Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona Gulbenes brigādes ugunsdzēsēji glābēji kopā ar Valkas brigādes kolēģiem pavisam nesen nogādāja sūtījumu – apgaismes ierīces – kolēģiem Ukrainā.
Gulbenes brigādes komandieris Arturs Birznieks “Dzirkstelei” saka: “Šis gads sācies saspringti, ņemot vērā Ukrainas notikumus. Ukraiņu ugunsdzēsēji lūdza apgaismes ierīces. “Viņi prasīja sērkociņus, svecītes, galvas lukturīšu. Protams, ka galvas lukturītis ir daudz efektīvāks nekā svecītes. Aizsūtījām viņiem šos lukturīšus un stacionāro apgaismes ierīci, kas darbojas ar bateriju. Arī pašvaldības civilās aizsardzības komisijā, kuras sastāvā esmu, runājam par kārtību, apzinām veicamos darbus, lai nepieciešamības gadījumā varam operatīvi pieslēgties un rīkoties,” saka A.Birznieks.
Ne visiem ir uzstādīti dūmu detektori
A.Birznieks stāsta, ka šis gads Gulbenes novadā iesācies ar bēdīgu notikumu, kad dega dzīvojamā māja Kalnienā. Arī kūlas laiks tuvojas.
Viņš stāsta, ka pagājušajā gadā Gulbenes pusē bija 234 notikumi – 91 uz ugunsgrēku dzēšanu, 106 uz glābšanas darbiem, bet vēl 37 bija maldinājumi. Salīdzinot ar 2020.gadu – izsaukumu skaits ir pieaudzis, trīskāršojies maldinājumu skaits.
Kopumā pagājušā gadā dzēsts 91 ugunsgrēks – tajā skaitā 28 kūlas ugunsgrēki un viens meža ugunsgrēks. “Ja sīkāk papētām ugunsgrēkus, kas izcēlušies dzīvojamā sektorā, kopumā 20 šādi ugunsgrēki mūspusē, tad mazāk nekā pusē notikumu mājokļos bija uzstādīti dūmu detektori, bet deviņos mājokļos mēs detektora brīdinošos signālus nesaklausījām, savukārt vēl piecos notikumos nevarējām noteikt – bija vai nebija dūmu detektors,” stāsta A.Birznieks.
Gulbenes novadā pagājušajā gadā ugunsgrēkos bojā gāja divi cilvēki. “Ja par 2020.gadu varējām teikt, ka esam to aizvadījuši salīdzinoši droši, un mums ugunsgrēkos nav bojā gājušu cilvēku, tad par pagājušo gadu diemžēl tā nevaram vairs teikt. Bojā gāja divi cilvēki, un abos gadījumos nebija vairs iespējams noskaidrot – bija vai nebija uzstādīts dūmu detektors. Diemžēl mūsu novērojumi liecina, ka joprojām tikai katrā otrajā mājoklī (2020.gadā – katrā ceturtajā mājoklī), kurā pērnajā gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors, bet vēl bēdīgāka ir statistika par tiem ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki – vairumā gadījumu mājokļos nebija uzstādīts dūmu detektors. Tādēļ aicinu ikvienu iedzīvotāju, pārskatīt savu saimniecību un, ja mājoklī vēl nav uzstādīts dūmu detektors, kuram tur gan jau vajadzētu būt, to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Tās ir rūpes par savu un tuvinieku drošību! To pierāda arī izsaukums pērnā gada janvārī, kad ugunsgrēkā cieta cilvēks cieta, taču jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās, cilvēks bija ticis laukā no degošā mājokļa. Dūmu detektora spalgā skaņa bija brīdinājusi par nelaimi un ļāva izglābties,” uzsver A.Birznieks.
Neuzmanīga rīcība ar uguni
Statistika ir nepielūdzama. Pagājušajā gadā Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā 15 cilvēki, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tas ir lielākais bojā gājušo skaits pēdējo gadu laikā. Ugunsgrēkos cieta 35 cilvēki (2020.gadā – 24 cilvēki), bet izglābti – 16 cilvēki (gadu iepriekš – 17).
Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza apkures ierīces ekspluatācija. “Mūsu pusē redzam, ka biežākie iespējamie ugunsgrēku iemesli jau daudzu gadu garumā ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, īssavienojums elektroinstalācijā/iekārtā, kā arī bojātas apkures ierīces, bojāta dūmvada ekspluatācija. Un visi šie iespējamie ugunsgrēku iemesli tomēr ir tādi, kurus var un varēja novērst. Tas parāda arī to, ka nepietiekami tiek veikta iekārtu tīrīšana un uzturēšana, kā arī redzam, ka apkures iekārtu tehniskais stāvoklis būtiski pasliktinās tieši lauku apvidos. Un vēl – arī pērn mūspusē bijuši trīs ugunsgrēki, kur dzīvokļos piedeg uz plīts atstāts nepieskatīts ēdiens. Arī šāda veida ugunsgrēki ir ļoti bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību, tādēļ aicinu ikvienu būt apdomīgiem savās ikdienas darbībās, ievērot drošības pamatnoteikumu, jo mēs redzam, ka tie mazie mirklīši, kad novēršamies, izraisa traģiskas nelaimes,” saka A.Birznieks.
Maldinājumu skaits palielinājies pat trīs reizes. Pagājušajā gadā – 37. “Jāsaka gan, ka maldinājumu skaits mūsu pusē ir bijis te mazāks, te atkal lielāks. 2018.gadā bija 19 maldinājumu, bet 2019.gadā 25. Uzskatu, ka tas ir skaidrojums ar to, ka iedzīvotāji pērn vairāk uzturējās mājās, varbūt bija vērīgāki un ziņoja par savām aizdomām, zvanot 112. Un tas ir pareizi. Labāk mēs atbraucam un pārliecināmies, ka viss ir kārtībā, nevis ir notikusi nelaime un cilvēki velti gaida glābējus,” saka A.Birznieks.
Pērn kūlas ugunsgrēku bija mazāk
Latvijā kopumā pērn samazinājās kūlas ugunsgrēku skaits, tajā skaitā arī Gulbenes novadā, kur dzēsti 28 kūlas ugunsgrēki. “Būsim atbildīgi pret savu īpašumu un drošību arī šopavasar. Rīkosimies atbildīgi – nededzināsim pērno zāli, jo tas ir aizliegts, kā arī tas apdraud ikviena veselību un dzīvību, kā arī pašu īpašumu,” aicina A.Birznieks.
Pērn Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji devās uz vienu meža ugunsgrēku. Salīdzinājumam – 2020.gadā – četri izsaukumi, 2019.gadā – pieci izsaukumi, bet vēl gadu iepriekš – divi. “Šeit arī daudz nosaka cilvēka uzmanīga rīcība ar uguni, gan arī laika apstākļi,” saka A.Birznieks.
Ja skatās izsaukumus uz glābšanas darbiem, tad visbiežāk ir bijusi nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju tehniskā palīdzība – uz ceļa braucamām daļām spēcīga vēja ietekmē uzkrituši koki, nepareiza apkures ierīču ekspluatācija – sodrēju degšana, pārkurinātas krāsnis piedūmojums un citi. “Piecas reizes pērn steidzāmies palīgā cilvēkiem, kas bija nokļuvuši dažādās situācijās – visbiežāk palīdzība bija nepieciešama pēc ceļu satiksmes negadījuma. Pagājušajā gadā mūsu palīdzība bija nepieciešama arī dzīvniekiem. Palīdzējām gan mājdzīvniekiem, gan arī savvaļas. Kāda gotiņa bija ielūzusi grāvja ledū, mazs pūcēns izkritis no ligzdas. Tāpat palīdzējām iedzīvotājiem, kuru mājas pagalmā bija iemaldījies jenots. Vēl bija izsaukums, kur daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā iemaldījusies čūska. Ļoti dažādi izsaukumi, bet visos dzīvnieku un putnu veselība vai dzīvība bija apdraudēta,” stāsta A.Birznieks, un piebilst, ka pērn nav bijuši izsaukumi, kad palīdzība būtu bijusi nepieciešama ogotājiem vai sēņotājiem, kuri apmaldījušies.
– Inita Savicka
2021.gads Gulbenē
Gāja bojā ugunsgrēkos – 2 cilvēki
Cieta ugunsgrēkos – 5 cilvēki
Izglābti ugunsgrēkos – 1 cilvēks
Kopumā par 2021.gadu Vidzemē
Dienesta Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji 2021.gadā devās uz 2340 notikumiem, no kuriem 822 bija ugunsgrēki, 1187 glābšanas darbi, bet 331 izsaukumi bija maldinājumi. Dzēsti 28 meža ugunsgrēki, kas ir par četriem ugunsgrēkiem mazāk nekā 2020.gadā. Ugunsgrēku skaits bija mazākais pēdējos četros gados un lielā mērā to ietekmēja ievērojamais kūlas ugunsgrēku kritums – no 458 kūlas ugunsgrēkiem 2019.gadā uz 276 ugunsgrēkiem 2020.gadā un 186 ugunsgrēkiem pērn. Glābšanas darbu skaits nedaudz pieaudzis, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājies par vairāk nekā 100 izsaukumiem.
Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
