Mājas kafejnīcu dienās arī sidra darītavā “Tālava” Gulbenē tika gaidīti viesi. Varēja kopīgi uzzināt, kas ir sidrs un kā tas top, kā arī degustēt dzērienus ar pieskaņotām uzkodām un, protams, kaut ko iegādāties.
Jāsaka, ka man sidrs bija ļoti garšīgs atklājums. Arī ceļotāju kluba “Deserts” dalībniekiem, kuri ar autobusu bija devušies divas dienas baudīt mājas kafejnīcu labumus arī mūsu novadā, sidrs garšoja un pasākums patika. Tika pacelta sidra glāze arī par kādu jubilāri.
Uzņēmuma “Tālava” īpašnieks Arnis Sprudzāns vispirms paskaidroja, ka sidrs ir dabīgi raudzēts dzēriens, kurš ir simtprocentīgi gatavots no āboliem vai bumbieriem. Uzņēmumā ražo klasisko sidru, kurā ir tikai āboli, un ražo sidru, kas ir ar ķiršiem, rabarberiem, cidonijām, kā arī ar tropiskajiem augļiem – marakuju un greipfrūtu. Augļus iepērk no vietējiem zemniekiem un paši spiež sulas, bet Vācijā pērk dabīgās marakujas un greipfrūta sulas.
Tikai no simtprocentīgas ābolu sulas
“Tālavas” klasiskais pussausais sidrs Eiropā lielākajā sidru festivālā Vācijā dzirkstošo sidru kategorijā divus gadus pēc kārtas dabūjis augstāko novērtējumu – zelta medaļu.
“Mūsu sidrs vienmēr ir no simtprocentīgas ābolu sulas. Tālavas sidrs tāpēc, ka esam senajā Tālavas zemē. Mūsu darbību sākām pirms desmit gadiem. Pirmajā gadā uztaisījām 1500 litrus, ko pārdevām bāriem, kafejnīcām nedēļas laikā. Tagad mēs ražojam apmēram 220 000 litru. Mēs gribam, lai sidrs būtu ne tikai svētku dzēriens, bet lai tas būtu arī ikdienas dzēriens. Mēs lepojamies, ka mēs no Latvijas dabīgā sidra ražotājiem bijām pirmie, kas sāka sidru pildīt mazajās 0,33 l pudelēs. Tagad visi dabīgā sidra ražotāji Latvijā pilda 0,33 l pudelēs. Mūsu uzņēmumam patīk arvien ieviest kaut ko jaunu ar iepakojumiem, ar garšām. Sākumā mums bija tikai klasiskais sidrs. Tad mēs bijām pirmie Latvijā, kas sāka taisīt sidru ar rabarberiem, cidonijām. Pirmie Latvijā arī sākām eksperimentēt ar tropiskajām garšām. Pirms diviem gadiem sākām ražot sidru ar tropisko marakuju un greipfrūtu,” stāsta A.Sprudzāns.
Viņš uzskata, ka vislabāko sidru var uztaisīt no vēlajiem rudens āboliem. Vasaras āboli nav tik labi, jo tiem nav nepieciešamās skābes, tāpēc ābolus uzņēmums sāk iepirkt septembra pēdējā nedēļā, kad vasaras ābolu vairs nav. “Vislabākais ābols ir antonovka – es teiktu, ka 70 procenti bāze, no kā mēs taisām sidru, ir antonovka,” saka A.Sprudzāns.
Katru gadu uzņēmums pārstrādā ap 400 tonnām ābolu. Ir iegādāta automātiskā sulas spiešanas līnija, jāpieved tikai āboli, jo pārējo izdara iekārta. “Kādreiz mēs spiedām sulu ar hidropresēm, tagad spiežam ar lentes spiedēm. Var dabūt ārā 70 procentus sulas. Pastāvīgi strādā divi trīs cilvēki. Cenšamies vairāk automatizēt, cik mums ir iespējas. Ābolu izspiedas netiek mestas ārā, tās ņem mednieki, briežu dārzi, melleņu audzētāji un pēdējā laikā sāk ņemt arī mazdārziņu īpašnieki, lai liktu virsū kā mēslojumu,” stāsta A.Sprudzāns.
“Svaigā sula tiek ievietota raudzēšanas tvertnēs rūgt. Kad rudenī visas tvertnes ir pilnas, tad beidzam iepirkt ābolus. Pievienojam speciālus dzirkstošā vīna raugus un liekam raudzēties. Intensīvi rūgst apmēram trīs četras nedēļas. Tad pārlejam tīrās tvertnēs un liekam nogatavināties 9-10 mēnešus. Principā sidrs, ko spiedām pagājušā gada rudenī, vēl nav gatavs – vēl mēnesis jāgaida. Tas process no ābola līdz pudelītei vai bundžiņai ir apmēram gads. Kad norūdzis, tad mēs sajaucam nepieciešamo garšu, pievienojam svaigas sulas un nofiltrējam. Kad nofiltrēts, tad nepieciešams pievienot ogļskābo gāzi. Tad bundžiņas tiek pasterizētas, to darām jau trīs gadus,” stāsta A.Sprudzāns.
Pāriet uz alumīnija skārdenēm
Viņš stāsta, ka iet līdzi laikam un skatās, kas notiek pasaulē. Domājot vairāk par dabu un ilgtspēju, kopš pagājušā gada uzņēmums sidru sācis pildīt alumīnija bundžiņās. Iepakojums ļoti ātri nonāk atpakaļ tirgū – 70 procenti alumīnija bundžu ir ražoti no pārstrādāta alumīnija.
“Alumīnija skārdenēs jebkurš produkts, alus vai sidrs, vienmēr ir labāks. Tas ir labāk noslēgts, tam nepiekļūst saules stari, to vieglāk pārnēsāt, vieglāk attaisīt. Transportējot ir vieglāks svars, zemākas transporta izmaksas. Un cilvēkiem nav jābaidās, ka tur alumīnijs saskaras ar produktu, ka varētu pēc metāla garšot. Tās ir muļķības, jo alumīnija bundžiņām iekšā ir silikāta pārklājums un ar alumīniju nekas nesaskaras,” uzsver A.Sprudzāns.
Iepakojums Latvijā netiek ražots. Bundžiņas nāk no Vācijas, Polijas vai Nīderlandes. Dzērienu ražotāji pamazām pāriet uz alumīnija iepakojumu. Tas saistīts ar nodokļiem, ar dabas resursiem, dabas saudzēšanu un tamlīdzīgi. “Es teiktu, ka nākamajos piecos, desmit gados liela daļa dzērienu ražotāju pāries uz bundžiņām. Bundžiņas ir nākotnes iepakojums. Vēl šogad ražojam sidru arī pudelītēs, bet no nākamā gada būs tikai alumīnija skārdenēs. Latvijā izplatīšanā jau astoņus gadus sadarbojamies ar “Valmiermuižas alu”. Viņiem nav sidra, mums nav alus, tad visur ejam kopā – galvenais izplatītājs, sadarbības partneris,” saka A.Sprudzāns.
Savas versijas
Viesiem piedāvā nobaudīt arī “Tālavas” karstvīna versiju – no āboliem, dzērvenēm, medus un garšvielām. “Mums patīk eksperimentēt un kaut ko jaunu radīt, tāpēc mēs gribam pateikt, ka nav obligāti visiem karstvīniem jābūt no upenēm un nav jābūt dzidriem. Ziemassvētkos šis ir bestsellers,” saka A.Sprudzāns.
Šogad “Tālava” lēnām sākusi darboties arī destilācijas procesos, pagājušajā gadā iegādātas modernas destilēšanas iekārtas. Destilēšanas procesu vēl testē, bet šobrīd tiek ražoti trīs veidu vieglie kokteiļi – degvīns ar gurķiem un skābeni, džins ar ērkšķogām un rabarberiem un džins ar lavandu un avenēm, ko arī pagaršojam. “Tā bundžiņa ir tāda izmēra, ka tu divās glāzēs ieliec ledu un izdali to uz divām glāzēm! Sidru var dzert ne tikai tīrā veidā. Piemēram, populārajam “Aperolam” var pievienot ledu un sidru,” iesaka A.Sprudzāns un piedāvā nogaršot.
