Šis fenomens ir skaidrojams ar upura pieķeršanos un jūtām, kuras izveidojas pret jauniegūto draugu vai draudzeni. Otra problēma, kura bieži skar romantiskās krāpšanas upurus, – lai palīdzētu saviem “mīļotajiem”, viņi ne tikai iztērē savu naudu, bet arī mēdz aizņemties un rezultātā paliek ne tikai bez naudas, bet ir arī spiesti atmaksāt kredītu un procentus.
Vietējais jurists Aivars Circens “Dzirkstelei” stāsta: “Tāda veida krāpšanas gadījumi ir bijuši vienmēr. Taču agrāk tādi alfonsi kaut kad un kaut kur parādījās arī fiziski, piekrāpa un izspieda naudu no vairākām sievietēm pēc kārtas, bet pēc tam pazuda bez pēdām. Bet tagad arvien biežāk visa krāpšana notiek virtuāli. Turklāt – vēl neredzētos apmēros. Līdz realitātei nemaz nenonāk. Virtuālais draugs sola atbraukt uz Latviju, sūdzas par “ķibelēm”, lūdz materiāli palīdzēt, lai var atrisināt problēmas un atbraukt. Bet beigās tā sieviete paliek cietusī, jo izsapņoto vīrieti tā arī nekad nesatiek pa īstam.” Viņš zina teikt, ka nereti virtuālie mīlnieki, kuri uzdodas par ārzemniekiem, atrodas tepat Latvijā, piemēram, brīvības atņemšanas vietās.
Jūtu internetā nav
Biznesa komunikācijas speciāliste Aija Rieksta “Dzirkstelei” saka: “Interneta vidē vieglāk melot, jo neredzam sarunbiedra visu ķermeņa reakciju. Sieviete notic vārdiem. Arī vīrietis redz, pirmkārt, skaistu bildi. Un dod naudu, jo vēlas piesaistīt. Arī biznesā naudu iegulda attīstībā, domājot par iznākumu. Naudai ir enerģija. Šādām kļūdām pakļautas sievietes, kas jūtas vientuļas. Sieviete vēlas cerību, uzticību. Padodas ilūzijām un kļūst ievainojama, naiva… grib precēties! Savukārt vīrietis vēlas mīlestību, uzmanību, izredzētību, seksu. Tagad domāju, vai cilvēkiem palīdzētu komunikācijas lekcija par to, ko redz internetā. Acu valoda ir jāpārzina! Piemēram, skatiens sānis ir sapņotājs, uz augšu – fantazētājs utt. Piemiedz ar aci – to saprot visi, mirkšķina acis – ja strauji, tātad nervozē, nolaiž acis, paceļ acis… Vai tad vērotājs par to domā? Viss ir niansēs! Pats galvenais, kas jāsaprot, – jūtu internetā nav! Saost neko nevar! Vienīgi ir jāmēģina saprast, ko saka sarunbiedra acis (videosarunas laikā – red.). Bet vai sajūtas, kas ir reālajā vidē, būs vienādas ar sajūtām, klausoties vai skatoties telefonā vai datorā? Tiešajā saskarsmē, klātienē satiekoties aci pret aci, mēs dzīves laikā daudzmaz iemācāmies komunicēt, tulkot, redzēt un dzirdēt otro plānu, nevis tikai cilvēka ārējo apvalku un sev glaimojošus tekstus. Bet virtuālā vide ir kaut kas pavisam cits. Tā nav realitāte!”
Psiholoģe Olita Timze “Dzirkstelei” par šo tēmu izsakās tā: “Neiedomājama muļķība! Kur vēl lielāku lētticību! Tracina šāda rīcība! Kas tas ir, nezinu… Vai tiešām nav nekādu robežu šim stulbumam, atvainojos, bet tā domāju. Es izdzēšu visus “maiklus”, “rodžersus” un “vaņas”, no kuriem draudzības uzaicinājumus vai vēstules internetā regulāri saņemu arī es.”
